You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Stahanova sistēmas ieviešana 1935. gadā un tās patvaĜīgā individuālā ražīguma palielināšana un<br />
pilnīgā kolektīvā darba vajadzību ignorēšana rūpnieciskajā ražošanā radīja «haotisku<br />
nesabalansētību» jaunajā industrijā. 34 Birokrātijas, t.i., rūpnīcu vadītāju un inženieru šėiras,<br />
likvidēšana galu galā laupīja rūpniecības uzĦēmumiem to nelielo pieredzi un tehnoloăisko<br />
kompetenci, ko bija izdevies iegūt jaunajai Krievijas tehniskajai inteliăencei.<br />
Jau kopš senseniem laikiem despotisms un tirānija pievērsuši lielu uzmanību pavalstnieku<br />
stāvokĜa vienlīdzībai, taču šādas vienlīdzības ieviešana nav pietiekama totalitārajam režīmam, jo<br />
tā atstāj vairāk vai mazāk neskartas atsevišėas nepolitiskās sabiedriskās saiknes starp<br />
pavalstniekiem, piemēram, ăimenes saites un kopīgas kultūras intereses. Ja totalitārisms pret<br />
saviem nodomiem izturas nopietni, tas katrā ziĦā nonāk pie atziĦas, ka «reizi par visām reizēm<br />
jātiek galā ar šaha neitralitāti», tas ir, ar jebkādas darbības autonomu eksistenci. Tie, kuriem «tīk<br />
šahs šaha dēĜ» un kurus to likvidators veiksmīgi salīdzina ar tiem, kam tīk «māksla mākslas<br />
dēĜ», 35 vēl nav pilnīgi atomizēti elementi masu sabiedrībā, kuras absolūti heterogēnā vienveidība<br />
ir viens no totalitārisma pamatnosacījumiem. No totalitāro vadoĦu viedokĜa sabiedrība, kas<br />
aizraujas ar šahu šaha dēĜ, Ĝoti maz atšėiras no lauksaimnieku šėiras, kas ar lauksaimniecību<br />
nodarbojas lauksaimniecības dēĜ, un ir tikai nedaudz mazāk bīstama par to. Himlers veiksmīgi<br />
definēja SS locekli kā jauna tipa cilvēku, kas nekādos apstākĜos neko nedarīs «tikai tā darīšanas<br />
dēĜ». 36<br />
Masu atomizāciju padomju sabiedrībā panāca, veiksmīgi atkārtojot tīrīšanu, kas nemainīgi ir<br />
grupu faktiskās likvidācijas priekštece. Lai iznicinātu visas sociālās un ăimenes saites, tīrīšanas<br />
tika veiktas tā, lai vienāds liktenis draudētu gan atbildētājam, gan jebkuram cilvēkam, ar ko<br />
viĦam ir jebkādas attiecības, sākot no vienkāršiem paziĦām un beidzot ar tuvākajiem draugiem<br />
un radiniekiem. Vienkāršā un atjautīgā plāna «vainīgs par biedrošanos» sekas ir viegli<br />
saprotamas - tiklīdz kāds cilvēks tiek apsūdzēts, viĦa bijušie draugi nekavējoties pārvēršas viĦa<br />
niknākajos ienaidniekos un, lai glābtu savu ādu, brīvprātīgi sniedz informāciju un steigšus nāk<br />
klajā ar denunciācijām, lai atbalstītu neesošos pierādījumus pret šo cilvēku; tas acīm redzami ir<br />
vienīgais veids, kā pierādīt savu uzticamību. Ikviens retrospektīvi centīsies pierādīt, ka pazīšanās<br />
vai draudzība ar apsūdzēto ir bijusi tikai iegansts tā izspiegošanai, un apgalvot, ka šis cilvēks ir<br />
sabotieris, trockists, ārvalstu spiegs vai fašists. Nopelnus «noteica denunciēto tuvāko biedru<br />
skaits», 37 tāpēc ir acīm redzams, ka viselementārākā piesardzība liek cilvēkam pēc iespējas<br />
izvairīties no jebkādiem tuviem kontaktiem - nevis tālab, lai neizpaustu savas slepenās domas,<br />
bet lai gandrīz nenovēršamo nākotnes problēmu reizē izvairītos no visiem cilvēkiem, kam var<br />
rasties ne tikai gluži parasta, lēta interese par kāda denuncēšanu, bet arī nepārvarama vajadzība<br />
pazudināt savu pazinu tikai tāpēc, ka ir apdraudēta viĦu pašu dzīvība. Pēdējās analīzes rāda, ka,<br />
pilnveidojot šo plānu līdz maksimālām un fantastiskām galējībām, boĜševiku vadoĦiem izdevās<br />
izveidot atomizētu un individualizētu sabiedrību, kurai līdzīga nekad nav pieredzēta un kuru<br />
diezin vai būtu varējuši radīt tikai neparedzēti notikumi vai katastrofas.<br />
Totalitārās kustības ir atomizētu, izolētu indivīdu masu organizācijas. Salīdzinājumā ar visām<br />
citām partijām un kustībām to viskrasākā ārējā iezīme ir prasība pēc atsevišėo dalībnieku<br />
pilnīgas, neierobežotas, nemainīgas beznosacījumu lojalitātes. Šo prasību totalitāro kustību<br />
vadoĦi izsaka jau pirms nākšanas pie varas. Tā parasti tiek pausta pirms visas valsts organizēšanas<br />
viĦu faktiskās valdīšanas ietvaros, un tās pamatā ir viĦu ideoloăiskā vēlme, lai šīs<br />
organizācijas, kad pienāks laiks, aptvertu visu cilvēci. Taču tur, kur totalitāro režīmu nav<br />
sagatavojusi totalitārā kustība (kā tas bija Krievijā atšėirībā no nacistiskās Vācijas), šāda kustība<br />
ir jāorganizē pēc varas sagrābšanas un mākslīgi jārada apstākĜi tās izaugsmei, lai darītu iespējamu<br />
totālu lojalitāti — totālas valdīšanas psiholoăisko bāzi. Šādu lojalitāti var sagaidīt tikai no<br />
pilnīgi izolēta cilvēka, kurš, palicis bez jebkādas citas sociālas saiknes ar ăimeni, draugiem,<br />
biedriem vai tikai paziĦām, jēgu savai vietai šajā pasaulē saskata vienīgi piederībā pie kādas<br />
kustības, savā partijas piederībā. Pilnīga lojalitāte ir iespējama tikai tad, ja uzticībai tiek atĦemts<br />
jebkāds konkrēts saturs, kas, gluži dabiski, varētu grozīt cilvēka domāšanu. Totalitārās kustības<br />
katra savā veidā ir darījušas visu iespējamo, lai tiktu vaĜā no partiju programmām, kas paredz<br />
konkrētu saturu un ko tās mantoja no iepriekšējām, netotalitārajām attīstības fāzēm. Neatkarīgi<br />
34 Kravchenko, op. cit. 187. lpp.<br />
35 Souvarine, op. rit., 575. lpp.<br />
36 SS lozungs, ko formulējis pats Himlers, sākas ar vārdiem: «Nav uzdevuma, kas pastāvētu tikai sevis dēĜ.» Sk. Gunter d'Alquen. Die SS. Izdevumā: Schriften der<br />
Hochschule für Politik. 1939. SS pamfleti, kas tika izdoti tikai iekšējai lietošanai, atkārtoti uzsvēra «absolūto nepieciešamību izprast, ka viss, kas ir pašmērėis, ir<br />
veltīgs». (Sk. Der Reichsführer SS und Chef der deutschen Polizei. — Bez datējuma. Tikai policijas iekšējai lietošanai.)<br />
37 Šī prakse ir plaši dokumentēta. V. Krivickis savā grāmatā In Stalin 's Secret Services (New York, 1939) attiecina to tieši uz StaĜinu.<br />
52
Change language