Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Politiskā kundzība.<br />
“Vara” ietver sevī visu attiecību daudzveidību, kuru var izteikt dažādos jēdzienos<br />
“kundzība”, “pakĜaušana”, “griba”, “spēks- vardarbība”, “kontrole”, “pārvalde”, “autoritāte”.<br />
Taču viens no pamatjautājumiem ir: kas kĜūst un kādu lomu spēlē varas attiecībās kas valda un<br />
kurš pakĜaujas.<br />
Lai stabilizētu un sakārtotu varu sabiedrībā, to institucianalizētu , tiek veidots politiskās<br />
kundzības jēdziens. Vispirms vara ir attiecības starp sociālajiem subjektiem un nevis<br />
ieprogramēta īpašība. Kundzības jēdziens zinātniskajā apritē atšėirībā no ikdienas ir ētiski<br />
neitrāls un nav saistīts ar negatīviem atribūtiem, kā ekspluatācija, pakĜaušana u.t.t. Kundzība ir<br />
politiskā kārtība, kurā vieni komandē un citi pakĜaujas, kaut arī pirmie var atrasties otro<br />
demokrātiskā kontrolē. Cilvēka vēsturē politiskā kundzība parasti izpaudās kā sociālā kundzība,<br />
saistīta ar privilēăiju iegūšanu un sociālo nevienlīdzību. Kundzības veidošanās process nevarēja<br />
būt atdalīts no sabiedriskā darba dalīšanas ražošanas procesos. Jau antīkie autori (Aristotelis,<br />
Platons, Cicerons) rādija darba dalīšanas koncepcijas kuras galvenais virzošais spēks bija<br />
verdzība.<br />
Ideoloăisku nokrāsu jēdziens “politiskā kundzība” ieguva viduslaikos, kad ticīgo masai<br />
tika iedvestas pakĜaušanās ciešanu un bezierunu pakĜaušanās augstākajai Dieva varai un viĦa<br />
pārstāvjiem zemes virsū. Baznīca un valdošo kārtu pārstāvji uzskatīja, ka viĦi valda sava<br />
pārākuma dēĜ.<br />
Nikollo Makjavelli kundzības fenomenu skata no funkcionāla aspekta un “Valdniekā”<br />
izklāsta to kā instrukciju valsts pārvaldībā. Taču ražošanas attīstības periods kurā sāka iekĜauties<br />
mildzīgas cilvēku masas, notiek teorētiska jēdziena pārstrukturēšana, jo katrs cilvēks no dabas ir<br />
prātīgs un tiesiskajās attiecībās brīvs. Šo analīzi veica T. Hobss, Dž. Lokks, Ž.Ž. Russo, taču<br />
vislielāko ieguldījumu deva Maksis Vēbers, kurš masu laikmetā un racionālisma dominācijas<br />
apstākĜos uzskatīja, ka jēdziens “politiskā kundzība” ir kĜuvis par zinātnisku abstrakciju.<br />
M. Vēbers izdala trīs kundzības tipus:<br />
1. Legāla kundzība, kura balstās uz formāliem un racionāliem darbības principiem;<br />
2. Tradicionālā kundzība balstās ne tikai uz likumību, bet arī uz ticību vēsturiski<br />
eksistējošām formām. Šīs kundzības tīrākais veids ir patriarhālā kundzība, kur visa<br />
pārvaldes struktūra balstās uz personīgo uzticību.<br />
M. Vēbers saskata divu veidu politiskās kundzības tipus: 1) tīri patriarhāls un 2) kārtu<br />
kundzību. Trešais kundzības tips saskaĦā ar M. Vēberu ir harizmātiskā kundzība. Pamats šī tipa<br />
kundzībai nav tradīcija vai formālās tiesības, bet emocionāla ticība līdera harismātiskajam,<br />
pārdabiskajām spējām. Šīs varas leăitimitāti nosaka harismātiėa darbības rezultativitāte t.i. Varas<br />
efektivitāte.<br />
23
Change language