You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
pienākumu atzīšana nomaina diferenciālo godbijību, ko attiecināja tikai uz īpašām rituāla<br />
izceltām situācijām un nevienlīdzīgās lojalitātes ētiku. Tagad sankcijas ir iekšējās, tās vairs nav<br />
atkarīgas no skaĜajiem un uzmācīgajiem audiovizuālajiem palīglīdzekĜiem. Nekādas īpašas ārējās<br />
atzīmes vairs neliecina par pienākumu: tas ir visuresošs, simetrisks un emanē no iekšienes.<br />
Tādējādi kĜūst iespējama anonīmu indivīdu sabiedrība, indivīdu, kuri lepojas ar<br />
specializēšanos savā nodarbošanās jomā, internalizē tās likumus, kuriem nav vajadzīga<br />
nepārtraukta uzspiešana, uzraudzība vai draudi. Šīs specializēšanās mērėu piepildīšana var būt<br />
brīva no cieĦas pret tradīciju: lietderība valda bez ierobežojumiem. Cilvēki ciena likumus, nevis<br />
izrāda lojalitāti patroniem, būdami gatavi jaunievedumiem, piepildot savus mērėus, nevis<br />
gĜēvulīgi ciena ierastās procedūras, kuras izmantojuši veco uzdevumu veikšanai. Šāda veida<br />
pasaule un cilvēce šėiet visai piemērota tādas sabiedrības kā mūsējā radīšanai un ir ar to<br />
savienojama. Abi dižie racionālisma sociologi bija pievērsušies diviem tā radikāli atšėirīgiem<br />
paveidiem. Dirkemu nodarbināja problēma: kāpēc visi cilvēki ir racionāli? Visi cilvēki atzīst un<br />
ciena jēdzienus - tomēr dažus jēdzienus vairāk nekā citus.<br />
Svētais ir stratificēts pats un stratificē pasauli. Savukārt Vēbera problēma bija: kāpēc daži<br />
cilvēki ir racionālāki nekā citi? Kāpēc daži cilvēki pret visiem jēdzieniem izturas kārtīgi?<br />
Dirkems ar racionālismu saprata faktu, ka cilvēkus domās un uzvedībā saista kultūras kopējie<br />
jēdzieni. ViĦš savas problēmas atrisinājumu atrada rituālā. Vēbera problēma bija īpaša stila<br />
racionālisma parādīšanās, tāda, kas ievēroja likumus un bija spējīgs uz lietišėu lietderību,<br />
ignorējot tradīciju, - tomēr ignorējot personisko labumu, ievērojot katra aicinājuma likumus un<br />
rodot piepildījumu produktīvā darbībā kā tādā.<br />
Pašreizējo diskusiju laikā ierastais jautājums par reformācijas lomu Eiropas un Rietumu<br />
pasaules vēsturē ir formulēts no jauna. Uzsvars ir uzlikts citādāk. Ierastais jautājums ir: kāda bija<br />
Reformācijas loma? Turpretim mēs pret reformāciju izturamies kā pret vispārēju jēdzienu.<br />
Vēlākā, pēc ass laikmeta nākošā agrārās sabiedrības posmā ir tendence uz endēmisku spriedzi<br />
starp universālajām, rakstībā ietvertajām, līdztiesīgajām vispārējās pestīšanas doktrīnām un uz<br />
rituālu centrētajām, nevienlīdzīgajām kopienu apliecinošajām reliăiskajām tradīcijām. Pastāv<br />
milzīga atšėirība starp kultiem, kas atbalsta un stiprina stabilu un diferencētu sabiedrisko iekārtu,<br />
un universālu vēsti, kas piedāvā identisku, visiem gadījumiem piemērotu pestīšanu "katram, uz<br />
kuru tā varētu attiekties". Pēdējo bieži vien iedvesmo kāds gudrais - glābējs, bet galu galā šī<br />
vēsts nenoturas. Sociālie faktori, kas traucē tās pastāvīgai un pilnīgai iemiesošanai, ir pārāk<br />
spēcīgi, lai Ĝautu tai dominēt. Faktori tās labā var būt pietiekami stipri, lai izvirzītu to<br />
priekšplānā, bet ne pietiekami stipri, lai Ĝautu tai dominēt, lai paglābtu to no "samaitāšanas".<br />
Tomēr vienā gadījumā un vienā jomā šī vēsts dominēja, pateicoties Ĝoti īpašiem apstākĜiem, - un<br />
pasaule uz visiem laikiem pārvērtās. Tātad jaunais jautājums: kā šai vienai no tik daudzajām<br />
reformācijām izdevās kĜūt pastāvīgai?<br />
189
Change language