07.06.2013 Views

POLITOLOĂIJA

POLITOLOĂIJA

POLITOLOĂIJA

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Vadonības sociālā analīze.<br />

Ievads: buržuāzijas šėiru cīĦa<br />

Roberts Mihelss<br />

Masa iztiek bez smalkām maĦām. Lielas norises paslīd tai garām, ekonomiski tehniskās<br />

revolūcijas norisinās, neatstājot būtisku ietekmi uz masu psiholoăiju. Tikai pēc krietna laika<br />

masa sarosās un Ĝaujas jauno nosacījumu ietekmei.<br />

Iedzīvotāju masa bieži vien ir ar mieru desmitiem un pat simtiem gadu bez pretdarbības<br />

paciest visatpalikušākos politiskos nosacījumus, kuri visvairāk kavē tautas tiesisko un tikumisko<br />

attīstību. Saimnieciski visprogresīvākās valstis bieži pat vesela laikmeta garumā saglabā<br />

politisko un valststiesisko sistēmu, kura pēc savas iekšējās būtības izsaka iepriekšējā<br />

saimniekošanas perioda nosacījumus. Labākais piemērs tam ir Vācija pirms un - kā par spīti - arī<br />

pēc kara. Tās saimnieciskā ziĦā uz visaugstāko attīstības pakāpi pretendējošais industriālā<br />

kapitālisma saturs joprojām nav pratis pielāgot sev aizgājušās saimniekošanas laiku feodāli<br />

aristokrātisko formu.<br />

Šādas, pēc paskata vēsturiski nenormālas parādības nosaka divas cēloĦu rindas. Dažkārt ir<br />

iespējams, ka reiz noformējusies un pagātnei piederīgo saimniekošanas formu pārstāvošā šėira<br />

vai kāds slānis no šādas šėiras nodrošina sev tādu reālās politiskās varas un morālās ietekmes<br />

apjomu kopš tā laika, kad tas vēl darbojās kā autentisks dominējošo ekonomisko attiecību<br />

eksponents, ka arī vēlākajos laikos, kas saimnieciskās un kulturālās attīstības ziĦā sen pārauguši<br />

varas nesēju ietekmes sfēras robežas, viĦi vēl spēj garāku vai īsāku laika sprīdi pat par spīti<br />

skaidri izteiktai tautas vairākuma gribai saglabāt savu politisko spēku, kuram, protams, ir<br />

vajadzīgi tā būtībai sveši, bet ar suăestiju tā kalpībā piesaistīti elementi. Bet vēl biežāk ir<br />

sastopama tāda situācija, kurā saimnieciskās pagātnes šėiras patur savu hegemoniju tikai tāpēc,<br />

ka saimnieciskās tagadnes un tuvākās vai tālākās nākotnes šėiras vēl pašas nav apzinājušās ne<br />

savu faktisko varu, ne savu valstisko un saimniecisko nozīmību, ne - minot to beigās, bet tāpēc<br />

ne kā mazsvarīgu, - tām nodarītās pārestības un nevērību, kādai tās pakĜautas.<br />

Liela paralizējoša loma te ir arī fatālismam un skumjai apziĦai par pašu bezspēcībai. Kamēr<br />

fatālisms vēl nav satricināts un apjausma par paciesto sociālo netaisnību nav ne modusies, ne<br />

saasinājusies, nav iespējama nekāda šėiras emancipācija. Ne jau apspiestības esamība kā tāda,<br />

bet gan tās apjausma apspiestajos dod grūdienu šėiru cīĦas vēsturei. Arī modernā proletariāta<br />

esamība pati par sevi vēl nerada nekādu «sociālo jautājumu». Lai šėiru cīĦai nebūtu uz mūžiem<br />

jāpaliek sapĦainu iedomu slēptajā valstībā, tā prasa šėiras apziĦu kā savu priekšnoteikumu. Tas<br />

ir nepieciešams šėiru cīĦas korelāts.<br />

Par to, lai proletariāts mācītos apjaust un apjēgt rosinošo šėiras apziĦu, pati, to negribot, gādā<br />

tieši tā šėira, pret kuru šī šėiras apziĦa neizbēgami vērsīsies, t. i., buržuāzija. Cilvēces attīstības<br />

vēsture ir ironijas pārpilna. Buržuāzijas traăiskais liktenis novēl tai būt par skolotāju savam<br />

ekonomiski un sociāli nāvīgajam ienaidniekam, jo, kā jau Kārlis Markss pasludināja<br />

«Komunistiskās partijas manifestā», «buržuāzija atrodas nepārtrauktas cīĦas stāvoklī: sākumā<br />

pret aristokrātiju, vēlāk pret tām pašas buržuāzijas daĜām, kuru intereses nonāk pretrunā ar<br />

rūpniecības progresu; vienmēr pret visu citu zemju buržuāziju», tāpēc buržuāzija aizvien vairāk<br />

ir «spiesta griezties pie proletariāta, saukt to palīgā un tādējādi ieraut to politiskajā kustībā»,<br />

sniedzot tam «savas pašas izglītības elementus, t.i., ieročus pati pret sevi» 319 . Bet buržuāzija ir<br />

proletariāta skolotāja vēl citā ziĦā - jā, tieši cīĦas mākslā. Proti, ciešā un pastāvīgā saskare ar<br />

proletariātu liek daĜai buržuāzijas atrauties no savas šėiras un nodot savas zināšanas un nervus<br />

319 Markss K. Komunistiskās partijas manifests. Grām.: Markss X., EngelssF. Darbu izlase trijos sējumos, 1. sēj. - R., 1979. - 121.- 122. Ipp.<br />

190

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!