You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Vadonības sociālā analīze.<br />
Ievads: buržuāzijas šėiru cīĦa<br />
Roberts Mihelss<br />
Masa iztiek bez smalkām maĦām. Lielas norises paslīd tai garām, ekonomiski tehniskās<br />
revolūcijas norisinās, neatstājot būtisku ietekmi uz masu psiholoăiju. Tikai pēc krietna laika<br />
masa sarosās un Ĝaujas jauno nosacījumu ietekmei.<br />
Iedzīvotāju masa bieži vien ir ar mieru desmitiem un pat simtiem gadu bez pretdarbības<br />
paciest visatpalikušākos politiskos nosacījumus, kuri visvairāk kavē tautas tiesisko un tikumisko<br />
attīstību. Saimnieciski visprogresīvākās valstis bieži pat vesela laikmeta garumā saglabā<br />
politisko un valststiesisko sistēmu, kura pēc savas iekšējās būtības izsaka iepriekšējā<br />
saimniekošanas perioda nosacījumus. Labākais piemērs tam ir Vācija pirms un - kā par spīti - arī<br />
pēc kara. Tās saimnieciskā ziĦā uz visaugstāko attīstības pakāpi pretendējošais industriālā<br />
kapitālisma saturs joprojām nav pratis pielāgot sev aizgājušās saimniekošanas laiku feodāli<br />
aristokrātisko formu.<br />
Šādas, pēc paskata vēsturiski nenormālas parādības nosaka divas cēloĦu rindas. Dažkārt ir<br />
iespējams, ka reiz noformējusies un pagātnei piederīgo saimniekošanas formu pārstāvošā šėira<br />
vai kāds slānis no šādas šėiras nodrošina sev tādu reālās politiskās varas un morālās ietekmes<br />
apjomu kopš tā laika, kad tas vēl darbojās kā autentisks dominējošo ekonomisko attiecību<br />
eksponents, ka arī vēlākajos laikos, kas saimnieciskās un kulturālās attīstības ziĦā sen pārauguši<br />
varas nesēju ietekmes sfēras robežas, viĦi vēl spēj garāku vai īsāku laika sprīdi pat par spīti<br />
skaidri izteiktai tautas vairākuma gribai saglabāt savu politisko spēku, kuram, protams, ir<br />
vajadzīgi tā būtībai sveši, bet ar suăestiju tā kalpībā piesaistīti elementi. Bet vēl biežāk ir<br />
sastopama tāda situācija, kurā saimnieciskās pagātnes šėiras patur savu hegemoniju tikai tāpēc,<br />
ka saimnieciskās tagadnes un tuvākās vai tālākās nākotnes šėiras vēl pašas nav apzinājušās ne<br />
savu faktisko varu, ne savu valstisko un saimniecisko nozīmību, ne - minot to beigās, bet tāpēc<br />
ne kā mazsvarīgu, - tām nodarītās pārestības un nevērību, kādai tās pakĜautas.<br />
Liela paralizējoša loma te ir arī fatālismam un skumjai apziĦai par pašu bezspēcībai. Kamēr<br />
fatālisms vēl nav satricināts un apjausma par paciesto sociālo netaisnību nav ne modusies, ne<br />
saasinājusies, nav iespējama nekāda šėiras emancipācija. Ne jau apspiestības esamība kā tāda,<br />
bet gan tās apjausma apspiestajos dod grūdienu šėiru cīĦas vēsturei. Arī modernā proletariāta<br />
esamība pati par sevi vēl nerada nekādu «sociālo jautājumu». Lai šėiru cīĦai nebūtu uz mūžiem<br />
jāpaliek sapĦainu iedomu slēptajā valstībā, tā prasa šėiras apziĦu kā savu priekšnoteikumu. Tas<br />
ir nepieciešams šėiru cīĦas korelāts.<br />
Par to, lai proletariāts mācītos apjaust un apjēgt rosinošo šėiras apziĦu, pati, to negribot, gādā<br />
tieši tā šėira, pret kuru šī šėiras apziĦa neizbēgami vērsīsies, t. i., buržuāzija. Cilvēces attīstības<br />
vēsture ir ironijas pārpilna. Buržuāzijas traăiskais liktenis novēl tai būt par skolotāju savam<br />
ekonomiski un sociāli nāvīgajam ienaidniekam, jo, kā jau Kārlis Markss pasludināja<br />
«Komunistiskās partijas manifestā», «buržuāzija atrodas nepārtrauktas cīĦas stāvoklī: sākumā<br />
pret aristokrātiju, vēlāk pret tām pašas buržuāzijas daĜām, kuru intereses nonāk pretrunā ar<br />
rūpniecības progresu; vienmēr pret visu citu zemju buržuāziju», tāpēc buržuāzija aizvien vairāk<br />
ir «spiesta griezties pie proletariāta, saukt to palīgā un tādējādi ieraut to politiskajā kustībā»,<br />
sniedzot tam «savas pašas izglītības elementus, t.i., ieročus pati pret sevi» 319 . Bet buržuāzija ir<br />
proletariāta skolotāja vēl citā ziĦā - jā, tieši cīĦas mākslā. Proti, ciešā un pastāvīgā saskare ar<br />
proletariātu liek daĜai buržuāzijas atrauties no savas šėiras un nodot savas zināšanas un nervus<br />
319 Markss K. Komunistiskās partijas manifests. Grām.: Markss X., EngelssF. Darbu izlase trijos sējumos, 1. sēj. - R., 1979. - 121.- 122. Ipp.<br />
190