You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
apkopojums «Nepolitiskā pārdomas» (Betrachtungen eines Unpolitischen ), kurā refrēnveidīgi<br />
skan, ka «politika ir sveša un indīga vācu būtībai».<br />
Sākotnēji Vēbers pat grasās atteikties no paredzētā priekšlasījuma un savā vietā ieteic F.<br />
Naumanu. Taču Naumana slimības dēĜ Brīvo studentu savienībā ar lekciju gatavojas uzstāties<br />
Kurts Eisners (1867-1919), kreisi orientēts sociālists. Nevēlēdamies pieĜaut šī revolucionārā<br />
politiėa un uzskatu etiėa uzstāšanos, Vēbers pats nolasa lekciju «Politika kā profesija un<br />
aicinājums». Imanuels Birnbaums, šī pasākuma organizētājs, savās atmiĦās raksta: «Vēbers<br />
aplinkus deva piekrišanu, ieradās un noturēja priekšlasījumu, kura teksts kĜuva par mazu<br />
politiskās teorijas meistardarbu un demokrātiskās domas dokumentu tajā, tik kritiskajā vācu<br />
vēstures brīdī.» (Birnbaum I. Erinnerungen an Max Weber // Kölner Zeitschrift für Soziologie<br />
und Sozialpsychologie. 1963. Nr. 7. S. 21.) Pirmo reizi šis meistardarbs tiek publicēts 1919.<br />
gadā (Politik als Beruf. München, 1919; par neskaidrībām šā darba tapšanā sk.: Homann H.<br />
Wertfrei durch die Revolutionswirren // Frankfurter Allgemeine Zeitung. 29. Mai 1991).<br />
Vēlāk Marianna Vēbere to iekĜauj krājumā «Gesammelte politische Schriften» (München,<br />
1921; 4. Aufl. - Tübingen, 1980).<br />
ATSAUCES<br />
1. Vēbers runā par Valsts banku (Reichsbank). Viens no tās dibinātājiem ir Vēbera<br />
partijas biedrs Ludvigs Bambergers (1823-1899).<br />
2. ěevs Trockis (Bronšteins, 1879-1940) - ebreju izcelsmes krievu politiėis un<br />
revolucionārs. 1917. gadā Trockis ir ārlietu komisārs un delegācijas vadītājs<br />
BrestĜitovskas miera sarunās. Vēbers atsaucas uz Trocki arī VersaĜā, aicinot neparakstīt<br />
miera līgumu. Taču drīz vien Vēbers atsakās no šī priekšlikuma, jo uzskata, ka tādā<br />
gadījumā Bavārija izstāsies no Vācijas.<br />
3. Gnadengabe -burt. [dieva] žēlastības dāvana; darināts no gr. vārda charizma.<br />
4. Vācu vārdu «Beruf» var tulkot divējādi, proti, „profesija" un «aicinājums". Plašāk šo<br />
problemātiku Vēbers aplūko savā darbā «Protestantiskā ētika un kapitālisma „gars"».<br />
Lutera ieviestā vārda «Beruf» jēgnozīmība specifiski iezīmē tā saprašanas iespējas. Ar<br />
šo vārdu Luters tulko klēsis, t.i., „aicinajums" - vocatio, un panos, ergon, t.i., „darbs"<br />
opus, busines, Geschäft. Abas pamatnozīmes saplūst Pāvila vēstules korin¬tiešiem<br />
tulkojumā (1. Kor. 7, 17-29).<br />
5. Vēbers izmanto vārdu «die Ekklesia», t.i., ekklēsiā- „sasaukums", „sasaukta sapulce".<br />
6. Atsauce uz Fridriha Nīčes (1844-1900) Zaratustras vārdiem: «Vai tiecos es pēc laimes?<br />
Es tiecos pēc sava darba!» (Nietzsche F. Sämtliche Werke. Hg. von G. Colli, M.<br />
Montinari. München, 1980. Bd. 4. S. 408) Sal.: Niese F. Tā runāja Zaratustra. Rīga,<br />
1989.420. lpp. (V. PlūdoĦa tulk.): «Vai tad es dzenos pēc laimes? Es dzenos pēc sava<br />
darba!»<br />
7. Oriă.: Gewalthaber.<br />
8. Vēbers savā darbā izmanto gan vārdu Herr (kungs), gan vārdu Fürst (firsts), kuru<br />
nozīmes atšėiras vēsturiskajā dimensijā.<br />
9. Maksimilians I (1459-1519) - Svētās Romas impērijas imperators.<br />
10. Kārlis V (1500-1558) - Svētās Romas impērijas imperators un Spānijas karalis. Nikolo<br />
Makjavelli (1469-1527) - Florences valstsvīrs, itāliešu domātājs un dzejnieks. 1513.<br />
gadā Makjavelli saraksta traktātu «II Principe», pamatojot pārvaldi saskaĦā ar «valsts<br />
prātu». Traktāts tiek publicēts 1532. gadā un drīz vien nokĜūst aizliegto grāmatu<br />
sarakstā (Index librorum prohibit or um ).<br />
11. Roberts Putkamers (1828-1900) - vācu politiėis, konservatīvs Prūsijas pārvaldes<br />
ierēdnis.<br />
12. Fridrihs Althofs (1839-1908) - jurists un Prūsijas ministrijas ierēdnis; no 1882. gada<br />
156
Change language