You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
vispār neuzticētu vēlēšanu mērėiem domāto naudu nevienam apmaksātam partijas ierēdnim vai<br />
cilvēkam, kam publiski jāsniedz norēėins par savu darbību. Boss ar savu gudro diskrētumu<br />
naudas lietās, protams, ir to kapitālistisko aprindu vīrs, kas finansē vēlēšanas. Tipiskais boss ir<br />
absolūti prozaisks cilvēks. ViĦš netiecas pēc sociāla prestiža; «labās sabiedrības» ietvaros<br />
«profesionālis» tiek nicināts. ViĦš meklē tikai varu, varu kā naudas avotu, taču viĦš meklē varu<br />
arī pašas varas dēĜ. ViĦš strādā tumsā, tāds ir viĦa pretstats angĜu leader. ViĦu nevar dzirdēt publiski<br />
runājam; viĦš iedvesmo runātājus uz to, ko tiem būtu mērėtiecīgi teikt, bet pats klusē.<br />
Parasti viĦš neieĦem nekādu amatu, izĦemot senatora posteni federālajā senātā. Jo senatori<br />
saskaĦā ar konstitūciju piedalās patronāžā pār amatiem, tāpēc vadošie bosi personiski bieži vien<br />
darbojas šajā korporācijā. Amatu piešėiršana pirmām kārtām ir atkarīga no veikuma partijas<br />
labā. Taču arī par naudu nereti var iegūt ko vairāk, atsevišėiem amatiem ir noteikta takse - amatu<br />
pārdošanas sistēma, kas Ĝoti labi pazīstama 17. un 18. gadsimta monarhijās, ieskaitot Pāvesta<br />
valsti.<br />
Bosam nav stingru politisku «principu», viĦš ir pilnīgi bez-principiāls un interesējas tikai par<br />
to, kas dod balsis. Nereti viĦš ir visai slikti audzināts cilvēks. Taču savā privātajā dzīvē parasti<br />
viĦš ir nevainojams un korekts. Vienīgi politiskajā ētikā viĦš dabiski pielāgojas politiskās<br />
darbības vidusmēra ētikai, ko Ĝoti daudzi no mums varētu atĜauties ekonomiskās ētikas jomā<br />
spekulantu laikā. Tas, ka sabiedrībā viĦu kā «profesionāli», profesionālu politiėi nicina, viĦu<br />
neuztrauc. Turklāt tam, ka viĦš pats neieĦem un netiecas ieĦemt lielus federālos amatus, ir<br />
priekšrocība: nereti par kandidātiem kĜūst partijai sveši prāti, proti, slavenības, nevis vieni un tie<br />
paši vecie partijas godājamie cilvēki, kā tas ir pie mums, ja vien bosam šėiet, ka vēlēšanās tas<br />
sola pievilkšanas spēku. Tāpēc tieši šo bezprincipiālo partiju struktūra ar to sabiedriski<br />
nicināmajiem valdoĦiem Ĝauj kĜūt par prezidentiem krietniem cilvēkiem, kas pie mums nekad<br />
neizsistos augšup. Bosi, protams, pretojas autsaideram, kas varētu apdraudēt viĦu naudas un<br />
varas avotus. Taču konkurences cīĦā par vēlētāju labvēlību viĦiem nereti jārespektē tieši tādi<br />
kandidāti, kas tiek uzskatīti par korupcijas pretiniekiem.<br />
Tur tātad pastāv spēcīgs kapitālistisks, no augšas līdz apakšai strikti organizēts partijas<br />
uzĦēmums, ko balsta ārkārtīgi stingri, ordenim līdzīgi organizēti klubi, kuri veidoti kā Tammany<br />
Hall un kuru mērėis ir profitēšana, gūstot politisko kundzību pirmām kārtām komunālajā<br />
pārvaldē, kas ari tur ir pats svarīgākais ekspluatācijas objekts. Šī partijas dzīves struktūra kĜuva<br />
iespējama, pateicoties Savienoto Valstu kā «jaunās zemes» augstajai demokrātijai. Tagad šī<br />
sakarība nosaka to, ka pakāpeniski šāda sistēma atmirst. Tagad Ameriku vairs nevar vadīt tikai<br />
diletanti. Vēl pirms 15 gadiem uz jautājumu, kāpēc amerikāĦu strādnieki Ĝauj vadīt [valsti]<br />
tādiem politiėiem, kurus paši ienīst, tika saĦemta atbilde: «Labāk lai ierēdĦi ir cilvēki, kuriem<br />
mēs uzspĜaujam, nevis, kā pie jums, ierēdĦu kasta, kas uzspĜauj mums.» Tā ir vecā amerikāĦu<br />
«demokrātijas» pozīcija: sociālisti jau tolaik domāja pilnīgi citādi. Stāvoklis vairs nav izturams.<br />
Diletantu pārvalde vairs nav pietiekama, un Civil Service Reform aizvien vairāk rada mūža amatus<br />
ar nodrošinātu pensiju un panāk, ka amatos nokĜūst universitātē izskoloti ierēdĦi, kas ir tikpat<br />
neuzpērkami un krietni kā mūsējie. 100 000 amati jau vairs nav vēlēšanu cikla laupījuma<br />
objekts, tie nodrošina pensiju un ir saistīti ar kvalifikācijas apliecināšanu. Pakāpeniski tas aizvien<br />
vairāk atstums spoil system, ari partijas vadības stils tiks pārveidots, mēs tikai vēl nezinām, kā.<br />
Vācijā līdz šim izšėirīgie politiskā uzĦēmuma nosacījumi principā bija šādi. Pirmām kārtām -<br />
parlamenta bezspēcība. Sekas bija tādas, ka neviens cilvēks, kam piemita vadoĦa kvalitāte,<br />
ilgstoši neatradās parlamentā. PieĦemsim, ka kāds vēlētos iekĜūt parlamentā, - ko viĦš tur darītu?<br />
Ja kancelejā atbrīvojās vieta, attiecīgās pārvaldes šefam varēja sacīt: manā vēlēšanu apriĦėī ir<br />
viens Ĝoti krietns cilvēks, viĦš būtu piemērots, Ħemiet taču viĦu. Un viĦu ari labprāt Ħēma. Taču<br />
principā tas ir viss, ko vācu parlamentārietis varēja sasniegt savu varas instinktu apmierināšanai,<br />
ja viĦam tādi bija. Tam Vācijā pievienojas - un šis otrais moments nosaka pirmo - izskolotās<br />
speciālās ierēdniecības milzīgā nozīme. Mēs šajā ziĦā bijām pirmie pasaulē. Šī nozīme noteica,<br />
ka speciālā ierēdniecība pretendēja ne tikai uz speciālajiem ierēdĦu amatiem, bet ari uz ministru<br />
posteĦiem. Bavārijas landtāgā viĦgad, diskutējot par parlamentarizāciju, tika teikts: apdāvināti<br />
cilvēki vairs nekĜūs par ierēdĦiem, ja parlamentārieši ieĦems ministru posteĦus. Turklāt ierēdĦu<br />
146
Change language