POLITOLOĂIJA

“Politikas izpēte ir ietekmes un ietekmējamā izpēte vai citiem vārdiem kas ko saĦem, kad un
kādā veidā” (G. Lasvels)
“Politika – interešu cīĦa, maskēta ar principu cīĦu. Sabiedrības lietu vadīšana personīgo labumu
iegūšanas vārdā” (A. Birs)
“Politika ir pārvaldes process” (O. Rennī)
“Politika – ar varas palīdzību notiek vērtību sadale sabiedrības iekšienē” (D. Īstons).
“Politika – valsts pārvaldes māksla” (Konfucijs)
Katrā šajā politikas apzīmējumā ir racionāls grauds, jo apzīmē to vai citu reālas politikas
aspektu, kuru raksturo daudzpusība un tās izziĦas sarežăītību jāĦem vērā, kā politikas zinātnei
nav vienotas metodoloăijas kā citās zinātniskajās disciplīnās. Politikas zinātnes mērėus nosaka
tās izpētes priekšmets visā daudzveidībā. Franču pētnieks M. Djuveržē raksta, ka “Politikas
teorija svārstās starp divām dramatiski pret nostādītām politikas interpretācijām. SaskaĦā ar
vienu politika ir konflikts, cīĦa, kurā, tie, kuriem ir vara nodrošina kontroli pār sabiedrību un
iegūst materiālos u.c. labumus. SaskaĦā ar otro politika ir mazākuma mēăinājums nodrošināt sev
vadības privilēăijas un vairākuma rēėina”.
Zinātniskajā literatūrā ir izplatītas: institucionālā, funkcionālā un komunikatīvā politikas pieejas.
• Institucionāla pieeja izpaužas noteiktās politiskās domas realizācijā, ko īsteno varas
struktūras.
• Funkcionālo pieeju izstrādāja amerikāĦu sociologi un politologi D. Īstons, T. Pārsons un
c.t. D. Īstons apgalvoja, ka: “Politika paredz atklāt kopības eksistenci, noskaidrot
politisko subjektu intereses, izstrādāt visiem subjektiem pieĦemamus uzvedības
noteikumus, sadalīt funkcijas un lomas starp subjektiem un beidzot izveidot visiem
subjektiem saprotamu valodu (verbālo, simbolisko), spējīgu nodrošināt efektīvu
sadarbību un saprašanos starp viesiem sabiedrības dalībniekiem.
• Komunikatīva pieeja politikā paredz jēgas, sakaru un uzvedības noteikumu izskaidrošanu
cilvēku politiskajā dzīvē. Profesors P.N. Berkī uzskatīja, ka politika nosaka visiem
subjektiem kopīgas intereses, tā izstrādā viĦiem pieĦemamus uzvedības noteikumus, tiek
sadalītas funkcijas un lomas, politika nosaka visiem saprotamo valodu.
ĥemot vērā politiskās pasaules daudzveidību, zinātnieki uzskata ka, ir aktuāli skatīt politiku
no daudziem aspektiem. Pirmkārt, institucionālais aspekts, izveidots pamatojoties uz
daudzdimensiālo saturu.
AngĜu valodā politikas institucionālā dimensija tiek apzīmēta ar terminu “polity”. Otrkārt
politikai ir normatīvais – saturiskais aspekts kurš norāda uz politikas mērėiem, uzdevumiem un
priekšmetiem. Politikas veidošanās atkarīga no valdošajām sabiedrības interesēm. Interešu –
materiālo, idejisko, u.c. daudzveidība ir ārkārtīgi plaša un pretrunīga, galvenajās sabiedrības
sfērās: ekonomiskajā, sociālajā, garīgajā krājas konfliktējošs materiāls, Šajā politiskajā analīzē,
kā arī ikdienišėajā apziĦā tiek novērtēti valdības politisko subjektu darbības rezultāti. Tā var būt
“slikta” vai “laba” politika. Šo politikas sastāvdaĜu apzīmē ar terminu “policy”.
3