Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
gribu.199 Tomēr ne jau tikai VadoĦa griba bija tik nepastāvīga, ka austrumu despotu iegribas<br />
salīdzinājumā ar to ir spožs nesatricināmības paraugs; konsekventais un mūžam mainīgais<br />
dalījums starp reālo slepeno varu un šėietamo atklāto pārstāvību īsteno varas sēdekli būtībā<br />
padarīja par noslēpumu, turklāt līdz tādai pakāpei, ka paši valdošās kliėes locekĜi nekad nevarēja<br />
būt pilnīgi droši par savu stāvokli slepenajā varas hierarhijā. Piemēram, Alfrēds Rozenbergs ar<br />
visu savu ilgo darbību partijā un iespaidīgo šėietamo varu un amatiem partijas hierarhijā vēl<br />
arvien runāja par vairāku Austrumeiropas valstu izveidošanu, kuras noderētu par drošības mūri<br />
pret Maskavu; tas notika laikā, kad tie, kuriem bija dota reāla vara, jau bija nosprieduši, ka pēc<br />
Padomju Savienības sakāves nepaliks nekādas valstiskas struktūras, un okupēto Austrumu<br />
teritoriju iedzīvotāji bija kĜuvuši par bezpavalstniekiem un tādējādi varēja tikt iznīcināti. Citiem<br />
vārdiem sakot, tā kā apzināšanās, kam paklausīt, un samērā pastāvīgas hierarhijas izveidošanās<br />
ieviestu stabilitātes elementu, kurš totalitāras varas apstākĜos nekad nepastāv, nacisti nemitīgi<br />
atsacījās no patiesās varas struktūras, kad vien tā bija tapusi zināma atklātībai, un radīja jaunas<br />
valdības instances, bet iepriekšējās salīdzinājumā ar tām kĜuva par ēnu valdību, — tā bija spēle,<br />
kura nepārprotami varēja turpināties bezgalīgi. Viena no vissvarīgākajām formālajām atšėirībām<br />
starp padomju un nacionālsociālistu sistēmu ir tā, ka StaĜinam, kad vien viĦš savas kustības<br />
ietvaros varu pārbīdīja no viena aparāta uz citu, bija tieksme likvidēt aparātu kopā ar tā<br />
funkcionāriem, bet Hitlers, lai arī nicīgi izteikdamies par cilvēkiem, kuri «nespēj pārlēkt pāri<br />
savai ēnai,» bija pilnīgi gatavs ari turpmāk izmantot šis ēnas kaut vai ar citu funkciju.<br />
Institūciju daudzkāršošana bija ārkārtīgi noderīga pastāvīgajai varas pārbīdīšanai; turklāt, jo<br />
ilgāk totalitārs režīms paliek pie varas, jo lielāks kĜūst iestāžu skaits un iespējas radīt darbavietas,<br />
kas ir atkarīgas vienīgi no kustības, tāpēc, ka neviens amats netiek atcelts pēc tam, kad likvidēta<br />
tā vara. Nacistu režīms iesāka šo daudzkāršošanu ar visu tobrīd pastāvošo asociāciju, biedrību un<br />
organizāciju sākotnēju koordinēšanu. Interesanti, ka šajā visas tautas mēroga manipulēšanā<br />
koordinācija nenozīmēja to iekĜaušanu jau pastāvošajās attiecīgajās partijas organizācijās. Galu<br />
galā līdz pat režīma beigām pastā vēja nevis viena, bet gan divas Nacionālsociālistiskās studentu<br />
organizācijas, divas Nacistiskās sieviešu organizācijas, pa divām nacistu organizācijām<br />
profesoriem, juristiem, ārstiem un tā tālāk. Tomēr tas nekādā ziĦā nenozīmēja, ka sākotnējā<br />
partijas organizācija visos gadījumos būtu spēcīgāka par tās koordinēto līdzinieci. Tāpat kā<br />
neviens nepavisam nevarēja paredzēt, kurš partijas orgāns pacelsies augstāk partijas iekšējā<br />
hierarhijā.200<br />
Šī ieplānotā bezveidīguma klasisks piemērs ir zinātniskā antisemītisma organizēšana. 1933.<br />
gadā Minhenē tika nodibināts ebreju jautājuma izpētes institūts (Institut zur Erforschung der<br />
Judenfrage), kurš, iespējams tāpēc, ka ebreju jautājums noteicis visu Vācijas vēsturi, ātri izauga<br />
par Vācijas jaunākās vēstures pētniecības institūtu. Plaši pazīstamā vēsturnieka Valtera Franka<br />
vadībā tas tradicionālās universitātes pārveidoja šėietamu studiju vietās vai fasādēs. 1940. gadā<br />
Frankfurtē tika nodibināts vēl viens ebreju jautājuma pētniecības institūts, ko vadīja Alfrēds<br />
Rozenbergs, kuram kā partijas biedram bija ievērojami augstāks stāvoklis. Līdz ar to Minhenes<br />
institūta prestižs tika pazemināts; Frankfurtes, nevis Minhenes iestādei bija paredzēts saĦemt<br />
salaupītos dārgumus no Eiropas ebreju kolekcijām un kĜūt par mājvietu visaptverošai jūdaisma<br />
bibliotēkai. Tomēr, kad dažus gadus vēlāk šīs kolekcijas tiešām nonāca Vācijā, to visvērtīgākā<br />
daĜa nokĜuva nevis Frankfurtē, bet gan Berlīnē, kur to saĦēma Himlera īpašā Gestapo ebreju<br />
jautājuma likvidācijas (ne tikai izpētes) nodaĜa, ko vadīja Eihmans. Neviena no vecākajām<br />
iestādēm nekad netika likvidēta, tāpēc situācija 1944. gadā bija šāda: aiz universitāšu vēstures<br />
nodaĜu fasādes draudoši stāvēja Minhenes institūta jau reālāka vara, aiz kuras savukārt slējās<br />
Rozenberga institūts Frankfurtē, un tikai aiz šim trim fasādēm, to slēpts un aizsargāts, atradās<br />
patiesais varas centrs, Reichssicherheitshauptamt, īpaša Gestapo nodaĜa.<br />
Padomju valdības fasāde, it kā spītējot tās rakstītajai konstitūcijai, ir vēl mazāk iespaidīga,<br />
vēl lielākā mērā būvēta vienīgi ārējai novērošanai nekā valsts pārvalde, ko nacisti bija mantojuši<br />
un paturēja no Veimāras Republikas. Iztiekot bez sākotnējās nacistu institūciju vairošanās<br />
koordinācijas posmā, padomju režīms vēl vairāk paĜaujas uz nemitīgu jaunu iestāžu radīšanu, lai<br />
iepriekšējos varas centrus nobīdītu ēnā. Šai metodei raksturīgo milzīgo birokrātiskā aparāta<br />
pieaugumu ierobežo atkārtota to likvidācija ar tīrīšanām. Tomēr arī Krievijā mēs varam izšėirt<br />
vismaz trīs atsevišėas organizācijas: padomju jeb valsts aparātu, partijas aparātu un NKVD<br />
199 SA acīmredzot Ħēma Ĝaunā sava stāvokĜa un varas zaudējumu nacistu hierarhijā un<br />
200 Piemēram, tāda nekaitīga un nenozīmīga biedrība kā NSKK (1930. gadā dibinātais Nacionālsociālistu automobilistu korpuss) 1933. gadā pēkšĦi tika pacelta elites<br />
formējuma līmenī, kopā ar SA un SS baudot privilēăiju kā neatkarīga vienība partijas ietvaros. Šim paaugstinājumam nacistu hierarhijas rindās nekas nesekoja;<br />
atskatoties pagātnē, tas liekas tukšs drauds SA un SS.<br />
91
Change language