Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
“vajag iemānīt pretinieku uz jumta un nozagt kāpnes”, “Ja ir bezizeja – lūgšana – labākā<br />
stratagema”.<br />
Ėīniešu politiskās domas īpatnības saistās ar dziĜu saturu, improvizāciju, misticismu,<br />
pacietību, pakĜautību varai, fantastisku darba mīlestību, metaforisku izteiksmes veidu kurš dod<br />
iespēju vērtēt politisko domu kā pasaules uzskatus.<br />
Senās Grieėijas politiskās domas uzplaukums VI gs. p.m.ē. bija saistīts ar radošu pieeju<br />
izmantojot Seno Austrumu idejas.<br />
Sengrieėu politiskās domas attīstība.<br />
Sengrieėu civilizācijas veidošanās un attīstības īpatnības un etapi. Dievi un cilvēki<br />
filozofijas izdalīšanās no reliăijas un mitoloăijas: Zinātnes veidošanās: pasaule kā izziĦas<br />
objekts: Taless un Demokrīts. Polises jēdziens, Solona reformas: demokrātijas pirmsākums.<br />
Sokrāts (469-399 p.m.ē.): pilsoniskā paradigma. Konflikts “personība – sabiedrība: indivīds<br />
vairākums “Sokrāta apoloăija” attiecības starp politiku un profesionalitāti profesijas pārvaldīšana<br />
dod ilūziju ka viĦš var spriest par vispārējo t.i. politisko. Sokrātu nogalina “vairākums” -<br />
konflikts “indivīds – sabiedrība” caurvij visu eiropeisko politisko diskursu Platons (428-348.g.<br />
p.m.ē.). Sokrāta skolniekus, kuru dziĜi ietekmēja viĦa nāve. Platona darbi “Par valsti”, “Dialogi”.<br />
Platnos ir pirmais eiropietis kurš mēăināja izveidot saistītu “Valsts” koncepciju, liekot pamatus<br />
arī vēlākajiem centieniem formulēt valstu tipus. Platons – Aristotela (384-322.g. p.m.ē.)<br />
skolotājs. Aristotela darbi “Politika”, “Nikomaha ētika”, kuras viĦš klasificē valdīšanas formas.<br />
Vispirms viĦš izdala divas kategorijas: laba valdīšana – orientēta uz kopējo interešu realizāciju<br />
un samaitātā valdīšana – realizē tikai valdītāju personīgas intereses ar despotiskiem līdzekĜiem.<br />
Tālāk Aristotels katras kategorijas ietvaros izdala atšėirības:<br />
• Monarhija (viens cilvēks valda kopējām interesēm)<br />
• Aristokrātija (valda labākie vai daži sabiedrības labā)<br />
• Republika vai politeia (vairākums valda valstī visas sabiedrības interesēs)<br />
Trīs nākošās Aristotels uzskata par novirzēm<br />
1. Tirānija (valda viens savās interesēs)<br />
2. Oligarhija (valda bagātie savtīgās interesēs)<br />
3. Demokrātija (valda nabadzīgie tikai savās interesēs)<br />
Aristotelis modificē savu klasifikāciju, viĦš grupē un pārgrupē valdīšanas formas: meklē<br />
atbildi un demokrātijas būtību un secina: “galēja oligarhija un galēja demokrātija ir vienlīdz<br />
tirānijas kurā valda patvaĜa. Tāpēc jāvalda likumam, filozofiem un privātīpašumam kā valdīšanas<br />
pamatam.<br />
Cilvēku paradigmu turpināja Romas impērijas idejas par pilsoĦu kopienu, taču veidojoties<br />
lielvalstij, kopiena un republika zaudēja savu pārvaldes funkciju, ceĜu uz vienvaldību iezīmēja<br />
karavadonis Sulla (138-78.g. p.m.ē.), sekoja Cēzara pasludināšana par diktatoru uz mūžu, bet pēc<br />
15
Change language