07.06.2013 Views

POLITOLOĂIJA

POLITOLOĂIJA

POLITOLOĂIJA

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

lietota fonētiski identiska frāze, tikai citādā nozīmē. Un tad faktu noliegšanas bezjēdzībā tiek<br />

vainots tulkotājs, kurš pret homonīmiem izturējies kā pret vienu jēdzienu.<br />

Turpretim, ja tā varētu viĦus saukt, nozīmes sociālās teorijas piekritēji visu uzmanību ir<br />

veltījuši otrajam stabiĦam, kurā saskaĦā ar mūsu analīzi sociālais aspekts (šai vienkāršotajai<br />

situācijā) ir izolēts. Šajā stabiĦā ārējie faktori nespēlē nekādu lomu. Mūsu piemērā tas ir tāpēc,<br />

ka par laiku nav skaidrības; empīriskā realitāte nav pasludinājusi skaidru spriedumu. Šeit ir<br />

dokumentēta tikai tā cieĦa, kuru runātājs izrāda savas sabiedrības hierarhiskajam izkārtojumam.<br />

Diagonāli, kas virzās uz leju no kreisās uz labo pusi, varētu saukt par Apliecinājuma<br />

diagonāli. Virspriestera skatījumu, mūsu doktrīnas dievišėo iedvesmu, apliecina ievērojamā<br />

konverăence šajā līnijā. ViĦš teic, ka līst, un - ak, raugi! - līst. ViĦš teic, ka nelīst, un nelīst. ViĦš<br />

var klusēt, un - ak, raugi! - nevar tak pateikt, ko tas nolāpītais laiks dara.<br />

Ir vēl viena svarīga diagonāle, kas virzās augšup no kreisās puses uz labo. To varētu saukt par<br />

Konflikta diagonāli. Rituāli notikumi parasti ir izšėirami ne tikai pēc īpašas, samākslotas<br />

valodas, bet arī pēc faktu un loăikas apšaubīšanas. 307<br />

Sevišėas izjūtas šajos gadījumos var radīt ne tikai īpaši oficiālā vai neoficiālā uzvedība un<br />

apăērbs, bet arī ekscentriska izturēšanās pret loăiku un faktiem. Ja tik tiešām mežonis vai arī<br />

patiesi ticīgais attīstītās sabiedrībās nekad neteiktu neko, kas būtu pretrunā ar parastajām loăikas<br />

normām un nozīmi, tad kā gan būtu iespējams nodrošināt tādu īpašu ievērību? Kā gan varētu<br />

panākt tādus specefektus? Dzīve vienmēr tiktu dzīvota vienā un tajā pašā semantiskajā toĦkārtā,<br />

un, izjūtām nekad nesaasinoties, tā būtu vienmuĜa.<br />

Bez absurda nebūs loăikas uguĦošanas. Ja apgalvojumā "Šis gurėis ir bullis" nebūtu itin nekā<br />

paradoksāla, ja tas būtu tikai kĜūdaini iztulkots šādi: mēs sagriežam gurėi saskaĦā ar rituālu, lai<br />

apliecināt savu piederību sabiedriskajai iekārtai, un, to darot, saucam to vārdā, kurā gluži nejauši<br />

citos un parastos gadījumos tiek saukti buĜĜi, - vai kāds justos kaut nedaudz satraukts?<br />

Pamēăiniet līdzīgā veidā no jauna iztulkot to, ka oblāta ir Kristus miesa... Ja transsubstanciācija<br />

būtu tikai viena vārda lietošana divu vietā, fonētiskās ekonomijas apsvērumu dēĜ - vai tā izsauktu<br />

kādu dziĜāku reakciju? Reālās Klātbūtnes doktrīna ir mēăinājums laika gaitā nepieĜaut pārlieku<br />

dāsnas antropoloăiskās interpretācijas. Jāpiezīmē, ka Līča nostāja grāmatā par Birmas kalnu<br />

ciltīm būtībā nonāk pretrunā ar to svarīgo atziĦu, ko viĦš pauž esejā par "Laiku un mākslīgajiem<br />

deguniem". 308 Ja tik tiešām šėietami empīriskā bezjēdzība parasti rastos kā nepareizi tulkots kaut<br />

kas sabiedrībai un veselam saprātam atbilstīgs, tad kā gan kāda notikuma sabiedriskās nozīmības<br />

izjūtu varētu radīt, ignorējot loăiku, - ja faktiski šāda sacelšanās nav notikusi?<br />

Mūsu modelis attēlo, tā sacīt, divdimensionālo jutību - izteiksmes sistēmu, kas reaăē uz<br />

diviem ierobežojumu kopumiem; viens no tiem rodams dabā, bet otrs - sabiedrībā. Sabiedrību un<br />

valodu īstajā dzīvē iespējami nevis divi, bet vairāki vienlaicīgi pastāvoši ierobežojumi vai<br />

kontroles mehānismi. Mēs izvēlējāmies divus, šai diskusijai izšėirīgus. Empīriėi runā, ka<br />

jēdzieni tiekot "operacionalizēti" tikai saistībā ar dabas procesiem. Antropologi īpaši pievēršas<br />

izteikumiem, kuriem piemīt uzkrītoša "sociāla" operacionalizācija, "funkcija". Patiesībā<br />

izteikumi daudz biežāk ir saistīti nekā nav ar sociālajiem procesiem. Parasti likumi, kas nosaka<br />

kāda vārda lietošanu, to "operacionalizē" abos virzienos vienlaicīgi. Bet vārdu daudzās dzīves<br />

tiek pieredzētas vienīgi kā viena dzīve.<br />

DAUDZĀS JUTĪBAS<br />

Varam uzskatīt, ka noteiktas kopienas valodai piemīt šādas daudzdimensionālas<br />

apakšsistēmas; varam pat pieĦemt, ka tādu ir skaitliski daudz. Dažādās daudzjoslu<br />

apakšsistēmas, no kurām veidojas valoda, kas rada noteiktas kopienas jēdzienisko jutību, katra<br />

tiks veidota no dažādām elementu vai dimensiju kopām. Sarežăīta ir ne tikai katra šī sistēma -<br />

elementi, kas ietilpst šajā sarežăītībā, šajās dažādajās sistēmās ievērojami atšėiras cits no cita.<br />

Tas ir augstākā mērā svarīgi. Šīs "dimensijas", kas iekĜaujas jebkurā no šīm apakšsistēmām,<br />

nebūs tādas pašas kā tās, kuras veido kādu citu šādu apakšsistēmu. Iespējams, ka tās daĜēji<br />

pārklājas, bet iespējams arī, ka ne.<br />

Vienā šādā darbību kopā, piemēram, var būt sakusuši precību nodomi, grupu robežu atzīšana<br />

un laika rituma atzīmēšana; gadskārtu svētki liecinās par laika ritumu un paaudžu nomaiĦu, jo<br />

tajos jaunā statusā tiks iniciēta noteikta vecuma grupa. Vienlaicīgi ari rituāla dalībniekiem var tik<br />

piešėirtas lomas, kas norāda uz precībām pieĜaujamiem pāriem. Kāds cits rituāls, iespējams,<br />

307 Leach E.R. Time and False Noses//Rethinking Anthropology. London, 1961.<br />

308 Ibid.<br />

171

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!