You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
nodaĜas it zobrati, kas nepārtraukti pārveido totalitāras valsts ārpolitiku par totalitārās kustības<br />
iekšpolitiku.<br />
Tomēr šīm funkcijām, ko slepenpolicija uzĦemas, lai sagatavotu utopisko totalitāro pasaules<br />
kundzību, ir otršėirīga nozīme. Pirmajā vietā ir totalitārās fikcijas nodrošināšana pašu zemē.<br />
Tieši slepenpolicijas vadošā loma totalitārās valsts iekšpolitikā it veicinājusi vispārējo nepareizo<br />
priekšstatu par totalitārisma būtību. Visi despotiskie režīmi pilnībā paĜaujas uz slepenajiem<br />
dienestiem, jo no pašu tautas baidās vairāk nekā no ārējiem ienaidniekiem. Tomēr šī analoăija<br />
attiecībā uz despotismu un totalitārismu atbilst patiesībai tikai totalitārisma sākumposmā, kad vēl<br />
darbojas politiskā opozīcija. Arī šajā, tāpat kā citās jomās totalitārisms izmanto un apzināti<br />
atbalsta netotalitāros maldīgos priekšstatus, lai cik neglaimojoši tie būtu pašai totalitārajai varai.<br />
Savā slavenajā runā reihsvēra štābam 1937. gadā Himlers skaidroja, ka policijas spēki tiek<br />
palielināti tāpēc, ka «kara gadījumā radīsies ceturtais darbības lauks - pati Vācija». 244 Gandrīz tai<br />
pašā laikā arī StaĜinam gandrīz izdevās pārliecināt veco boĜševiku gvardi, kuru «atzīšanās»<br />
viĦam bija nepieciešama, proti, ieskaidrojot, ka pastāv kara draudi pret PSRS un šādā situācijā<br />
valstij jābūt vienotai, pat ja to vada despots. Vispārsteidzošākais ir fakts, ka abi šie paziĦojumi<br />
tika izteikti pēc tam, kad politiskā opozīcija jau bija iznīcināta, kad slepenpolicija bija pieaugusi<br />
skaitliski, turklāt vairs nebija pretinieku, kurus izspiegot. Kad sākās karš, Himleram vairs nebija<br />
nekādas nepieciešamības izmantot un viĦš arī neizmantoja SS daĜas pašā Vācijā. Tās darbojās<br />
vienīgi koncentrācijas nometnēs un spaidu darbos dzīto ārzemnieku uzraudzīšanā. SS karaspēks<br />
galvenokārt darbojās Austrumu frontē, veicot «speciālos uzdevumus», parasti masu slepkavības,<br />
un atbalstot politiku, kas bieži vien nonāca konfliktā ar nacistu pārvaldes militārajām un<br />
civilajām iestādēm. Tāpat kā slepenpolicija PSRS, SS vienības parasti ieradās pēc tam, kad<br />
militārie spēki bija «nomierinājuši» iekaroto teritoriju un tikuši galā ar politisko opozīciju.<br />
Totalitārā režīma sākumstadijās slepenpolicijai un valsts pārvaldes elitei vēl ir tāda pati loma kā<br />
citās diktatūras formās vai bijušajos terora režīmos, un viĦu darbības nežēlīgās metodes nav<br />
salīdzināmas tikai ar mūsdienu Rietumvalstīm. Sākotnējā cīĦa pret slepenajiem ienaidniekiem un<br />
kādreizējo oponentu tvarstīšana tiek apvienota ar visas tautas iesaistīšanu frontēs, spiegošanas<br />
pakalpojumi tiek pieprasīti no vecajiem partijas biedriem. Šai stadijā kaimiĦš pamazām kĜūst par<br />
kaimiĦa niknāko ienaidnieku, kas uzmana «nepareizi domājošo» modrāk nekā policijas aăents.<br />
Šis pirmais posms noslēdzas, kad organizētā atklātā vai slepenā pretošanās kustība ir likvidēta.<br />
Vācijā tas notika ap 1935. gadu, Padomju Savienībā - ap 1930. gadu.<br />
Tikai pēc reālo ienaidnieku iznīcināšanas sākas «objektīvo ienaidnieku» raganu medības un<br />
terors kĜūst par totalitāro režīmu patieso saturu. Aizbildinoties ar sociālisma celtniecību vienā<br />
valstī vai izmantojot konkrēto zemi kā revolucionāro eksperimentu laboratoriju, vai realizējot<br />
tautas kopības ideju, tiek izpildīta otra totalitārisma prasība - neierobežota totāla vara. Un, kaut<br />
gan teorētiski totālā virskundzība iespējama tikai pasaules mērogā, totalitārie režīmi pierādīja, ka<br />
šo totalitārās utopijas daĜu iespējams realizēt pilnībā, jo tā nav atkarīga no uzvarām vai<br />
zaudējumiem. Tādējādi Hitlers, jau ciezdams militāras sakāves, varēja priecāties par ebreju<br />
iznīcināšanu un nāves fabriku veidošanu. Lai arī kāds būtu gala iznākums, bez kara nebūtu bijis<br />
iespējams «sadedzināt tiltus» un realizēt dažus totalitārās kustības mērėus.<br />
Nacistu kustības elites un boĜševiku kustības «kadru» galvenais mērėis bija vairāk totalitārā<br />
kundzība nekā režīma drošība. Totalitārisma mērėis -pasaules kundzība - tikai šėietami ir līdzīgs<br />
imperiālistiskai ekspansijai, un arī tieksme pēc pasaules kundzības tikai šėiet pazīstama<br />
despotisma pētniekiem. Galvenā atšėirība starp totalitāro un imperiālistisko ekspansiju ir tāda, ka<br />
pēdējā atzīst atšėirību starp savu valsti un ārvalsti, turpretim galvenā atšėirība starp despotiskā<br />
un totalitārā režīma slepenpoliciju ir tāda, ka totalitārā režīma slepenpolicija necenšas izzināt<br />
cilvēku domas un neizmanto slepeno dienestu veco labo metodi - provokāciju. Tā kā<br />
slepenpolicija sāk darboties pēc valsts «nomierināšanas», tā novērotājam no malas šėiet pilnīgi<br />
nevajadzīga vai, gluži otrādi, liek maldīgi domāt, ka pastāv slepena pretošanās kustība. Tas, ka<br />
slepenie dienesti šėiet lieki, nav nekas jauns - tie vienmēr uzskatījuši par vajadzīgu pierādīt savas<br />
pastāvēšanas nepieciešamību pēc tam, kad ir paveikts sākotnējais uzdevums. Šī uzdevuma<br />
veikšanai izmantotās metodes arī ir tās, kas padara tik grūtu revolūciju vēsturisko izpēti.<br />
Atklājas, piemēram, ka Luija Napoleona valdīšanas laikā nav bijis nevienas pretvalstiskas<br />
darbības, kas nebūtu pašas policijas inspirēta. 245 Arī cariskajā Krievijā ikvienā revolucionārajā<br />
partijā bija savi slepenie aăenti, un viĦu provokatīvā darbība liecina, ka bez viĦiem revolucionārā<br />
dienestam bija jāsamierinās ar 8 miljonu budžetu. Sk.: Pierre Dehillotte. Gestapo. Paris,<br />
245 Sk.: Gallier-Boissiire. Mysteries of the French Secret Police. 1938, 234. 1pp.<br />
101
Change language