Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
un godkāri, izdevās ar dzelžainu darbu, izmanīgu iegrozījušos apstākĜu izmantošanu un krietnu<br />
laimīgas sagadīšanās devu pacelties līdz uzĦēmējiem. Šodien, kad uzĦēmumi un īpašumi<br />
uzkrājas vienās rokās un viselementārākie rūpnieciskās ražošanas rīki kĜūst aizvien dārgāki,<br />
tādas pārvērtības ir iespējamas labi ja atsevišėos ZiemeĜamerikas apvidos, kas izskaidro, kāpēc<br />
tur sociālismam ir visknapākās iespējas. Eiropā, ja neĦem vērā kara izraisītās spekulācijas, kas<br />
augstumos paceĜ drīzāk sīktirgonīšus nekā industriālos strādniekus, nekur vairs nav neskartu<br />
stūrīšu tādai pārtapšanai, tāpēc te selfinade man* ir kĜuvis par aizvēsturisku tēlu. Nekas nevar būt<br />
dabiskāks par to, ka mērėtiecīgākie strādnieku šėiras eksemplāri meklē aizvietojumu savu cerību<br />
zaudētajai paradīzei. Ne jau tikai daži strādnieki dzīvo ar to rūgto domu, ka viĦu talanti un spēki<br />
tiks izšėiesti vienmuĜā darbā tikai mehāniskiem palīgprocesiem nepieciešamās profesijās un nekad<br />
netiks pienācīgi atalgoti. Šie elementi meklē un atrod surogātu reiz zaudētajām iespējām<br />
modernajā strādnieku kustībā, kura dod viĦiem jaunu darbošanās lauku, jaunu un augstāku saturu<br />
dzīvei un aizvien lielāku varbūtību paralēli organizācijas paplašināšanai pašiem pacelties augšup<br />
pa sociālajām kāpnēm. Sociāldemokrātija ar saviem godpilnajiem amatiem, kas gandrīz<br />
automātiski nozīmē arī «vietu pie siles», neapšaubāmi ir kā sānos iecirsts piesis centīgajiem<br />
strādnieku jauniešiem, kolīdz viĦi kĜūst par partijas biedriem. Politiskā ziĦā kustīgie un tieši tāpat<br />
visi ar rakstīšanas un publiskas runas talantiem apveltītie strādniecības elementi nevar pretoties<br />
magnētiskajam pievilkšanas spēkam partijā, kuras klēpī viĦi var atrast tik bagātīgas iespējas<br />
nodarbināt un attīstīt savas spējas. Tāpēc būtu neloăiski apstrīdēt to, uz ko 1894. gadā norādīja<br />
jau Guglielmo Ferero, kurš, kā mēs zinām, būdams viens no kvēlāko slavas dziesmu autoriem<br />
attiecībā uz vācu strādnieku partiju, trāpīgi piezīmēja, ka noteiktam daudzumam proletāriešu pēc<br />
izcelsmes šėiet pielikto pūĜu vērts izmantot savas spējas un laimīgu sagadīšanos nonākšanai<br />
partijā ne tikai idejisku, ideālu un šėiriskā egoisma diktētu motīvu dēĜ, bet arī tāpēc, ka to nosaka<br />
vērienīga personiskā egoisma apsvērumi. Jo patiesi: inteliăentam darbiniekam nav taisnāka ceĜa<br />
uz ilglaicīgiem «uzlabojumiem» par to, ko dod dienests pie sociāldemokrātiem. Viens no<br />
pirmajiem, kurš pareizi diagnosticēja un, tendenciozi saasinot, izmantoja šo norisi pats saviem<br />
politiskajiem mērėiem, bija Oto fon Bismarks. No tiem laikiem, kad viĦš izvērsa visasāko cīĦu<br />
pret sociāldemokrātiju, palicis viĦa apgalvojums, ka «šodien sociālistiskā aăitatora arods ir tikpat<br />
labi izveidots kā visi citi. Aăitators un runātājs tautas sapulcēs ir tas, kas agrāk bija kalējs vai<br />
namdaris. Noteiktās aprindās šie arodi tiek apgūti un no tiem tiek dzīvots daudz labākos<br />
apstākĜos - dzīvojot tīkamāku, brīvāku un varbūt arī cienījamāku dzīvi, nekā paliekot pie<br />
vecajiem arodiem» 343 . Sociāldemokrātisko aăitatoru «tīkamās un brīvās» dzīves apspēlē atsauc<br />
atmiĦā arī Vilhelma II vārdus sakarā ar Krupa skandālu par «drošo midzeni», no kura<br />
sociāldemokrātiskie redaktori izšauj savas apmelojumu bultas, nekādā ziĦā nerēėinoties ar<br />
patiesību. Tomēr, neskatoties uz to, Bismarka piezīme trāpīja naglai uz galvas.<br />
Tik izcili organizētai milzīgu masu partijai, kāda neapšaubāmi ir sociāldemokrātija, un tāpat<br />
arī otram modernās strādnieku kustības nozarojumam - arodbiedrībām, protams, ir vajadzīgs<br />
organizētajām masām atbilstīgs skaits vīru, kuru vienīgais profesionālais pienākums ir kalpot šai<br />
monstrozajai mašīnai: tie ir preses redaktori, partijas sekretāri, grāmatveži, literatūras izplatītāji<br />
un citi darbinieki. Lai aizpildītu visas šī vietas, vācu strādnieku kustības rīcībā, kā mēs to jau<br />
redzējām, jau norādīto apstākĜu dēĜ ir ierobežots skaits pārbēdzēju no buržuāzijas. Tas izskaidro,<br />
kāpēc lielum lielo skaitu partijas izveidoto un apmaksāto štata vietu aizpilda vīri no strādājošo<br />
šėirām, kuri ar savu tieksmi apgūt jaunas zināšanas un ar savu čaklumu ir izpelnījušies biedru<br />
uzticību. Tātad: proletāriskā elite uz sociāldemokrātiskās partijas mehānisma pamatiem<br />
izveidotas dabiskās atlases procesa ceĜā piedzīvo visai radikālu savas sabiedriskās funkcijas<br />
nomaiĦu. Šīs elites komponenti kĜūst - tomēr lietosim gan ne gluži precīzu un pat maldināt<br />
spējīgu, bet savas uzskatāmības dēĜ pārliecinošu izteicienu - no «roku darba» strādniekiem par<br />
«galvas darba» veicējiem.<br />
Šī pārvērtība viĦu uztverē saistās ar svarīgu priekšrocību iegūšanu, pat neĦemot vērā visus tos<br />
labumus, kādi, bez šaubām, garīgajam darbam ir pašam par sevi. ViĦi tiek vaĜā no personiskas,<br />
343 Reichstagssitzung vom 9. Oktober 1818.<br />
206
Change language