Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
saprātu. Taču visi šie novērotāji un pareăotāji traăiski maldās, uzskatot cilvēka dabu par stabilu<br />
un negrozāmu visos vēsturiskos laikos, un tieši tāpēc totālā kundzība viĦiem šėiet ne tikai<br />
necilvēcīga, bet arī nereāla. Taču nu jau esam pārliecinājušies, ka cilvēka vara ir tik liela, ka viĦš<br />
tiešām var kĜūt par visu, ko vēlas.<br />
Pati totalitārā režīma būtība nosaka šīs prasības pēc neierobežotas varas. Šādu varu var<br />
nodrošināt tikai tad, ja visi cilvēki patiesi tiek totāli pārvaldīti ikvienā dzīves jomā. Ārpolitikā ir<br />
nepatraukti jāiekaro jaunas neitrālas teritorijas, bet iekšpolitikā - nepārtraukti jārada jaunas<br />
cilvēku kategorijas koncentrācijas nometnēm un, kad apstākĜi prasa, cilvēki jālikvidē, lai<br />
atbrīvotu vietu nākamajiem. Pretošanās iespēja nav vērā Ħemama nedz iekšpolitikā, nedz<br />
ārpolitikā. Un no totālās kundzības viedokĜa jebkura spontāna neitralitāte vai draudzība ir tikpat<br />
bīstama kā atklāts naids - jo viss spontānais ir neprognozējams un nevadāms un tieši tāpēc tas ir<br />
lielākais šėērslis ceĜā uz totālo kundzību pār cilvēku. Komunisti no nekomunistiskām zemēm,<br />
kas atbēga vai tika izsaukti uz Maskavu, pēc pašu rūgtās pieredzes saprata, ka Maskavas režīms<br />
viĦus uzskata par sev bīstamiem. Pārliecināti, tātad īsti komunisti Maskavas režīmam šėiet tikpat<br />
smieklīgi un bīstami kā pārliecinātie nacisti no Rema frakcijas nacistiem.<br />
Totalitārismam jebkura pārliecība un viedoklis šėiet smieklīgs un bīstams, jo totalitārisms<br />
lepojas ar to, ka tam tie nav vajadzīgi, tāpat kā nekas cilvēcīgs. Cilvēki, ja tie ir kaut kas vairāk<br />
par dzīvniecisku reakciju un primitīvu funkciju kopumu, totalitārajam režīmam ir pilnīgi lieki.<br />
Šis režīms tiecas ne tikai pēc despotisma un kundzības pār cilvēku, bet arī pēc sistēmas, kurā<br />
cilvēki kā cilvēki ir lieki. Totalitārā vara var tikt sasniegta un nosargāta tikai tādā pasaulē, kuru<br />
apdzīvo vadāmas marionetes ar noteiktiem refleksiem, nespējīgas uz spontānu, patstāvīgu rīcību<br />
un domāšanu. Un tieši tāpēc, ka cilvēka resursi ir tik neizsmeĜami, pār viĦu pilnībā valdīt var<br />
tikai tad, kad viĦš ir padarīts par dzīvniecisku būtni ar noteiktiem refleksiem.<br />
Tāpēc jebkura gribas izpausme un pat visnetaisnīgākie likumi totalitārismam ir šėērslis; un<br />
viss, kas cilvēkus atšėir citu no cita, ir neciešams. Un tik ilgi, kamēr visi cilvēki nav padarīti<br />
vienādi lieki - un to iespējams izdarīt tikai koncentrācijas nometnēs -, totālās kundzības ideāls<br />
nav sasniegts. Totalitārās valstis nepārtraukti cenšas - lai gan nekad tas nav pilnībā sekmīgi -<br />
padarīt cilvēkus liekus, patvaĜīgi izvēloties dažādas cilvēku kategorijas koncentrācijas<br />
nometnēm, nepārtraukti izdarot tīrīšanas valsts aparātā un masveidīgi iznīcinot cilvēkus. Veselais<br />
saprāts izmisīgi protestē pret cilvēku masu nespēju pretoties, kas gigantisko terora aparātu<br />
šėietami padara lieku. Ja totalitārā režīma vadītāji varētu teikt patiesību, viĦi uz to atbildētu: «Šis<br />
varas aparāts jums šėiet lieks tikai tāpēc, ka tas kalpo, lai padarītu cilvēkus liekus.»<br />
Totalitāro režīmu centieni padarīt cilvēkus liekus atspoguĜo mūsdienu cilvēku izjūtas,<br />
dzīvojot pārapdzīvotā pasaulē. Dzīvo miroĦu pasaulē cilvēkiem iedveš pārliecību, ka viĦi ir lieki.<br />
Ar dzīvesveidu, kurā sods nošėirts no nozieguma, darba mērėis nav produkcija, ekspluatācijai<br />
nav nolūka gūt peĜĦu, dzīvo miroĦu pasaule ik dienu atražo šo bezjēdzīgumu. Taču, domājot<br />
totalitārās ideoloăijas kategorijās, tas nebūt neliekas bezjēdzīgi, bet, gluži pretēji, ir saprotami un<br />
loăiski — ja šie cilvēki ir parazīti, tad ir loăiski viĦus nosmacēt ar gāzi; ja viĦi ir deăenerāti, tad<br />
viĦiem nav tiesību radīt pēcnācējus; ja viĦi ir «vergu dvēseles» (Himlers), tad nav ko tērēt laiku<br />
viĦu izglītošanai. No šādas ideoloăijas viedokĜa raugoties, koncentrācijas nometnes šėiet pat Ĝoti<br />
vajadzīgas un šīs doktrīnas izpilde — Ĝoti konsekventa.<br />
Totalitārie režīmi ciniski un mērėtiecīgi iztīra pasauli tieši no tā, kam veselā saprāta<br />
utilitārismā ir kāda jēga, tai pašā laikā uzspiežot tai visam pāri stāvošu atklāsmi, pārjēgu, ko<br />
ideoloăijas dažādos laikos ir pasniegušas kā vēstures atslēgu vai visuma mīklas atminējumu. Pāri<br />
totalitārās sabiedrības dzīves bezjēdzīgumam tiek pacelta smieklīga pārdabiska ideoloăiska<br />
māĦticība. Ideoloăija ir nekaitīga, nekritiska un patvaĜīga viedokĜu paušana tikai līdz brīdim,<br />
kamēr tai kāds nopietni notic. Un, tiklīdz tas ir noticis, šī ideoloăija kĜūst par kodolu loăiskai<br />
sistēmai, kurā, tāpat kā paranoiėu sistēmās, ja tiek pieĦemta pirmā premisa, tad jāpieĦem arī viss<br />
turpmākais. Šādu sistēmu neprāts ir ne tikai šais pirmajās premisās, bet arī to veidošanas loăikā.<br />
Visu šo «ismu» dīvainais loăiskums, vientiesīga paĜaušanās uz nešaubīgas ticības pestījošo<br />
spēku, neĦemot vērā specifiskus un mainīgus faktorus, ir pirmie dīgĜi totalitārai pasaules<br />
uztverei.<br />
Veselais saprāts, kas balstās utilitārajā domāšanā, ir bezspēcīgs pret šīs ideoloăijas pārjēgu, jo<br />
totalitārisms rada funkcionējošu bezjēdzīguma pasauli. Ideoloăijas nicinājumā pret faktu realitāti<br />
tomēr saglabājas lepnums par cilvēka spēju valdīt pār pasauli; tieši nicinājums pret realitāti<br />
padara iespējamu pasaules pārveidošanu. Ideoloăijas pārjēga iznīcina lepnuma elementu<br />
totalitārajā realitātes nicinājumā (tādējādi tas atšėiras no revolucionārajām teorijām). BoĜševiku<br />
apgalvojumu, ka padomju politiskā sistēma ir labākā no visām, totalitāru padara secinājums, ka<br />
117
Change language