You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
opera». Lugā gangsteri bija attēloti kā cienījami uzĦēmēji, bet cienījami uzĦēmēji - kā gangsteri.<br />
Ironija it kā zaudēja savu spēku, kad cienījami biznesmeĦi publikā uz skatuves rādīto uztvēra kā<br />
dziĜu ielūkošanos pasaules kārtībā un pūlis izrādi apsveica kā māksliniecisku atzinību<br />
gangsterismam. Lugas vadmotīva dziesmu «Erst kommt das Fressen, dann kommt die Moral»<br />
itin visi skatītāji uzĦēma ar vētrainiem aplausiem, lai arī katra sajūsmai bija savs iemesls. Pūlis<br />
aplaudēja, lugā atveidoto uztvēris burtiski; buržuāzija aplaudēja tāpēc, ka, tik ilgi savas<br />
liekulības muĜėota, tā jau bija nogurusi no sasprindzinājuma un kā dziĜu gudrību pieĦēma skaĜi<br />
pausto banalitāti, kurā tā pati dzīvoja; savukārt elite aplaudēja tāpēc, ka liekulības atmaskojums<br />
tai šėita nepārspējami lielisks uzjautrinājums. Luga panāca tieši pretēju efektu tam, ko Brehts<br />
bija iecerējis. Buržuāziju nekas vairs nespēja pārsteigt, tā ar sajūsmu uzĦēma savas slepenās<br />
filozofijas nākšanu gaismā, jo šīs filozofijas popularitāte tikai pierādīja, cik tā ir bijusi pareiza.<br />
Tādējādi Brehta «revolūcijas» vienīgais politiskais ieguvums bija iedrošinājums ikvienam<br />
nomest liekulības masku un atklāti pieĦemt pūĜa morāles normas.<br />
Līdzīgu divdomīgu reakciju kādus desmit gadus vēlāk Francijā izraisīja Selina Bagatelles<br />
pour un Massacre, kurā autors aicināja nogalināt visus ebrejus. Andrē Žids publiski pauda<br />
sajūsmu Nouvelle Revue Française slejās, protams, ne jau tāpēc, ka vēlētos nogalināt Francijas<br />
ebrejus, viĦš tikai priecājās par šādas vēlmes trulo pieĦemšanu un par fascinējošo pretrunu starp<br />
Selina attēloto trulumu un liekulīgo pieklājību, kas ar ebreju jautājumu saistījās visās<br />
respektablajās aprindās. Cik neatvairāma elites aprindās bija vēlēšanās atmaskot liekulību, var<br />
novērtēt ar faktu, ka šādu tīksmi nespēja apēnot pat Hitlera reālā ebreju vajāšana, kas Selina<br />
darba rakstīšanas laikā jau gāja pilnāsparā. Tomēr šī reakcija vairāk ir saistāma ar liberāĜu<br />
antipātijām pret filosemītismu nekā ar naidu pret ebrejiem. Šāds noskaĦojums izskaidro vispārzināmo<br />
faktu, ka gan Hitlera, gan StaĜina plaši publicētie viedokĜi par mākslu un viĦu avangarda<br />
mākslinieku vajāšana nespēja iznīcināt valdzinājumu, ar kādu totalitārās kustības pievilka<br />
avangarda mākslinieki; tas viss atklāj elites realitātes izjūtas trūkumu un pārprasto pašaizliedzību<br />
- iezīmes, kas abas ir Ĝoti līdzīgas melīgajai pasaulei un savtīguma trūkumam masās. Tieši tas, ka<br />
intelektuālās elites problēmas gluži elementāri un nediferencēti saskanēja ar pūĜa problēmām,<br />
Ĝaujot nojaust masu problēmas un masu mentalitāti, ne vien pavēra totalitārajam kustībām plašas<br />
iespējas, bet bija arī iemesls, kāpēc varēja nodibināties pagaidu alianse starp eliti un pūli.<br />
Eliti fascinēja ne tikai tas, ka pūlis nepazina liekulību un ka masām raksturīgs bija<br />
nesavtīgums, tai vienlīdz neatvairāmi pievilcīgs šėita totalitāro kustību nepatiesais apgalvojums,<br />
ka tās ir nojaukušas barjeru starp cilvēka privāto un sabiedrisko dzīvi un atjaunojušas mistisku,<br />
iracionālu cilvēka viendabīgu patību. Balzaks jau bija atklājis Francijas sabiedrības ievērojamāko<br />
pārstāvju privāto dzīvi un Ibsena «Sabiedrības balstu» dramatizējums iekarojis kontinenta teātru<br />
skatuves, nu dubultā morāle kĜuva par vienu no traăēdiju, komēdiju un romānu pamattēmām.<br />
Buržuāzijas piekoptā dubultā morāle tapa par tādu esprit de sérieux raksturīgu iezīmi, kas<br />
vienmēr ir pompoza, bet nekad nav patiesa. Sadalījumam starp privāto un publisko jeb<br />
sabiedrisko dzīvi nebija nekā kopīga ar pamatoto privātās sfēras nošėiršanu no publiskās sfēras,<br />
tas drīzāk gan kā psiholoăisks atspulgs parādīja deviĦpadsmitā gadsimta cīĦu starp bourgeois un<br />
citoyen, starp indivīdu, kurš par sabiedriskajām institūcijām spriež un tās izmanto saskaĦā ar<br />
savu personisko interešu kritēriju, un, no otras puses, pilsoni ar atbildības izjutu, kurš par<br />
sabiedriskiem jautājumiem rūpējas kā par visiem kopīgām problēmām. Šajā sakara izrādījās, ka<br />
liberāĜu politiskā filozofija, kas individuālo interešu summu pielīdzināja kopīgā labuma<br />
brīnumam, bija tikai tā nerimtīguma racionalizācija, ar kādu uzsvars tika likts uz privātajām<br />
interesēm, neĦemot vērā kopīgo labumu.<br />
Pretēji šėiriskajam garam, kas valdīja kontinenta partijās, kuras nekad neslēpa to, ka pārstāv<br />
noteiktas intereses, kā arī «oportūnismam», kas pēc pašsludinātās koncepcijas sevi uzskatīja par<br />
vesela daĜu, totalitārās kustības apliecināja savu «pārākumu», jo īstenojot Weltanschauung, ar<br />
kuru tās cilvēku iegūšot kā nedalītu veselumu. 63 Šajā prasībā pēc kopuma kustību pūĜa līderi no<br />
jauna formulēja savu filozofiju, tikai apgrieztā veidā pasniedzot buržuāzijas politisko filozofiju.<br />
Buržuāzija kā šėira, izlauzusi sev ceĜu cauri sociālajai spriedzei un Ĝoti bieži izbaudījusi politisko<br />
institūciju ekonomisko šantāžu, vienmēr palika pie uzskata, ka varas sabiedriskos, visiem<br />
redzamos institūtus vada to slepenās, nevis sabiedriskās intereses un pašu ietekme. Šajā ziĦā<br />
buržuāzijas politiskā filozofija vienmēr ir bijusi «totalitāra», tā vienmēr pieĦēmusi tādu politikas,<br />
ekonomikas un sabiedrības identitāti, kurā politiskās institūcijas kalpojušas vienīgi par fasādi<br />
63 Hitlers pats daudzreiz uzsvēra Weltanschauungloniu nacistu kustības izveide. Interesanti ka darbā Mein KampfviĦi izliekas izprotam nepieciešamību balstīt partiju<br />
uz Weltanschauung, Ħemot vērā marksistisko partiju pārākumu. 1. daĜa, I nod.: Weltanschauung and Party.<br />
59
Change language