07.06.2013 Views

POLITOLOĂIJA

POLITOLOĂIJA

POLITOLOĂIJA

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

nolemj tos politiskai nespējai. Jo problēma ir šāda: kā vienā dvēselē var sasiet karstu kaisli ar<br />

vēsu acumēru? Politiku darina ar galvu, nevis ar kādu citu ėermeĦa daĜu vai dvēseli. Un tomēr<br />

pati atdošanās, ja tā ir nevis frivola intelektuāla spēle, bet patiesa cilvēciska rīcība, var dzimt un<br />

uzaugt tikai kaislē. Taču tā spēcīgā dvēseles savaldīšana, kas raksturo kaislīgu politiėi un atšėir<br />

viĦu no «sterili uzbudinātiem» politiskajiem diletantiem, ir iespējama, tikai ievingrinoties<br />

distancētībā - visās šā vārda nozīmēs. Politiskas «personības» «spēks» pirmām kārtām nozīmē šo<br />

īpašību klātbūtni.<br />

Tāpēc politiėim ik dienu, ik stundu jāpārvar visnotaĜ triviāls, pārlieku cilvēcisks ienaidnieks:<br />

visparastākā iedomība, kas ir jebkuras lietišėas atdošanās un distances nāvīgākā ienaidniece, šajā<br />

gadījumā - ienaidniece distancei pašam pret sevi.<br />

Iedomība ir visai izplatīta īpašība, var gadīties, ka neviens nav pilnīgi brīvs no tās.<br />

Akadēmiskajās un zinātniskajās aprindās tā ir sava veida arodslimība. Taču zinātnieka iedomība,<br />

lai cik antipātiski tā arī izpaustos, ir relatīvi nekaitīga, jo kopumā netraucē zinātnisko uzĦēmumu.<br />

Pavisam citādi ir ar politiėi. ViĦš strādā, tiecoties pēc varas kā pēc obligāta līdzekĜa. Tāpēc pie<br />

viĦa normālajām īpašībām patiešām pieder, kā mēdz izteikties, «varas instinkts». Grēks pret viĦa<br />

profesijas svēto garu sākas tur, kur šī tiekšanās pēc varas kĜūst nelletišėa un pārvēršas par<br />

personiskas pašapmierināšanās priekšmetu, nevis tiek izmantota vienīgi kalpošanai «lietai». Jo<br />

politikas jomā galu galā pastāv tikai divu veidu nāves grēki: nelietišėums un - bieži, bet ne<br />

vienmēr ar to identa - bezatbildība. Iedomība, t.i., vajadzība pēc iespējas biežāk parādīties<br />

priekšplānā, visspēcīgāk kārdina politiėi veikt vienu vai otru grēku, vai arī abus kopā. Vēl jo<br />

vairāk tāpēc, ka demagogs ir spiests rēėināties ar «efektu», viĦam nemitīgi draud briesmas kĜūt<br />

par aktieri, kas neĦem nopietni atbildību par savas rīcības sekām un interesējas tikai pārradīto<br />

«iespaidu». ViĦa nelietišėums liek tiekties pēc varas spožās šėietamības, nevis pēc patiesās<br />

varas, bet bezatbildība - baudīt varu pašas varas dēĜ, nevis tās saturiskā mērėa dēĜ. Kaut gan vai,<br />

pareizāk, tieši tāpēc, ka vara ir nepieciešamais līdzeklis, bet tiekšanās pēc varas - politikas<br />

virzošais spēks, nav postošākas politiskā spēka izėēmošanas par iznireĜa lielīšanos ar varu un<br />

iedomīgu paštīksmināšanos varas izjūtā, par jebkuru varas kā tādas pielūgšanu. «Varas<br />

politiėis», kura kulta dedzīgo piekopšanu mēăina apgarot arī pie mums, var iedarboties spēcīgi,<br />

taču patiesībā viĦa darbība ir tukša un bezjēdzīga. Šajā ziĦā «varas politikas» kritiėiem ir pilnīga<br />

taisnība. Šādu uzskatu tipisko pārstāvju pēkšĦās iekšējās katastrofas mums Ĝāvušas piedzīvot, cik<br />

liels iekšējs vājums un bezspēcība slēpjas aiz šiem augstprātīgajiem, bet visnotaĜ tukšajiem<br />

žestiem. Šis produkts radies no ārkārtīgi nožēlojamās un virspusīgās uzpūtības pret cilvēciskās<br />

darbības jēgu, tam nav nekādas nojēgas par traăiku, kas patiesībā ieausta jebkurā, un pirmām<br />

kārtām jau politiskajā, darbībā.<br />

VisnotaĜ patiesi, un tas -patlaban vairāk nepamatojams -ir visas vēstures pamatfakts, ka<br />

politiskās darbības galarezultāts bieži, nē, gandrīz vai regulāri, ir pilnīgi neadekvāts, bieži vien<br />

gluži vai paradoksālās attiecībās ar savu sākotnējo jēgu. Bet, ja darbībai ir jābūt iekšējam<br />

balstam, tad šīs jēgas - kalpošanas lietai -nedrīkst trūkt. Kā jāizskatās lietai, kurai kalpojot<br />

politiėis tiecas pēc varas un izmanto varu, tā ir ticības lieta. ViĦš var kalpot nacionāliem vai<br />

vispārcilvēciskiem, sociāliem un ētiskiem vai kulturāliem, pasaulīgiem vai reliăiskiem mērėiem,<br />

viĦu var balstīt spēcīga ticība «progresam» - vienalga, kādā nozīmē -, vai ari viĦš var vēsi<br />

noraidīt šāda veida ticību, viĦš var pretendēt uz kalpošanu kādai «idejai» vai, principiāli noraidot<br />

šīs pretenzijas, kalpot ikdienas dzīves ārējiem mērėiem, taču kaut kādai ticībai jābūt vienmēr.<br />

Citādi patiešām - un tas ir visnotaĜ pareizi - radības niecības lāsts nomāc arī ārēji visvarenākos<br />

politiskos panākumus.<br />

Ar teikto mēs jau esam sākuši iztirzāt pēdējo šāvakara problēmu: politikas kā «lietas» ētosa<br />

problēmu. Kādu profesionālo aicinājumu tā apmierina pati par sevi, pilnīgi neatkarīgi no tās<br />

mērėiem, dzīves īstenošanas kopīgās tikumiskās ekonomijas ietvaros? Kāda, tā teikt, ir ētiskā<br />

vieta, kurā tā iemājo? Te nu, protams, saduras paši jaunākie pasauluzskati, starp kuriem tad arī<br />

jāizvēlas. Ėersimies enerăiski pie šīs problēmas, kas nesen atkal izvirzīta un kas, pēc manām<br />

domām, izvirzīta pilnīgi ačgārni.<br />

149

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!