You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Politiskais režīms.<br />
Politikas zinātnē, lai aprakstītu sociālo attiecību raksturu starp pārvaldnieku un<br />
pakĜautajiem izmanto kategoriju “politiskais režīms” kas cēlies no latīĦu vārda “regimen” t.i.<br />
Virziens, stūre zinātniskajā apritē ienāca pēc II p.k. Politiskā režīma analīzē ir divas pieejas:<br />
tiesiska un socioloăiskā.<br />
Pirmajā gadījumā skaidrojums balstās tikai uz oficiālām formām un pārvaldes legālajiem<br />
mehānismiem, kuri balstās uz formāli – juridiskajiem varas funkcionēšanas kriterijiem un<br />
atbilstoši izdala demokrātiskos režīmus, kur tiesības ierobežo varas darbību un autokrātiskajos<br />
režīmos (gr. autokrateja - patvaldība) ar valdnieku patvaĜu, likumu ignoranci. Mūsdienīgu<br />
interpretāciju politisko režīmu sniedz Morisa Djuveržē formula- politiskais režīms ir īpašs<br />
sociāls mehānisms, sabiedrības pārvaldes mehānisms, kurš apvieno izvēles bāzes modeĜus,<br />
vēlēšanu un lēmumu pieĦemšanu, un no otrās puses politisko partiju un interešu grupu<br />
līdzdalības veidus politiskajā procesā. Politiskais režīms ietver sevī ideoloăiskā, institucionālas<br />
un socioloăiskās kartības elementu kopību un kartību, kurš nosaka konkrētas valsts politisko<br />
pārvaldi noteiktā periodā.<br />
Faktiski politiskais režīms Ĝauj izdalīt sekojošus rādītājus:<br />
1. institucionālas mijiedarbības veids starp valdību un pilsoni (konstitucionālo normu<br />
ievērošana, cilvēka tiesību un brīvību ievērošana, administratīvo orgānu pasākumu<br />
atbilstība valsts tiesiskajiem pamatiem);<br />
2. pilsoĦu politiskās līdzdalības pakāpe un iespēja ieslēgties valstisku lēmumu pieĦemšanas<br />
procesā, kas realizē tautas pārstāvniecību, tautas kontroli un vēlētāju gribas realizāciju;<br />
3. atklātas vardarbības un piespiedu pasākumu loma valsts pārvaldē.<br />
Šīs pieejas Ĝauj atrast pamatotu politisko režīmu klasifikācijai. Parasti izdala vairākumu<br />
politisko režīmu tipus, kurus klasificē pēc dažādiem kritērijiem. Savu pieeju izstrādāja Roberts<br />
Dāls kurš izdalīja 4 ideālus politiskā režīma tipus:<br />
1. vienpartijas;<br />
2. militāras;<br />
3. personīga diktatūra;<br />
4. rasu oligarhija;<br />
Visisplatītākā tipoloăija ir amerikāĦu – spāĦu politologa H. Linca piedāvājums izdalīt piecus<br />
galvenos politiskā režīma tipus: demokrātiskais, autoritārais, totalitārais, posttotalitārais un<br />
sultāniskais. Atšėirību starp režīmiem nosaka pilsoĦu politiskās mobilizācijas līmenis, plurālisma<br />
līmenis, ideoloăizācijas pakāpēm un varas (līdera vai grupas) konstitucionālai pamats.<br />
Politiskais režīms ir instrumentāls jēdziens, kurš mēra demokrātijas pakāpi sabiedrībā,<br />
nosaka demokrātisko un nedemokrātisko elementu proporcijas sabiedrībā.<br />
29
Change language