POLITOLOĂIJA

strādnieki Ĝoti daudzās vietās izteica savu protestu ar tā saucamo «alus karu», t. i., ar boikota
pieteikumu brūžiem un krogiem, kur alus bija kĜuvis dārgāks; ārzemju sociāldemokrāti par to
ėiėināja, ka vācu strādniekam var atĦemt jebko, bet tikai ne alu. Šajos cīniĦos, kuri dažviet
risinājās ar lielu niknumu, organizētajiem strādniekiem pretestību izrādīja nozīmīga daĜa
sociāldemokrātisko krodzinieku. ViĦi iebiedēja savus biedrus ar pareăojumu, ka valdība, redzot
to, kā patērētāji piespiež ražotājus samaksāt jauno nodokli, turpinās patēriĦa aplikšanu ar
nodokĜiem un ka tāpēc strādnieku cīĦa esot ne mazāk kā bīstama no sociāldemokrātu viedokĜa.
Šeit ieskicētie, no proletariāta izcēlušies sīkburžuji ar savām privātinteresēm ne vienā vien veidā
aizkavē strādnieku bataljonu maršu uz priekšu, kaut gan viĦu dzīves apstākĜi ne vienmēr ir ievērojami
labāki kā tiem slāĦiem, un kaut arī mēs abstrahējamies no viĦu garīgā ziĦā sīkpilsoniskās
nokrāsas, ko viĦi lielā mērā ienes partijā kā refleksiju par savu jauno situāciju ekonomiskajās
attiecībās.
211