You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
adītajai realitātei ir autonoma vērtība. Cilvēka daba ir viĦa brīva griba un rīcības brīvība.<br />
Nomierināt cilvēku un Dieva radību nozīmē nodarīt Ĝaunumu Radītājam. Tomistiskā teoloăija<br />
lielāku uzmanību pievērš laicīgajam cilvēkā un liek pamatus kristīgajam humānismam. Sv. Toms<br />
dabas jēdzienu lieto AristoteĜa izpratnē. Cilvēka daba tas ir viĦa aicinājums, būtība un jūtība.<br />
Dabiskais likums un tas ko var izzināt dabiskā ceĜā un politika saskaĦā ar Aristoteli ir māksla,<br />
kura ierakstīta dabiskajā kārtība. Cilvēks pēc savas dabas ir sabiedrisks – sociāls. Par cilvēku<br />
viĦš kĜūst tikai sabiedrībā. Akvinas Toms raksturo arī politisko sabiedrību. Pirmā sabiedrība ir<br />
ăimene, tā ir nepieciešama, bet nav vienīgā. Īpaša sabiedrība, kur cilvēks var realizēt šīs pasaules<br />
vajadzības ir valsts – praktiskā prāta augstākais sasniegums.<br />
Politiska vara ir dabiska, lai gūtu kopēju labumu un saglabātu vienotību nepieciešama<br />
vienota politiskā vara. Tāpēc galvenā problēma politiskajā filozofijā ir jautājums par valdīšanas<br />
formām. Politikas mērėis ir kopējais labums kas arī ir valsts labums. Akvinas Toms noformulēja<br />
politisko ideju, ka kopējais ir augstāks pa atsevišėo, ka veselais ir augstāks par tā daĜu (cilvēkam<br />
jāziedo sava dzīvība valsts labā). Cilvēku likumi izriet no dabas likumiem.<br />
Politiskās domas evolūcija Jaunajos laikos.<br />
Viduslaiku politisko sholastiku un Renesansi nomainīja Apgaismības periods. Jaunais<br />
laikmets, sākot ar XVI gs. līdz XVIII gs. t.i. Lielajai Franču revolūcijai (1789) ienesa<br />
racionālisma un apgaismības fundamentālas izmaiĦas. Reliăija tiek pakĜauta erozijai. Sākas<br />
ticības ēra cilvēka prātam, racionālai izziĦai, individualitātei, cilvēka visvarenībai. Filozofiskais<br />
racionālisms, “Cogito ergo sum” idejas, pamatotas F. Bēkona (156-1626), Dž. Lokka (1632-<br />
1704), R. Dekarta (1596-1650) darbos skatīja cilvēku kā dabas elementu, kā mašīnu ar<br />
funkcionējušām detaĜām. Politikā par neatliekamu prasību izvirzījās nepieciešamība noformulēt<br />
“dabisko tiesību” likumsakarības. Sāka veidoties spēcīgas nacionālās valstis. Humānisma idejas<br />
pārrāva sastingušo reliăisko skolu un politikā to izdarīja viens no pirmajiem racionālās metodes<br />
pārstāvjiem. Makjavelli bija pirmais, kurš izdalīja politiku kā patstāvīgu sabiedrības dzīves sfēru.<br />
Nikkolo Makjavelli savos darbos “Valdnieks” (1513), “Pārdomas par Tita Zīvija pirmo<br />
dekādi” (1513-1519), “Florences vēsture” viena politikas .??.. , atbrīvoja to no teoloăijas un lika<br />
pirmos pamatus politikas zinātnei.<br />
Nikkolo Makjavelli (Machiavelli Niccolo, 1469-1527) dzīvoja un strādāja Florencē, lasīja<br />
sengrieėu autoru tekstus, veidoja ierēdĦa un diplomāta karjeru, pētīja cilvēku psiholoăiju un<br />
politiskos institūtus. 1513.gadā Makjavelli uzraksta savu galveno un plaši pazīstamo darbu<br />
“Valdnieks” (II Principe). Nikkolo Makkiavelli darbi lika pamatus Jaunā laika politiski –<br />
tiesiskai ideoloăijai. Faktiski M.Makjavelli darbs bija politiska rokasgrāmata par politiskās varas<br />
iegūšanas, realizācijas un saglabāšanas paĦēmieniem un metodēm, kur drīkst izmantot visus<br />
līdzekĜus – necietību, viltu taisnprātību, melus, demagoăiju. Politiskais reālisms iekĜūst par<br />
galveno Makjavelli metodi valsts un valsts varas analīzē. ViĦš ir pirmais domātājs kurš ieved<br />
politiskajā zinātnē atslēgas terminu “valsts” - “stati”.<br />
Politikas zinātni viĦš sauc par “pieredzes zinātni” kura izskaidro pagātni, vada tagadni un spēj<br />
prognozēt nākotni.<br />
Makjavelli, apkopojot pagātnes avotu zināšanas izveidoja slaveno maximu “Politikā<br />
mērėis attaisno līdzekĜus”. Kuru pārĦēma vesela virkne politisko sekotāju sākot no Bordika,<br />
17
Change language