Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Mūsu sabiedrībā nespēja apvienot atklājumus no dažādām jomām vienā vienotā ainā tiek<br />
uzskatīta par nepietiekamas attīstības zīmi vienā jomā vai otrā jomā, vai abās, bet nevis kā no<br />
dažādu parādību būtības izrietošu nošėiršanu. Savukārt katra zinātnieka izmantotajiem<br />
jēdzieniem normālā situācijā nebūs nekādas autoritātes, pat atbalss nebūs tad, kad viĦš izvēlēsies<br />
dzīvesbiedri vai politisko partiju. ViĦa morālā dzīve parasti ir nošėirta no zinātniskās, un, ja<br />
kādas saites tiek iedibinātas - kad daba, asiĦainiem zobiem un nagiem, tiek piesaukta tirgus<br />
ekonomikas atbalstam vai kad mutuĜojoši katliĦi tiek izmantoti sabiedrisko procesu<br />
"dialektiskās" dabas ilustrēšanai -, tad šīs saites ir apšaubāmas un parasti neīstas. Turpretim<br />
rituāla sistēma, kas palīdz pirmatnējam cilvēkam izraudzīties produktīvai darbībai labvēlīgu<br />
laiku, būs saistīta ar veidu, kādā viĦš izvēlēsies savu sabiedrisko grupu, taču tā neliks viĦam<br />
mēăināt savā starpā saistīt dažādas dabas parādības.<br />
GALAPUNKTS<br />
Šajā stadijā varētu likties loăiski tūlīt pāriet no piedāvātā pirmatnējās domāšanas modeĜa uz<br />
nākamo stadiju, lai ko par tādu pieĦemtu. Tā vietā nākamais solis šajā diskusijā ir mūsu pašu<br />
izziĦas pasaules ieskicēšana, tiktāl šā cilvēces intelektuālā svētceĜojuma tālais galapunkts, CeĜš<br />
starp izejas punktu un galapunktu tiks izpētīts mazliet vēlāk.<br />
Iemesls ir tāds, ka šī mūsu procedūra neizbēgami ir gan vienkāršota, gan spekulatīva. Mums<br />
ir daži pieturas punkti: mēs aptuvenās līnijās zinām, kāda ir mūsu pašu intelektuālā pasaule. Es<br />
arī ticu, ka izejas punkts noteikti ir bijis līdzīgs iepriekš aprakstītajam. Pie šā secinājuma nonākts<br />
ar spēcīgas, bet, protams, ne absolūti neapstrīdamas argumentācijas caur izslēgšanu palīdzību:<br />
neviens cits modelis nespēj izskaidrot gan pirmatnējās sabiedrībās pastāvošo neapstrīdamo un<br />
smalko empīrisko jutību pret fizisko vidi, gan vienlaicīgi pastāvošo visuresošo tendenci Ĝauties<br />
absurdai un dīvainai, bet sociāli vienojošai ticībai. Šis modelis saskan ar būtiskiem faktiem<br />
(pirmatnējais cilvēks ir gan precīzs dabas novērotājs, gan bezjēdzīgu un sociāli vienojošu<br />
uzskatu piekritējs). Tas arī saskan ar Ĝoti pārliecinošu pieĦēmumu: darba dalīšana, funkciju un<br />
mērėu nošėiršana nav cilvēcei iedzimta īpašība vai starta punkts, bet ir rets un gluži vai<br />
brīnumains sasniegums. Nav nekāda pamata sagaidīt, ka darba dalīšana un tās blakusprodukti<br />
izziĦas jomā būs cilvēces pastāvēšanas veida nemainīgs elements. Mums jāizskaidro tā retā izcelšanās<br />
un pret seno darbību un kritēriju saplūšanu jāizturas kā pret "dabisku" un visuresošu, kā<br />
mūsu izejas punktu. Šīs darba dalīšanas uzspiešana, precīzu un tālāku mērėu un kritēriju<br />
nodalīšana darīja iespējamu izziĦas jomā vienotu, bet tajā pašā laikā sociāli fragmentāru pasauli.<br />
Izejas punkts un galapunkts ir relatīvi skaidri un labi noteikti - it īpaši, iespējams, galapunkts,<br />
kas ir šī - mums pazīstamā - pasaule. Bet, pat ja tā nebūtu, tas palīdzētu mums noformulēt<br />
problēmu. Kā iespējams nonākt vietā, kurā pašlaik atrodamies?<br />
Mūsu pasaules galvenās iezīmes kodificēja astoĦpadsmitā gadsimta zināšanu teorija, bet no<br />
jauna kodificēja - divdesmitajā gadsimtā. Pamatā tā ir Ĝoti vienkārša - vienkāršība ir tās būtība.<br />
Tā māca, ka visi fakti ir nošėirti un vienlīdzīgi un ka tie visi veido vienu kopēju, savstarpēji<br />
saistītu loăisku telpu. Jebkurš fakts ir savienojams ar jebkuru citu, un šis savienojums būs saprotams.<br />
(Salīdziniet to ar zemūdeni un tās daudzajiem periskopiem, kurā no dažādiem periskopiem<br />
Ħemto elementu savienošana nenoved ne pie kādas sapratnes.) Teorijas, vispārinājumi var aptvert<br />
un arī aptver dažādus faktus, kas Ħemti no šīs vienas pasaules, šīs vienas jutības. īstenībā teorijas<br />
(protams, ja vien tās saglabā ticamību) ir domātas, lai tās būtu piemērojamas pēc iespējas plašāk:<br />
jo plašāks loks, jo lielāki to nopelni.<br />
Kaut arī visi fakti veido vienu loăisko telpu, tie ir neatkarīgi cits no cita: jebkurš no tiem var<br />
noturēties vai arī tam var neizdoties noturēties, neskarot nevienu citu. Tiem nav atĜauts sevi<br />
mums pasniegt kā nedalāmas piedāvājumu paketes daĜas. Tāda bija agrākā prakse, bet nu vairs<br />
ne. Faktu republika ir jakobīniska, centriska un necieš savā vidū pastāvīgas vai<br />
institucionalizētas kliėes. Šī sašėeltība principā nav tikai, teiksim, laterāla - nošėirot katru laktu<br />
no tā kaimiĦiem telpā -, bet arī vienlīdz lielā mērā kvalitatīva: katra iezīme saistīta ar faktu var<br />
domās tikt nošėirta no biedriem, un to savienošana ir atkarīga tikai no faktiskā apstiprinājuma.<br />
Nekas nav obligāti saistīts ar kaut ko citu. Mums domās jānošėir viss, kas ir nošėirams, un tad<br />
jāpārbauda fakti, lai pārliecinātos, vai nošėirtie elementi galu galā nav savā starpā saistīti. Tas ir<br />
viens no dabas racionālās izpētes pamatprincipiem.<br />
Pēdējā laikā šī aina ir tikusi apšaubīta, un tik tiešām jakobīnisko frakciju, savstarpēji<br />
aizsargājošo kopu aizliegumu zinātnē varbūt pat vairs nav iespējams pilnībā ieviest. Droši vien ir<br />
177
Change language