Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
uzĦēmuma izveidi un kam bija tikai jāatrodas viĦa rīcībā. Šis raksturs piemita «nama<br />
padomniekiem» un vēl agrāk lielai daĜai padomnieku, kas pulcējās «kūrijā» un citās firstu konsultējošās<br />
organizācijās. Taču firsts, protams, neiztika tikai ar šiem gadījuma palīgspēkiem vai<br />
spēkiem, kas darbojās amata savienošanas kārtībā. ViĦam vajadzēja izveidot palīgspēku štābu,<br />
kas sevi pilnīgi un tikai veltītu dienestam viĦa labā, proti, kam tā būtu galvenā profesija. No tā,<br />
kur viĦš to Ħēma, Ĝoti būtiski bija atkarīga topošā dinastiski politiskā veidojuma struktūra un ne<br />
tikai tā, bet ari attiecīgās kultūras savdabība. Šāda pat nepieciešamība bija tām politiskām<br />
savienībām, kas, pilnīgi likvidējot vai pamatīgi ierobežojot firstu varu, politiski konstituējās kā<br />
(tā sauktās) «brīvās» sabiedrības, - «brīvas» nevis tajā nozīmē, ka tās bija brīvas no vardarbīgās<br />
kundzības, bet tajā, ka tām trūka firsta vardarbības leăitīmās (lielākoties reliăiski iesvētītās)<br />
tradīcijas kā vienīgā visāda veida autoritātes avota. Šādu sabiedrību vēsturiskā dzimtene ir<br />
rodama tikai Rietumos, to aizsākums bija pilsēta kā politiska savienība, kas pirmo reizi parādījās<br />
Vidusjūras kultūras areālā. Kā visos šajos gadījumos izskatījās politiėi, kam tā bija «galvenā<br />
profesija»?<br />
Pastāv divi veidi, kā no politikas izveidot savu profesiju: vai nu dzīvot «priekš» politikas, vai<br />
ari dzīvot «no» politikas. Šis pretstats nepavisam nav ekskluzīvs. Parasti lielākoties, vismaz<br />
ideāli, bet bieži ari materiāli rīkojas abējādi: tas, kas dzīvo «priekš» politikas, iekšēji no tā veido<br />
«savu dzīvi» - vai nu bauda varas kailo īpašumu, ko viĦš praktizē, vai arī iekšējo līdzsvaru un<br />
pašapzinīgumu gūst no apziĦas, ka, kalpojot «lietai», piešėir savai dzīvei jēgu. Šajā iekšējā<br />
nozīmē dzīvo ikviens nopietns cilvēks, kas, dzīvojot noteiktai lietai, dzīvo ari no šīs lietas. Tātad<br />
atšėirība attiecas uz daudz pamatīgāku aspektu, proti, ekonomisko. «No» politikas kā profesijas<br />
dzīvo tas, kas tiecas izveidot no tās ilgstošu ieĦēmumu avotu; «priekš» politikas dzīvo tas, kas<br />
šādi nerīkojas. Lai kāds varētu dzīvot «priekš» politikas šajā ekonomiskajā nozīmē, ja valda<br />
privātīpašuma kārtība, tam jāizdara daži, ja vēlaties, Ĝoti triviāli secinājumi: viĦam - normālos<br />
apstākĜos -jābūt ekonomiski neatkarīgam no ieĦēmumiem, ko tam sniedz politika. Tam ir<br />
pavisam vienkārša nozīme: viĦam jābūt pārtikušam vai kā privātai personai jāieĦem dzīvē tāds<br />
stāvoklis, kas nes pietiekamus ienākumus. Vismaz tā tas ir normālos apstākĜos. Tiesa,<br />
karavadoĦa sekotāji ir tikpat maz norūpējušies par normālas saimniecības nosacījumiem, cik<br />
ielas revolucionāru varoĦu sekotāji. Tie dzīvo no ieguvumiem, laupīšanas, konfiskācijām,<br />
kontribūcijām, bezvērtīgas spaidu maksāšanas līdzekĜu uzspiešanas, kas pēc būtības ir viens un<br />
tas pats. Taču tās ir nepieciešamas neikdienišėas parādības, ikdienas saimniecībā ienākumus nes<br />
tikai paša manta. Tomēr ar to vien nepietiek: politikai dzīvojošam jābūt saimnieciski<br />
«aizstājamam», t.L, viĦa ienākumi nedrīkst būt atkarīgi no tā, ka viĦš nemitīgi savam personiskajam<br />
darbaspēkam un domāšanai pilnīgi vai lielā mērā liek kalpot ieĦēmumu gūšanai.<br />
Noteikti apejams šajā ziĦā ir rantjē, proti, tas, kurš bez kāda darba gūst ienākumus, vai tas būtu<br />
pagātnes zemes īpašnieks, tagadnes lielīpašnieks un kārtu pārstāvis, kas renti gūst no zemes -<br />
antīkajā un viduslaiku pasaulē ari no vergiem un dzimtcilvēkiem - vai vērtspapīriem, vai<br />
līdzīgiem moderniem rentes avotiem. Nedz strādnieks, nedz - un tas īpaši jāatzīmē -uzĦēmējs, un<br />
tieši modernais lieluzĦēmējs, šajā nozīmē nav apejams. Jo uzĦēmējs, un tieši uzĦēmējs -<br />
rūpnieciskais uzĦēmējs daudz vairāk nekā lauksaimniecības uzĦēmējs, Ħemot vērā lauksaimniecības<br />
sezonālo raksturu, ir saistīts ar savu uzĦēmumu, viĦš nav aizstājams. Lielākoties<br />
viĦam pat uz laiku ir grūti pieĜaut savu aizstāšanu. Tikpat grūti aizstāt, piemēram, ārstu - jo viĦš<br />
izcilāks un nodarbinātāks, jo grūtāk aizstājams. Daudz vieglāk, vadoties pēc ražošanas<br />
tehniskajiem apstākĜiem, ir aizstājams advokāts, tāpēc ari kā profesionāls politiėis viĦš spēlējis<br />
nesalīdzināmi lielāku un bieži vien pat dominējošu lomu. Mēs negrasāmies sekot šai kazuistikai,<br />
labāk noskaidrosim dažas konsekvences.<br />
Ja valsti vai partiju vada Ĝaudis, kas (ekonomiskajā nozīmē) dzīvo tikai priekš politikas un<br />
nevis no politikas, tas nozīmē politiski vadošo slāĦu obligātu «plutokrātisku» rekrutēšanos. Tas,<br />
protams, nenozīmē, ka, pastāvot šādai plutokrātiskai vadībai, politiski valdošais slānis netiektos<br />
ari dzīvot «no politikas», t.L, neizmantotu savu politisko kundzību savās privātajās ekonomiskajās<br />
interesēs. Par to, protams, nav runa. Nav neviena slāĦa, kas kaut kādā veidā tā nebūtu<br />
rīkojies. Tas tikai nozīmē, ka profesionālam politiėim tieši nav nepieciešams meklēt atalgojumu<br />
134
Change language