POLITOLOĂIJA

ijuši tie paši revolucionārie mērėi, ir Ĝoti sena,109 un tai jau kopš Lielās franču revolūcijas ir
bijusi sava loma slepenajā politiskajā literatūrā, lai gan 18. gadsimta beigās nevienam autoram
nebija ienācis prātā, ka šī «revolucionārā sekta», šī «īpašā nācija [..] citu civilizētu nāciju vidū»
varētu būt ebreji. 110 Cionas gudro protokolos Ĝaužu masas visvairāk saistīja globālās sazvērestības
motīvs, jo tas Ĝoti labi atbilda jaunajai varas situācijai. (Hitlers jau pašā sākumā apsolīja,
ka nacistu kustība «pārsniegs mūslaika nacionālisma šaurās robežas»,111 un kara laikā SS
ietvaros tika mēăināts no nacionālsociālistu leksikas pilnībā izskaust vārdu nācija.) Šėita, ka
tikai pasaules lielvarām vēl pastāv neatkarīgas izdzīvošanas iespēja un tikai globālajai politikai
varētu būt paliekoša nozīme. Ir pilnīgi skaidrs, ka izveidojusies situācija biedēja mazās valstis,
kurām nebija nekādas pasaules varas. Cionas protokoli likās norādām uz vienu no ceĜiem, kas
bija atkarīgs nevis no kādiem objektīviem, negrozāmiem apstākĜiem, bet gan no organizācijas
spēka.
Citiem vārdiem sakot, krasi nacionālajos, tātad pārnacionālajos ebrejos 112 nacistu
propaganda atklāja vācu «pasaules valdnieku» priekštečus un pārliecināja Ĝaužu masas, ka
«nācija, kas pirmā būs atmaskojusi ebrejus un pirmā tos būs uzveikusi, ieĦems viĦu vietu
pasaules kundzībā». 113 Maldi par jau nodibinājušos ebreju kundzību pār pasauli radīja pamatu
maldiem par vācu pasaules kundzību nākotnē. Tieši par to bija runa Himlera paziĦojumā, ka
«mēs no ebrejiem esam aizguvuši pārvaldīšanas mākslu», proti, no protokoliem, «kurus fīrers ir
iemācījies no galvas».114 Tādējādi Cionas protokolos pasaules iekarošana tika parādīta kā
praktiski iespējama, netieši norādot, ka jautājums ir tikai par iedvesmotu un veiklu prasmi to
izdarīt un ka visā pasaulē nav neviena cita, kas stātos ceĜā Vācijas uzvarai, kā mazā, nenozīmīgā
tautiĦa ebreji, kas valda pār pasauli bez jebkādiem vardarbības instrumentiem, - tātad viegli
pieveicams pretinieks, jo viĦu noslēpums ir atminēts un viĦu metode attīstīta plašākā mērogā.
Visas šis jaunās, daudzsološās perspektīvas nacistu propaganda apkopoja vienā jēdzienā -
Volksgemeinschaft (tautas kopība). Šī jaunā kopiena, kas izmēăinājuma kārtā tika īstenota
nacistu kustības pirms totalitārisma atmosfērā, bija balstīta uz visu vāciešu pilnīgu vienlīdzību:
nevis uz tiesību vienlīdzību, bet gan uz dabas dotu vienlīdzību un uz vāciešu absolūtu atšėirību
no visām citām tautām.115 Kad nacisti nāca pie varas, šī ideja pakāpeniski zaudēja savu nozīmi
un pavēra ceĜu vispārējam nicinājumam pret vācu tautu (ko nacisti vienmēr bija izjutuši, bet
pirms tam nebija varējuši publiski izrādīt),116 no vienas puses, bet no otras - lielai dedzībai
papildināt savas rindas ar citu nāciju «āriešiem». Šai idejai gan bija maza nozīme nacistu
propagandā pirms viĦu nākšanas pie varas.117 Volksgemeinschaft bija tikai propagandiska
sagatavošanās «āriskajai» rasiskajai sabiedrībai, kas beigās būtu pazudinājusi visas tautas, arī
pašus vāciešus.
Volksgemeinschaft zināmā mērā bija nacistu pretarguments komunistu solījumam radīt
bezšėiru sabiedrību. Nacistu propagandas pievilcīgums šėiet acīm redzami pārāks salīdzinājumā
109
Henri Rollin. L Apocalypse de Notre Temps. Paris, 1939. Pēc autora uzskata, «Protokolu» popularitāte atpaliek tikai no Bībeles (40. lpp.), viĦš parāda līdzību starp
tiem un 1612. gadā publicēto «Monita Secreta», ko vēl 1939. gadā pārdeva Parīzes ielās un kas it kā atklāj jezuītu sazvērestību, «kura attaisno visas nelietības un
vardarbības lietošanu [..] Tā ir īsta kampaĦa pret iedibināto kārtību» ( 32. lpp.).
110
Visa šī literatūra ir labi atspoguļota (Chevalier de Malet. Recherches politiques et historiques qui prouvent l'existence d'une secte évolutionnaire. 1817). Darba
autors plaši citē agrākos darbus. Lielās franču revolūcijas varoņus viņš sauc par mannequins, kas pieder pie
agence secrète, resp., par brīvmūrnieku aģentiem. Taču brīvmūrnieki ir tikai vārds, ko viņa laikabiedri piešķīra «revolucionārai sektai», kura pastāvējusi visos laikos
un kuras politika vienmēr bijusi uzbrukt, «pašiem paliekot neredzamiem, manipulējot ar marionetēm, kuras
ar nolūku izvirzītas uz skatuves». Autors saka: «Iespējams, ka ir grūti noticēt plānam, kas
izveidots antīkajā pasaulē un saglabājis savu nepārtrauktību [..] revolūcijas autori nav ne īsti franči, ne vācieši, itālieši, angļi, ne kādi citi. Viņi ir īpaša nācija, kas
dzimusi un uzaugusi tumsā, civilizētu nāciju vidū, ar nodomu visas tās pakļaut savai kundzībai.» Plašāku pārskatu par šo literatūru sk. Ķ Lesueur. La Franc-
Maçonnerie Artésienne au 18e siècle. Bibliothèque d'Histoire Révolutionnaire. 1914. Cik sīksti šie azvērestību mīti saglabājas pat normālos apstākļos, var vērot
Francijā, kur ir ļoti plaša pret brivmūrniecību vērsta literatūra, kas neatpaliek no antisemītiskās literatūras. Apkopojums par teorijām, kas Lielajā franču revolūcijā
saskatīja slepenu sazvērnieku biedrību darbību, atrodams darbā G. Bord. La Franc-Mago nnerie en France des origines a 1815. 1908.
111
Reden. - Sk. 1943. g. 12. janvārī Berlīnē notikušās SS Darba komitejas sēdes protokolu. Tajā tika izvirzīts priekšlikums atteikties no vārda «nācija», jo šim
jēdzienam piemīt liberālisma iezīmes un tas ir nepiemērots ăermāĦu tautām (Document 705-PS; izd.: Nazi Conspiracy and Aggression, V, 515).
112
Hitler's Speeches. Ed. Baynes, 6. 1pp.
113
Goebbels, op. cit., 377. 1pp. So solījumu, kas ietverts visā nacistu tipa antisemītiskajā propagandā, sagatavoja Hitlera teiciens: «Viskrasākais kontrasts ar ārieti ir
ebrejs.» (Mein Kampf. I grām., 11. nod.)
114
Kerstena lieta Ebreju dokumentācijas centrā.
115
Viens no pirmajiem Hitlera solījumiem (Reden) «es nekad neatzīšu, ka citām nācijām ir tādas pašas tiesības kā vāciešiem» kĜuva par oficiālu doktrīnu:
«Nacionālsociālistu dzīves uzskata pamatā ir izpratne par cilvēku atšėirībām.» (Nazi Primer, 5. 1pp.)
116
Piemēram, Hitlers 1923. gadā: «Viena trešdaĜa vācu tautas ir varoĦi, viena trešdaĜa -gĜēvuĜi, bet pārējie - nodevēji.» (Hitler's Speeches. Ed. Baynes, 76. 1pp.)
Pēc varas sagrābšanas šī tendence kĜuva daudz brutālāka. Sk., piem., Gebelsa 1934. gadā teikto: «Kas ir tie, kuri jākritizē? Partijas biedri? Nē. Pārējā vācu tauta? Tai
jājūtas laimīgai, ka vēl ir dzīva. Tas nu būtu par daudz, ja tiem, kas dzīvo no mūsu žēlastības, Ĝautu kritizēt.» Citāts no Kohn-Bramstedt, op. cit., 178.-179. lpp. - Kara
laikā Hitlers paziĦoja: «Es neesmu nekas vairāk kā magnēts, kas nepārtraukti kustas vācu nācijas vidū un izvelk no šīs tautas tēraudu. Un es bieži esmu teicis, ka
pienāks laiks, kad visi Vācijas vērtīgie cilvēki būs manā nometnē. Un tie, kas tajā nebūs, tā kā tā ir nevērtīgi.» Pat tajā laikā Hitlera tuvākajiem līdzgaitniekiem bija
pilnīgi skaidrs, kas notiks ar tiem, kuri «tā kā tā ir nevērtīgi» (sk. Der grossdeutsche Freiheitskampf. Reden Hitlers vom 1.9.1939-10.3.1940, 174. lpp.). - Himlers
domāja to pašu, teikdams: «Fīrers spriež nevis vācu, bet gan ăermāĦu jēdzienos» (Kerstena lieta, sk. iepriekš), tomēr no «Hitlera galda runām» (315. un sek. lpp.) mēs
uzzinām, ka jau tajos laikos viĦš izsmēja ăermāĦu «klaigas» un sprieda «āriešu jēdzienos».
117
Himlers savā runā SS vadītājiem 1943. g. aprīlī Harkovā (Nazi Conspiracy, IV, 572. un sek. lpp.): «Es drīz vien izveidoju ăermāĦu SS dažādās zemēs [..]» Jau
pirms varas iegūšanas uz šādu nenacionālu pieeju norādīja Hitlers (Reden): «Mēs, protams, uzĦemsim jaunajā kungu šėirā arī citu nāciju pārstāvjus, t.i., tos, kas to
pelnījuši, piedaloties mūsu cīĦā.»
71