Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
asaru par padzītajām valdnieku dinastijām, ir izskaidrojams tikai ar to, ka siržu apvienošanās bija<br />
notikusi jau pirms administratīvās apvienošanās. ZiemeĜamerikas pilsoĦu karu par labu Dienvidu<br />
štatu vergiem izšėīra ne tikai ZiemeĜu štatu ieroči - to veica ari kara beigās plašas dienvidnieku<br />
vergturu aprindas pārĦēmusī apziĦa par to, ka morālā ziĦā viĦiem nav taisnības 324 ; un šādus<br />
piemērus var turpināt pēc patikas.<br />
Lai satricinātu pretinieka ticību sev, ir vajadzīga aăitācija, kuras pirmais nosacījums ir pretinieka<br />
pārliecināšana par to argumentu vērtību, kuri tiek izmantoti pret viĦu. Tieši sociālisms vismazāk<br />
drīkstētu nenovērtēt runas dzelžaino spēku un pārliecināšanas virzošo varu, kurai tam jāpateicas<br />
par savas propagandas dižajiem panākumiem. Tomēr pierunāšanas spēkam ir dabiskas robežas,<br />
kuras izriet no sociālajām attiecībām. Normālos apstākĜos ir viegli gūt panākumus, ja<br />
pārliecināšanas māksla vērsta uz tautas masām vai daudzskaitlīgām šėirām, kuras ir jāpārliecina<br />
iekĜauties kustībā par viĦu pašu atbrīvošanu. Toties tai ir ar blīkšėi jāizgāžas - un sociālo cīĦu<br />
vēsture māca, ka šis apgalvojums ir spēkā vienmēr, - tad, ja nodoms ir pierunāt kādas šėiras atdot<br />
to izdevīgās pozīcijas.<br />
Cilvēks kā atsevišės cilvēks nav žetons ekonomiskajās spēlēs. ViĦa dzīve ir nerimstoša cīĦa<br />
starp ekonomiski uzspiestajām konsekvencēm un piederību noteiktai šėirai ar tās objektīvo<br />
interešu sfēru, no vienas puses, un, no otras puses, viĦa «pāri» šėirām, t.i., viĦpus šėiru un kastu<br />
nosacījumiem liktās miesas un asinīm, kas spēj uzjundīt kaislības un novirzīt cilvēku sāĦus no<br />
ekonomiski dabiskā kārtā uzdotā ceĜa un tiekties pēc paša atklātās saules. Turpretī masa, ja ne-<br />
Ħemam vērā psihozes, kurām gan tā ir jo sevišėi pakĜāvīga, bet kuras, ja runājam par ekonomisko<br />
lauku, neturpinās ilgi, ir gan tikai žetons. Nodarbošanās veids un tā izraisītās intereses padara<br />
gan garu, gan miesu atkarīgu no profesijas. Masas miesas un asinis nes savu, lai arī tikai tumši<br />
nojausto ekonomisko interešu dziĦas uzlikto spiedogu līdzīgi aitām, kuras iezīmējis viĦu kungs<br />
un saimnieks. Tas gan nepiešėir šim zīmogam patiesīgumu un mērėatbilstību, jo, tāpat kā<br />
spiedogs uz aitu mugurām, tas bieži ved pretim ziedoklim un nāvei.<br />
Sociālistiskā mācība spēj - kā mēs to zinām - cieši piesaistīt sev dažu labu «buržuju dēliĦu»,<br />
iespiežoties viĦa dvēselē tik dziĜi, ka tas atsakās no draugiem un radiem, tēva un mātes, no<br />
sociālā stāvokĜa un sabiedriskās cieĦas, lai nešaubīgi veltītu savu dzīvi cilvēces atbrīvošanai, kā<br />
nu viĦš to ir iedomājies. Tomēr šo ceĜu iet vienpatĦi, nevis kompaktas mantīgo Ĝaužu grupas.<br />
Šėira, pie kuras viĦi piederēja, kā tāda nebūt netiek izjaukta. Neviens šėiriskais veselums nekad<br />
labprātīgi neatsakās no sava priviliăētā izĦēmuma stāvokĜa. Šėira nepieĦem nekādus ētiskos<br />
motīvus, kuri to piespiestu no kaut kā attiekties savu «nabago brāĜu» labā. To nepieĜauj šėiras<br />
egoisms, kas dabiski piemīt arī proletariātam kā šėirai, bet dotajā gadījumā vēsturiskie apstākĜi<br />
noteic, ka galu galā - un vismaz teorētiski -proletariāta šėiriskās intereses sakritīs ar bezšėiru<br />
cilvēces ideālu. Šā šėiriskā egoisma stiprums ir dažāds atsevišėos valdošās un mantīgās šėiras<br />
slāĦos. Vēl mūsdienās atsevišėas nekustamā kapitāla aprindas, it īpaši Prūsijas muižniecībā, bet<br />
arī starp lieluzĦēmējiem (kamēr vārda šaurākajā nozīmē kapitālistiskās - banku un biržas -<br />
aprindas šo pašu iemelsu dēĜ ir iecietīgākas par vidusmēru) sliecas nosaukt par pārmācības namā<br />
vai trako mājā liekamu ikkatru, kurš vien izvirza kaut kādus ētiskos postulātus, kuri apdraud šo<br />
aprindu priekšrocības saimnieciskajā, sociālajā vai politiskajā laukā. Taču arī citi šīs šėiras slāĦi,<br />
kas izrāda mazāku pretestību un mazāk pirmatnēju egoismu nekā skaitliskā ziĦā miniatūrais<br />
prūšu junkuru vai lielrūpnieku slānītis, uzklausa sociālā taisnīguma apsvērumus vienīgi tiktāl,<br />
ciktāl tie neaizskar šo slāĦu instinktīvi apjaustās šėiriskās intereses. Līdz ar to tiek arī stingri un<br />
negrozāmi novilktas tā saucamo sociālo reformu robežas. Prūšu konservatīvie bija par likumiem,<br />
kas aizsargāja strādniekus, tik ilgi, līdz viĦi pamanīja, ka Ĝaužu ieplūšana strādniecībā rada<br />
cilvēku trūkumu uz laukiem. Kopš tā brīža viĦi izturējās naidīgi pret jebkuriem pasākumiem<br />
rūpniecības strādnieku situācijas uzlabošanai. TādēĜ ir tikai loăiski, ka proletariāts kā šėiras<br />
324 Citviet Mihelss rakstīja par «mistisko seksuālās pievilkšanās spēku» starp balto un melno rasi. Dienvidnieki ir pārmetuši ziemeĜniekiem, ka tie<br />
karojot nebūt ne melno atbrīvošanas, bet gan nēăermeiteĦu iegūšanas dēĜ; šo pārmetumu viĦi spējuši pamatot, citējot vēstules, kas atrastas pie<br />
kritušajiem ziemeĜniekiem. Mihelss piesauc arī psihoanalītiėu sniegto informāciju par balto sieviešu slepeno vēlmi stāties seksuālos kontaktos ar<br />
nēăeri. Sk.: Michelss R. Sittlichkeit in Ziffern? - München und Leipzig, 1928. - S. 162.<br />
194
Change language