Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
līdzība ar šīm metodēm ir pārsteidzoša. Ne tikai augstākajām amatpersonām par saviem amatiem<br />
jāpateicas tieši tīrīšanām, kas novāca viĦu priekštečus: šādā veidā augšup virzība tiek paātrināta<br />
visās dzīves jomās. Visaptveroša tīrīšana, ko izdara ik desmit gadus, paver ceĜu jaunajai<br />
paaudzei, kas tikko beigusi skolas un sāk darba gaitas. Tādējādi valdība pati rada apstākĜus<br />
karjeras veidošanai, bet iepriekš ar to bija nodarbojies policijas aăents.<br />
Šī gigantiskās valsts mašīnas periodiskā maiĦa neĜauj attīstīties kompetencei, taču tai ir savas<br />
priekšrocības: darbinieki ir gados jauni, nerodas apstākĜi, kas vismaz miera laikā var kĜūt<br />
totalitārajam režīmam bīstami. Valstij ierobežojot gados vecāko darbinieku skaitu, jaunie<br />
darbinieki vairs nav savā karjerā atkarīgi no šiem vecākajiem. Un, visbeidzot, tiek atrisināta<br />
bezdarba problēma un ikvienam dota iespēja strādāt atbilstoši izglītībai. Tā 1939. gadā, kad<br />
Padomju Savienībā bija pabeigta lielā tīrīšana, StaĜins Ĝoti apmierināts paziĦoja, ka «partija spēj<br />
piedāvāt vadošos amatus partijā un valdībā vairāk nekā 500 000 jauno boĜševiku.»<br />
Pazemojošā atziĦa, ka darbs iegūts tikai tāpēc, ka ir iznīcināti priekšteči, uz PSRS pilsoĦiem<br />
atstāja tādu pašu demoralizējošu iespaidu kā ebreju iznīcināšana — uz vāciešiem. Tā ir apziĦa,<br />
kas ikvienu darbinieku padara līdzatbildīgu valdības pastrādātajā noziegumā, par tā atbalstītāju,<br />
vienalga, vēlas to cilvēks vai ne, un rezultātā - jo jūtīgāks ir pazemotais cilvēks, jo dedzīgāk viĦš<br />
aizstāvēs šo režīmu. Citiem vārdiem sakot, šī sistēma loăiski ir izaugusi no vadoĦa principa un ir<br />
vislabākā garantija lojalitātei - jo katra nākamā paaudze ir atkarīga no vadoĦa politikas, kas,<br />
iznīcinot iepriekšējo paaudzi, devusi tai darbu. Šī politika arī identificē sabiedriskās un personiskās<br />
intereses, ar ko tā lepojās Padomju Savienības aizstāvji (nacistu versijā tā ir atteikšanās no<br />
personiskās dzīves), jo šādos apstākĜos katra cilvēka eksistence ir pilnībā atkarīga no režīma<br />
politiskajām interesēm. Un, kad šī identitāte sabrūk un kārtējais tīrīšanas vilnis izmēž indivīdu no<br />
viĦa amata, režīms gādā, lai viĦš pazustu arī no dzīvo pasaules. Viss notiek tāpat kā ar<br />
dubultaăentu, kurš bija atkarīgs no revolūcijas (jo bez tās zaudētu darbu slepenpolicijā), - arī šajā<br />
gadījumā straujais kāpums pa karjeras kāpnēm beidzas ar pazušanu bez vēsts, jo dubultspēli<br />
nevar spēlēt mūžīgi. Totalitārais režīms, radot tādus apstākĜus karjeras veidošanai, kādi agrāk<br />
pastāvēja tikai no sabiedrības izstumto vidū, veicināja tālejošas pārmaiĦas sociālajā psiholoăijā.<br />
Šī dubultaăenta psiholoăija, kurš ar dzīvību samaksāja par dažiem gadiem dzīves viĜĦa virsotnē,<br />
kĜuva par filozofiju pēcrevolūcijas paaudzei Krievijā, mazākā mērā, tomēr draudīgi - arī pēckara<br />
paaudzei Vācijā. Tā ir sabiedrība, kas dzīvo pēc tām normām un likumiem, kuri kādreiz bija<br />
slepenpolicijas monopols un pēc kuriem darbojas režīma slepenpolicija. Tikai tad, kad cīĦa par<br />
varu ir sākotnējā posmā, režīma upurus vēl var turēt aizdomās par opozīciju. Taču drīz vien<br />
viĦus nomaina «objektīvais ienaidnieks», kas citkārt bija ebreji vai poĜi (nacistu režīmā), citkārt<br />
tā «kontrrevolucionāri» - tā sauca apsūdzību, ko «Padomju Savienībā apsūdzētajiem noteica, jau<br />
pirms radās šaubas par viĦu rīcību. Pie kontrrevolucionāriem mēdza pieskaitīt cilvēkus, kuriem<br />
pašiem vai ari kuru vecākiem vai vecvecākiem kaut kad piederējusi māja vai veikals, 258 vai arī<br />
cilvēkus, kuriem gadījies piederēt pie Sarkanās armijas okupācijas spēkiem vai kuriem bija poĜu<br />
izcelsme. Totalitārisma režīma pēdējā stadijā vispār tiek atmesti jēdzieni «objektīvais<br />
ienaidnieks» vai «iespējamais noziegums», upuri izraudzīti pilnīgi nejauši un, pat neuzrādot<br />
apsūdzību, viĦiem tiek liegtas tiesības dzīvot. Šai jaunajā «nevēlamo» kategorijā var ietilpt garīgi<br />
slimie, sirds un plaušu slimnieki - kā nacistiskajā Vācijā - vai cilvēki, kas nejaušības pēc iekĜauti<br />
izsūtāmo sarakstos - kā Padomju Savienībā.<br />
Šī nepārtrauktā patvaĜa indivīda brīvību negatīvi ietekmē vairāk nekā jebkura tirānija. Jo<br />
tirānijā indivīdam, lai viĦš tiktu sodīts, vismaz ir jābūt šīs tirānijas ienaidniekam. Un uzskatu<br />
brīvība netika liegta tiem, kas bija pietiekami drosmīgi, lai riskētu ar savu galvu. Teorētiski arī<br />
totalitāros režīmos ir iespējama opozīcija, tikai tai nav nekādas nozīmes - jo vainīgais taču tiek<br />
sodīts tāpat kā nevainīgais. Brīvība šai režīmā ir reducēta līdz pēdējai iespējai - izdarīt<br />
pašnāvību. Un pati brīvības izpausme arī neko nemaina, jo brīvās gribas izpausmes sekas ir tādas<br />
pašas kā tiem, kas nav darījuši neko. Ja Hitlers būtu paspējis realizēt savu loloto sapni - ieviest<br />
Vācijā Vispārējo veselības likumu, tad plaušu slimniekus piemeklētu tāds pats liktenis kā<br />
komunistus nacistu režīma valdīšanas sākumā un ebrejus vēlākajos gados. Režīma oponentiem<br />
Krievijā ir tāds pats liktenis kā miljoniem cilvēku, kuri nonāk koncentrācijas nometnēs tikai<br />
tāpēc, ka totalitārā vara paredzējusi nosūtīt uz turieni noteiktu cilvēku skaitu. Tātad oponents vienīgi<br />
atvieglo policijas darbu upuru izvēlē, jo gan vainīgie, gan nevainīgie ir vienādi nevēlami.<br />
Koncepcijas maiĦa attiecībā uz noziegumiem un noziedzniekiem nosaka totalitārisma<br />
slepenpolicijas darbības jaunās, briesmīgās metodes. Noziedznieki tiek sodīti, nevēlamie gluži<br />
258 The Dark Side of the Moon. New York, 1947.<br />
105
Change language