07.06.2013 Views

POLITOLOĂIJA

POLITOLOĂIJA

POLITOLOĂIJA

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

5. Kultūr – izglītojošā;<br />

6. audzinošā;<br />

7. izglītības;<br />

8. zinātniskā;<br />

9. propogandistiskā;<br />

Valsts ārējās funkcijas var klasificēt, Ħemot vērā politisko interešu raksturu, kas rezultējas valsts<br />

starptautiskajā darbībā.<br />

a) eksistenciālās intereses (drošība, valsts veselums, attīstība utt.)<br />

b) ko-eksistenciālās (autonomija, suverenitātē, sadarbība, diplomātija)<br />

c) funkcionālās (iedarbība, efektivitāte, informētība, innovativitāte)<br />

Katras funkcijas realizācija notiek balstoties uz politiskajām koncepcijām un doktrīnām kuras<br />

ietver sevī noteiktu ideoloăisku pamatojumu, ka arī ar likumdošanas un valsts normatīviem<br />

aktiem.<br />

Valsts iekārtas formas.<br />

Vēsturiski ir veidojušies trīs bāzes modeĜi – unitāra, federatīva un konfederatīva valsts<br />

struktūra. Unitāras valsts galvenā pazīme visu iekšējo un ārējo pilnvaru koncentrācija<br />

vispārnacionālās varas rokās. Administratīvi -teritoriālajām vienībām nav politiskas patstāvības.<br />

Centrs deleăē dažas pilnvaras līdz pat samērā plašām autonomijas pilnvarām.<br />

Federatīvas valsts būtiskākā pazīme ir divu oficiālu valstisku līmeĦu eksistence.<br />

Kompetenču sadalījums balstās uz konstitucionālu un līgumregulējumu. Katram federācijas<br />

subjektam ir savi likumdošanas, likumizpildes un tiesu orgāni. Federatīvai valstij ir neierobežota<br />

ārējā suverenitāte.<br />

Konfederācija ir patstāvīgu valstu savienība kur dalībnieki atstāj sev galveno valstisko<br />

preregotīvu, bet konfederācijas rokās daži ārējās suverenitātes jautājumi (valūta, armija,<br />

diplomātija). Konfederatīvie principi nav stabili.<br />

Pārvaldes formas.<br />

Klasiskā pārvaldes formu tipoloăija balstās uz AristoteĜa piedāvāto formulu. Mūsdienās<br />

izdalās divas formas: monarhija un republika. Monarhija dalās 2 veidos: absolūtajās un<br />

konstitucionālajās. Absolūtās monarhijas monarham pieder gan likumdevēja, gan izpildvara<br />

(mūsdienās - Sauda Arābija, Bruneja). Konstitucionālās monarhijās monarham līdzās eksistē<br />

parlaments kuram ir likumdevēja tiesībās, apstiprina budžetu, monarham ir veto tiesības un<br />

pārstāvniecības funkcijas.<br />

Divas valstīs monarha loma ir minimāla: tikai pārstāvniecības funkcijas (Japāna,<br />

Zviedrija). Citas valstīs (Lielbritānija, BeĜăija, Dānija, Spānija, Nīderlande) monarhs saglabā<br />

zināmas pilnvaras taču tikai ar valdības iniciatīvu. Veto tiesības netiek lietotas.<br />

39

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!