You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
nedaudz grūtāk, Nīlas biežĦā, apmēram 150 jardu attālumā no skatpunkta, un tad lūdziet desmit<br />
nueriem un desmit akadēmiėiem pēc kārtas identificēt mazo bulli un lielo gurėi. Vai var būt<br />
kādas šaubas, ka asredzīgajam nueram (kurš nav sabojājis redzi, visu mūžu grāmatas lasot) tas<br />
padosies labāk nekā akadēmiėiem? Kur nu paliek primitīvā mentalitāte?<br />
Ja pieĦemam šo augstsirdīgo uzskatu par pirmatnējo domāšanu, tad tās piekritēji saduras ar<br />
problēmu: kā tas gadījās, ka pirmatnējam cilvēkam tik plaši piedēvēja absurdus uzskatus,<br />
līdzīgus "bullis = gurėis"? Šīs idejas piekritēji piedāvā dažādus izskaidrojumus, bet<br />
visizplatītākais ir šāds: šie šėietami absurdie un būtībā kĜūdaini tulkotie apgalvojumi īstenībā<br />
nemaz nav izteikumi par viĦu materiālo apkārtni. Tie parasti sastopami rituāla kontekstā, un tie<br />
"īstenībā" ir izteikumi par to sabiedrisko iekārtu, kurai pieder šīs cilts loceklis. Šėietamais<br />
empīriskais saturs tikai no jauna apstiprina sabiedrisko kārtību. 306 Tā vienkārši ir gadījies, ka tie<br />
izmanto vietējos terminus, kas pielīdzināmi "gurėim" vai "bullim", kuriem citā kontekstā tik<br />
tiešām varētu būt arī šāda veida vienkārša empīriska saikne. Bet semantiskā sarežăītība, īstās<br />
jēgas maiĦa atkarībā no konteksta un mērėa ir maldinājusi novērotāju, kurš -ak vai\ - jebkurā<br />
gadījumā pārāk kāro atrast eksotiskas dīvainības un varētu Ĝauties savai uzpūtīgajai intelektuālā<br />
pārākuma izjūtai.<br />
Šis skaidrojums ir neattaisnojams. Ja tas, ko svešās kultūras loceklis tik tiešām domāja, bija<br />
savas lojalitātes paušana sabiedriskajai iekārtai vai kopienai, tad kāda velna pēc viĦš netiek<br />
iztulkots sakām tieši to? Vai tiešām tikai sakritības dēĜ vieni un tie paši termini tiek lietoti gan<br />
empīriskā, gan rituāla kontekstā? Vai vispār nevienā sabiedrībā nepastāv plaši izplatīti<br />
bezjēdzīgie ticējumi? Vai tiešām nav izmantojams maldīgās apziĦas jēdziens - par institucionalizētu<br />
kĜūdu, kas iesaistīta kādas sabiedriskās iekārtas pamatu veidošanā? Vai nav<br />
neskaitāmu piemēru, kad maăiskās saites tiek izmantotas, lai manipulētu ar apkārtni, izturoties<br />
pret šīm saitēm, it kā tās līdzinātos parastajām, kauzālajām.<br />
Galvenokārt - vai patiešām cilvēku mentalitātē nav notikušas visu aptverošas, ilgstošas<br />
izmaiĦas? Vai pirmatnējais cilvēks tik tiešām zināja, kā nošėirt pavisam labi uztveramus<br />
empīriskus novērojumus no kultūrspecifiska apliecinājuma par piederību savai sabiedriskajai<br />
iekārtai? Vai viĦa dziĜākā iekšējā intelektuālā taupība ir tāda pati kā mūsējā? Vai tiešām nav<br />
nekā, ko stāstīt par cilvēces intelektuālo vēsturi?<br />
No divām šīm pretējām pozīcijām vienai, kura pirmatnējam cilvēkam piedēvē tādu kā<br />
nepārtrauktu, loăiku ignorējošu apreibumu, neizdodas izskaidrot viĦa īpašo un neapstrīdamo<br />
kompetenci saskarsmē ar materiālo vidi. Otra, kura raksturo pirmatnējo cilvēku no jauna<br />
tādējādi, lai varētu viĦu apveltīt ar mūsu pašu loăisko izsmalcinātību un tādējādi atbrīvo viĦu no<br />
apsūdzības par bezjēdzīgiem uzskatiem, tomēr nespēj izskaidrot, kāpēc starp pirmatnējo un<br />
moderno mentalitāti ir tik radikāls pārrāvums. Toleranta relatīvisma vārdā šīs pozīcijas pārstāvji<br />
bezjēdzīgi aizbildinās, ka visas izziĦas sistēmas ir vienlīdzīgas. Apgalvodami, ka atzīst<br />
daudzveidību, viĦi notušē fundamentālas un dziĜas atšėirības. Nostājoties ar skatu pret<br />
vēsturiskajām cīĦām starp racionālismu un ticību vai, patiesībā, starp izsmalcinātu, sistematizētu<br />
ticību un greznu māĦticību, viĦiem nav nekā, ko teikt. Tomēr šiem konfliktiem bija liela<br />
vēsturiska nozīme. Augstsirdīgais viedoklis nespēj tikt galā ar tām lielajām spriedzēm, kas ir<br />
mūsu vēstures centrālās tēmas, tas saskata tajā tikai un vienīgi nesaprašanos. Bet tās bija daudz<br />
kas vairāk. Vai ir kāda pieeja, kas varētu ietvert sevī abas šīs pozīcijas, kas varētu atzīt pirmatnējā<br />
cilvēka ievērojamo empīrisko jutīgumu un tāpat arī pārrāvumu starp viĦa un modernajiem<br />
izziĦas stiliem?<br />
KĜūda, kas likta abu šo pretējo nostāju pamatā, ir nespēja saprast kaut ko tādu, kas socioloăijā<br />
ir ikdienišės. Šis jautājums, lai cik tas būtu savādi, nekad nav ticis pietiekami lielā mērā ieviests<br />
diskusijās par zināšanu problēmu. Šis jautājums ir par atšėirību starp vienjoslas vai viena mērėa<br />
darbībām, no vienas puses, un daudzjoslu - no otras. Daudzjoslu darbība (šajā gadījumā - runas<br />
lietošana), kura kalpo daudziem kritērijiem vai mērėiem, tiek traktēta, it kā tā būtu vienjoslas.<br />
Tiek pieĦemts, ka pirmatnējie cilvēki un cilvēks vispār vai nu veic novērojumus par materiālo<br />
pasauli (buĜĜi ir vai nav gurėi), vai arī dokumentē savu lojalitāti kādai noteiktai sabiedriskai<br />
kārtībai ar rituāla formulas palīdzību. Tiek izslēgta iespējamība, ka šīs abas (un arī citas)<br />
darbības varētu būt savienotas un savijušās - pilnā mērā, skaidri nenodalāmi un aizvien<br />
pieaugošā apjomā. Citiem vārdiem sakot, pret pirmatnējā cilvēka apgalvojumiem izturas tā, it kā<br />
viĦš būtu sarežăītas, sistematizētas, apzinātas un sakārtotas darba dalīšanas mantinieks un<br />
izmantotājs, tādas, kurā dažādas funkcijas un mērėi ir skaidri un nepārprotami nošėirti. Mūsu<br />
sabiedrībā šāda nošėiršana tiek sistemātiski ieaudzināta un tiek augstu vērtēta, un mērėu<br />
306 Leach E.R. Political Systems of Highland Burma: A Study of Kachin Social Structure. London, 1954.<br />
168
Change language