You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Totalitārisma iekārta kā valdīšanas metode šėiet vienkārša, atjautīga un iedarbīga. Tās<br />
mehānisms nodrošina ne tikai absolūtu varas monopolu, bet arī neapšaubāmu pārliecību, ka visas<br />
komandas vienmēr tiks izpildītas; lielais «dzensiksnu» skaits, hierarhijas juceklis garantē pilnīgu<br />
diktatora neatkarību no visiem padotajiem un padara iespējamas ātras un pārsteidzošas politikas<br />
pārmaiĦas, ar kurām totalitārisms kĜuvis slavens. Valsts aparāts ar savu bezveidīgumu ir drošs<br />
pret jebkādiem satricinājumiem. Iemesli, kāpēc šāda neparasta efektivitāte nebija izmēăināta<br />
agrāk, ir tikpat vienkārši kā pats mehānisms. Institūciju daudzkāršošana sagrauj jebkuru<br />
atbildības apziĦu un kompetenci; tā ir ne vien ārkārtīgi apgrūtinoša un neproduktīva<br />
administrācijas palielināšana, bet arī kavē ražīgumu, jo pretējas pavēles pastāvīgi novilcina reālo<br />
darbu, līdz attiecīgo jautājumu izlemj Vadonis. Elites kadru fanātisms, kas ir vissvarīgākais šīs<br />
kustības funkcionēšanā, sistemātiski iznīcina patiesu interesi par konkrētiem darbiem un attīsta<br />
mentalitāti, kura katrā iespējamā rīcībā saskata instrumentu kādas pilnīgi atšėirīgas darbības<br />
veikšanai.215 Šāda mentalitāte ir raksturīga ne tikai elitei, tā pakāpeniski pārĦem visus<br />
iedzīvotājus, kuru dzīves un nāves visslēptākie sīkumi ir atkarīgi no politiskiem lēmumiem, —<br />
tas ir, no mērėiem un slepeniem nodomiem, kuriem nav nekāda sakara ar darba izpildījumu.<br />
Nemitīga atcelšana, pazemināšana un paaugstināšana drošu komandas darbu padara neiespējamu<br />
un aizkavē pieredzes attīstību. Runājot ekonomikas kategorijās, vergu darbs ir greznība, kuru<br />
Krievija nedrīkstētu atĜauties; tehnisku iemaĦu akūta trūkuma laikā nometnes tika piepildītas ar<br />
«augsti kvalificētiem inženieriem, kuri sacenšas par tiesībām veikt santehniėa darbus, labot<br />
pulksteĦus, elektriskā apgaismojuma ierīces un telefonu».216 No tīri utilitāra viedokĜa Krievijai<br />
nebūtu vajadzējis atĜauties ne trīsdesmito gadu tīrīšanas, kuras pārtrauca ilgi gaidīto ekonomikas<br />
atveseĜošanos, ne Sarkanas armijas ăenerālštāba fizisko iznīcināšanu, kas gandrīz beidzās ar<br />
sakāvi krievu - somu karā. Vācijā apstākĜi bija citādi. Sākumā nacisti izrādīja tieksmi saglabāt<br />
tehnisku un administratīvu prasmi, pieĜaut ienākumus uzĦēmējdarbībā un ekonomiski valdīt bez<br />
īpašas iejaukšanās. Kara sākuma Vācija vēl nebija kĜuvusi pilnīgi totalitāra, un, ja gatavošanos<br />
karam pieĦem kā racionālu motīvu, jāpieĜauj, ka aptuveni līdz 1942. gadam tās ekonomikai bija<br />
Ĝauts funkcionēt vairāk vai mazāk racionāli. Gatavošanas karam pati par sevi nav antiurilitāra,<br />
kaut gan tā izmaksā pārmērīgi dārgi,217 jo varbūt tiešām ir daudz «lētāk ar iekarošanu sagrābt<br />
citu nāciju bagātības un resursus nekā pirkt tos no ārvalstīm vai ražot pašu mājās».218<br />
Kapitālieguldījumu un ražošanas, ienākumu un peĜĦas stabilizēšanas un izsīkuma ekonomikas<br />
likumi nedarbojas, ja jebkurā gadījumā tiek iecerēts izsmelto pašmāju ekonomiku papildināt ar<br />
laupījumu no citām valstīm; ir pilnīga taisnība (un simpatizējošā vācu tauta to pilnībā apzinājās),<br />
ka slavenais nacistu lozungs «lielgabalus vai sviestu» patiesībā nozīmēja «sviestu caur lielgabaliem».<br />
Tikai 1942. gadā totalitārās varas likumi guva pārsvaru pār visiem citiem apsvērumiem.<br />
Radikalizācija sākās tūlīt pēc kara sākuma; var pat pieĦemt, ka Hitlers šo karu izraisīja tāpēc,<br />
ka tas deva viĦam iespēju paātrināt attīstību tādā veidā, kāds miera laikā nebūtu iedomājams.219<br />
Tomēr visievērojamākais uzsāktajā paātrinātajā attīstībā ir tas, ka šo procesu nekādā ziĦā<br />
neapturēja graujošā sakāve pie StaĜingradas, un kara zaudēšanas draudi kopumā bija tikai vēl<br />
viens pamudinājums izmest pār bortu visus utilitāros apsvērumus un nežēlot spēkus, lai ar<br />
nežēlīgu totālu organizāciju mēăinātu realizēt totalitārās rasistiskās ideoloăijas mērėus, vienalga,<br />
uz cik īsu laiku.220 Pēc StaĜingradā ciestās sakāves elites struktūras, kuras bija krasi nošėirtas no<br />
tautas, tika krietni paplašinātas; atcēla aizliegumus bruĦotajos spēkos iesaistītajiem būt partijas<br />
biedriem un militāro pavēlniecību pakĜāva SS komandieriem. Nenovīdīgi sargātais SS monopols<br />
uz noziegumiem tika atmests un militārpersonām dotas tiesības pēc pašu vēlēšanās veikt masu<br />
215 Viens no Himlera paša formulētajiem vadošajiem SS principiem skan šādi: «Neviens uzdevums nepastāv tikai paša uzdevuma dēĜ.» Sk. Gunter d'Alquen. Die SS.<br />
Geschichte, Aufgabe und Organisation der Schutzstajfeln der NSDAP. 1939. Schriften der Hochschule fur Politik.<br />
214 Sk. David J. Dalin and Boris I. Nicolaevsky. Forced Labor in Russia. 1947, kuri arī stāsta, ka kara laikā, kad mobilizācija bija radījusi akūtu darbaspēka problēmu,<br />
mirstība darba nometnēs gada laikā bija apmēram 40 procenti. ViĦi vērtē, ka strādnieka devums nometnēs ir mazāk nekā 50 procenti no brīva strādnieka padarītā.<br />
215 Thomas Reveille. The Spoil of Europe. 1941, lēš, ka Vācija pirmajā kara gadā spējusi segt visus kara gatavošanas izdevumus no 1933. līdz 1939. gadam.<br />
218 William Ebenstein. The Nazi State, 257. lpp.<br />
217 To pierāda fakts, ka dekrēts nogalināt visus nedziedināmi slimos tika izdots dienā, kad iesākās karS, bet vēl jo vairāk Gebelsa citētie (T h e Goebbels Diaries, ed.<br />
Louis P. Lochner, 1948) Hitlera paziĦojumi kara laikā par to, ka «karš mums deva iespēju risināt daudzas problēmas, kuras normālā laikā nemūžam netiktu<br />
atrisinātas,» un neatkarīgi no tā, kā beigsies karš, «ebreji noteikti būs zaudētāji» (314. lpp.).<br />
220 Vērmahts, protams, atkal un atkal mēăināja dažādajiem partijas orgāniem izskaidrot briesmas, kad karā komandas tika dotas, pilnīgi ignorējot visas militārās,<br />
civilās un ekonomiskās vajadzības (sk., piemēram, Poliakov, op. cit., 321. lpp.). Tomēr pat daudziem augstiem nacistu funkcionāriem bija grūti saprast šo nevērību<br />
pret visiem objektīvajiem ekonomiskajiem un militārajiem faktoriem konkrētajā situācijā. ViĦiem atkārtoti bija teikts, ka «ekonomiskie apsvērumi [ebreju] problēmas<br />
risināšanā būtībā nav jāĦem vērā» (Nazi Conspiracy, VI, 402), bet viĦi tik un tā žēlojās, ka liela celtniecības programma Polijā «nebūtu pārtraukta, ja daudzie tajā<br />
nodarbinātie ebreju tūkstoši nebūtu deportēti. Kad nu pavēle ir dota, ebreji būs jānoĦem no bruĦošanās projektiem. Es ceru, ka ši [..] pavēle drīz tiks atcelta, jo tad<br />
situācija būs vēl Ĝaunāka.» ŠI Hansa Franka, Polijas ăenerālgubernatora, cerība piepildījās tikpat maz kā vēlākās cerības uz saprātīgāku militāru politiku pret poĜiem<br />
un ukraiĦiem. ViĦa sūdzības ir interesantas (sk. viĦa dienasgrāmatu Nazi Conspiracy, IV, 902. un sek. lpp.), jo viĦu biedē vienīgi nacistu politikas antiutilitārais<br />
aspekts kara laikā. «Kad mēs būsim uzvarējuši karā, poĜus, ukraiĦus un visus pārējos, kuri te skraida apkārt, manis pēc varēs kaut samalt miltos [..]»<br />
95
Change language