Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
vienkārši pazūd, atstājot par sevi tikai atmiĦas tiem, kas viĦus pazinuši un mīlējuši. Viens no<br />
slepenpolicijas grūtākajiem uzdevumiem ir - parūpēties, lai kopā ar iznīcībai nolemto cilvēku<br />
izzustu arī šīs pēdas.<br />
Cara ohranka, GPU priekštece, bija radījusi kartīšu sistēmu. Katras kartītes centrā bija<br />
ierakstīts aizdomās turamā vārds un apvilkts ar sarkanu apli; ar mazākiem sarkaniem aplīšiem<br />
bija apzīmēti viĦa politiskie draugi, bet paziĦas, kam nebija nekāda sakara ar politiku, bija<br />
apzīmēti ar zaĜiem aplīšiem; brūnie aplīši norādīja cilvēkus, kas tiekas ar šā cilvēka draugiem,<br />
bet ko viĦš pats personiski nepazīst; un attiecības starp aizdomās turamā draugiem -<br />
politiskajiem un nepolitiskajiem - un draugu draugiem norādīja līnijas, kas savienoja aplīšus." 259<br />
Šīs metodes izvēršanu traucēja tikai kartīšu lielums, tomēr teorētiski varēja būt milzīgi liela<br />
papīra loksne, kurā būtu ierakstīta visa tauta. Šis arī ir totalitārās policijas utopiskais mērėis. Tā<br />
ir atmetusi seno policijas sapni par melu detektoru, kas Ĝauj uzzināt patiesību, jo vairs taču pat<br />
nevajag zināt, kas ir kas un ko katrs domā. (Tomēr melu detektors nebūt nav tik visvarens, kā<br />
policija to bija iztēlojusies - jo sarežăītā iekārta nevar daudz vairāk kā konstatēt upura aukstasinību<br />
vai nervozitāti. Tieksme pēc šāda melu detektora var būt izskaidrojama tikai ar nereālo<br />
vēlēšanos lasīt cilvēka domas.) Šīs vēlēšanās bija nereālas, un tieši tās jau kopš seniem laikiem<br />
radījušas visbriesmīgākās spīdzināšanas metodes. Totalitārisma policijas mūsdienu sapnis, Ħemot<br />
vērā mūsdienu metodes, ir daudz briesmīgāks. Un tas ir - gigantiska karte pie sienas, kurā, kad<br />
vien nepieciešams, var paraudzīties un noskaidrot, kas ar ko un kādās attiecībās it saistīts.<br />
Teorētiski šis sapnis ir pat realizējams, lai gan tehniski to, protams, ir grūti izdarīt. Ja šāda karte<br />
tiešām eksistētu, tad pat atmiĦas nestātos ceĜā totalitārisma tieksmei pēc kundzības, jo šāda karte<br />
dotu iespēju iznīcināt cilvēku bez pēdām, it kā viĦš vispār nekad nebūtu dzīvojis.<br />
Ja var ticēt arestēto NKVD aăentu liecībām, tad Krievija bija neticami pietuvojusies šim<br />
totalitārisma ideālam. Policijā bija slepens dosjē par katru šis milzīgās valsts iedzīvotāju, un tajā<br />
tika rūpīgi atzīmētas attiecības starp cilvēkiem, sākot no pazīšanās, līdz tuvai draudzībai un<br />
ăimenes saitēm; un jāieskatās tikai šai kartotēkā, lai par apcietināto «objektīvo ienaidnieku» viss<br />
kĜūtu skaidrs. Visbeidzot, runājot par totalitārajam režīmam bīstamo cilvēka atmiĦu, kā<br />
konstatējuši ārvalstu novērotāji, «ja ir taisnība, ka ziloĦi nekad neaizmirst, tad krievi šėiet pilnīgi<br />
pretēji ziloĦiem [..] Padomju Krievijas psiholoăija šėiet padarījusi aizmirstību par realitāti.» 260<br />
Cik svarīga totalitārās varas aparātam ir šāda cilvēka pazušana bez pēdām, liecina gadījumi,<br />
kad režīms kaut kā saskaras ar palicēju atmiĦu. Kara laikā kāds SS komandants izdarīja<br />
šausmīgu kĜūdu, paziĦojot kādai francūzietei par viĦas vīra nāvi Vācijas koncentrācijas nometnē.<br />
Šis sīkais gadījums radīja īstu pavēĜu un instrukciju lavīnu, kas gāzās pār visu koncentrācijas<br />
nometĦu komandantiem, uz visstingrāko brīdinot viĦus nekādi gadījumā un nekādos apstākĜos<br />
nesniegt informāciju ārpasaulei. 261 Atraitnei francūzietei vajadzēja saprast, ka viĦas vīrs ir<br />
beidzis dzīvi brīdī, kad tika apcietināts, vai - vēl labāk - ka viĦš vispār nekad nav dzīvojis. Tāpat<br />
padomju slepenpolicijas virsnieki, kopš dzimšanas pieraduši pie šās sistēmas, nesapratnē<br />
raudzījās uz okupētās Polijas iedzīvotājiem, kuri izmisīgi centās uzzināt, kas noticis ar viĦu<br />
apcietinātajiem radiniekiem un draugiem.<br />
Totalitārās zemēs visas policijas pārvaldītās apcietinājuma vietas ir kā tumšas alas, kurās<br />
cilvēks nokĜūst nejauši, bet pazūd bez pēdām - nav pat līėa un kapa. Salīdzinājumā ar šo cilvēku<br />
iznīcināšanas metodi visas agrā kās policijas metodes ar kriminālām vai politiskām slepkavībām<br />
šėiet tiešām neefektīvas. Jo slepkava atstāj aiz sevis līėi un, lai kā viĦš censtos slēpt pēdas, viĦa<br />
varā nav izdzēst savu upuri no līdzcilvēku atmiĦas. Turpretī slepenpolicija rūpējas par to, lai<br />
līdzcilvēki noticētu, ka upuris vispār nekad nav dzīvojis.<br />
Acīm redzama ir saistība starp slepenpoliciju un slepenajām biedrībām. Pirmās nodibināšana<br />
vienmēr ir saistīta ar briesmām, ko rada otro pastāvēšana. Totalitārā slepenpolicija vēsturē ir<br />
pirmā, kam nav vajadzīgas šīs vecmodīgās visu tirānu atrunas. Jo viĦu upuri ir anonīmi, nav<br />
zināmi kā režīma ienaidnieki līdz brīdim, kad ar valdības lēmumu tiek svītroti no dzīvo vidus un<br />
viĦu vārdi izdzēsti pat no mirušo sarakstiem. Viss notiek slepeni, par visu klusē; tā ir<br />
dubultdzīves un disciplīnas augstākā meistarība, ko slepenās biedrības mēdza prasīt no saviem<br />
biedriem.<br />
Totalitārai kustībai cīnoties par varu, tiek lietotas dažas slepeno biedrību organizatoriskās<br />
metodes, tomēr tā izveidojas «dienasgaismā» un pēc varas sagrābšanas nodibina slepenu<br />
biedrību. Šī slepenā biedrība totalitārajā režīmā ir slepenpolicija - vienīgā totalitāro noslēpumu<br />
259 Sk.: ¿aporte, op. cit., 39. lpp.<br />
261 Sk.: Nazi Conspiracy, VII, 84. un sek. lpp.<br />
106
Change language