POLITOLOĂIJA

Baron, Salo W., Die Judenfrage auf dem Wiener Kongress, Vienna, 1920; A Social and
Religious History of the
Jews, New York, 1937; 'The Jewish Question in the 19th Century', Journal of Modern
History, vol. X, 1938; Modern
Nationalism and Religion, 1947.
Barrés, Maurice, Scènes et doctrines du nationalisme, Paris, 1899.
Basnage, J., Histoire des Juifs, La Haye, 1716.
Batault, Georges, Les Problème juif. La renaissance d l'antisémitisme, Paris, 1921. Bauer,
Bruno, Die Judenfrage, 1843.
Beaurepaire, Guesnay de, Le Panama et la République, 1899.
Bécourt, Renault, Conspiration universelle du Judaisme, entièrement dévoilée; dédiée à
tous les souverains d'Europe, à leurs ministres, aux hommes d'Etat et généralement à
toutes les classes de la société, menacée de ces perfides projets, 1835.
Bédarrida, Jassuda, Les Juifs en France, en Italie et en Espagne, 1859-
Benjamin, René, Clemenceau dans la retraite, Paris, 1930.
Bernanos, Georges, Las grande peur des bien-pensants, Paris, 1931; Les grands cimetières
sous la lune, Paris, 1938.
Politika ka profesija un aicinājums
Makss Vēbers
Priekšlasījums, ko noturu pēc jūsu vēlēšanās, noteikti jums liks vilties vairākos aspektos. No
runas par politiku kā profesiju un aicinājumu jūs neapzināti gaidīsiet manu attieksmi pret aktuāliem
jautājumiem. Taču tā izpaudīsies tikai beigās, gluži formāli, saistībā ar politiskās darbības
noteiktu jautājumu nozīmi visas dzīves vadīšanas ietvaros. No šīsdienas priekšlasījuma pilnīgi
jāizslēdz visi jautājumi, kas attiecas uz to, kāda politika jāīsteno, kāds — līdz ar to - saturs
jāpiešėir savai politikai. Jo tam nav nekāda sakara ar vispārīgo jautājumu par to, kas ir un ko var
nozīmēt politika kā profesija un aicinājums. Un tā, pie lietas!
Ko mēs saprotam ar politiku? Jēdziens ir ārkārtīgi plašs un aptver jebkuru patstāvīgi vadītu
darbības veidu. Mēdz runāt par banku valūtas politiku, par valsts bankas 1 diskonta politiku, par
arodbiedrības politiku streika laikā, var runāt par pilsētas un ciemata draudzes skolas politiku,
par biedrības vadības politiku un pat par gudras sievas politiku, kas tiecas vadīt savu vīru.
Šovakar mēs gribam to saprast tikai šādi: politiskas savienības, proti, valsts vadīšana vai
vadīšanas ietekmēšana.
Kas tad socioloăiskā skatījumā ir «politiska» savienība? Kas ir «valsts»? Arī to nevar
socioloăiski definēt, vadoties no darbības satura. Nav gandrīz neviena uzdevuma, ko politiska
savienība drīz še, drīz tur nebūtu Ħēmusi savās rokās, turklāt nav arī tādu uzdevumu, par kuriem
varētu teikt, ka tie vienmēr, pilnīgi būtu piemituši vienīgi savienībām, ko dēvē par politiskām
savienībām (patlaban -valstīm) vai kas vēsturiski bijušas modernās valsts priekšteces. Lielā mērā
moderno valsti socioloăiski var definēt tikai tad, ja Ħem vērā specifisku līdzekli, kas ir tās rīcībā
gluži tapai ka ikvienai politiskai savienībai, proti, fizisku vardarbību. «Ikviena valsts tiek balstīta
130