Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
sekomašīna, neraugoties ari uz parlamenta galvu. Izsakoties citiem vārdiem, šādu mašīnu<br />
vadīšana nozīmē plebiscitaras demokrātijas iestāšanos.<br />
Partijas piekritēji, pirmām kārtām partijas ierēdnis un uzĦēmējs, no sava vadoĦa uzvaras,<br />
protams, gaida personisku atalgojumu: amatus vai citas priekšrocības. Pats izšėirīgākais ir tas, ka<br />
gaida no viĦa, nevis no atsevišėiem parlamentāriešiem vai tikai no viĦiem. Pirmām kārtām viĦi<br />
gaida, ka vadoĦa personības demagoăiskā iedarbība nodrošinās partijai vēlēšanu cīĦās balsis un<br />
mandātus un līdz ar to arī varu, tādējādi ievērojami paplašinot tās piekritēju izredzes iegūt<br />
iecerēto atalgojumu. Un ideāls ir gandarījums strādāt ticīgi personiskā pašatdevē kāda cilvēka<br />
labā, nevis viduvējību partijas abstraktās programmas dēĜ, tas ir jebkuras vadonības<br />
«harizmatiskais» elements, viens no dzinējspēkiem.<br />
Šī forma guva atzinību Ĝoti atšėirīgos apmēros un nemitīgā latentā cīĦā pret savu ietekmi<br />
aizstāvošiem vietējiem godājamiem cilvēkiem un parlamentāriešiem. Buržuāziskajās partijās tas<br />
vispirms norisinājās Savienotajās Valstīs, bet sociāldemokrātiskajās partijās - pirmām kārtām<br />
Vācijā. Neveiksme seko neveiksmei, ja nav neviena vispāratzīta vadoĦa, un, pat ja viĦš ir,<br />
partijas godājamo Ĝaužu iedomībai un ieinteresētībai ir jāsniedz visdažādākā veida koncesijas.<br />
Taču mašīna var pakĜūt arī zem partijas regulārā darba pārzinošo ierēdĦu kundzības. Dažā labā<br />
sociāldemokrātu lokā tiek uzskatīts, ka ar viĦu partiju šī «birokratizācija» ir notikusi. Starp citu,<br />
«ierēdĦi» relatīvi viegli pakĜaujas vadonim, kura personība ir demagoăiski iedarbīga: viĦu<br />
materiālās un ideālās intereses ir intīmi saistītas ar partijas varas ietekmi, ko cer iegūt ar viĦa<br />
starpniecību, iekšēji apmierinošs ir ari darbs vadoĦa labā. Daudz grūtāk vadoĦiem rasties tur, kur<br />
- kā, piemēram, lielākoties buržuāziskajās partijās - ietekme uz partiju ir ne tikai ierēdĦiem, bet<br />
arī «godājamajiem cilvēkiem». Jo viĦi «savu dzīvi» ideāli veido no to rokās esošajiem<br />
postenīšiem valdēs vai komitejās. ViĦu darbību nosaka skaudība pret demagogiem kā homo<br />
novus, pārliecība par partijas politiskās «pieredzes» pārākumu -un tai patiešām ir izcila nozīme,<br />
ideoloăiski rūpesti par partijas seno tradīciju sabrukumu. Un partijā visi tradicionālistiskie elementi<br />
ir viĦu pusē. Gan lauku, gan sīkburžuāziskais vēlētājs pirmām kārtām skatās uz viĦam<br />
izsenis pazīstamo godājamo cilvēku vārdiem un neuzticas nepazīstamam vīram, tiesa, lai jo<br />
nesatricināmāk viĦam pieslietos, ja viĦš reiz gūs panākumus. Aplūkosim ar dažiem<br />
pamatpiemēriem abu šo struktūrformn cīk-stēšanos un Ostrogorska 26 atainotās plebiscitārās<br />
formas uzplaukumu. Vispirms Anglija: tur līdz pat 1868. gadam partijas organizācija bija<br />
gandrīz vai tīra godājamo cilvēku organizācija. Laukos toriji balstījās, piemēram, uz anglikāĦu<br />
mācītāju, kā arī uz skolmeistaru - lielākoties - un pirmām kārtām uz attiecīgās county lielīpašnieku;<br />
vigi lielākoties balstījās uz tādiem cilvēkiem kā nonkonformistisks sprediėotājs (tur,<br />
kur tāds bija), pastmeistars, kalējs, skroderis, virvju vijējs, proti, uz amatniekiem, no kuriem - jo<br />
ar viĦiem var vairāk pĜāpāt - varētu izrietēt politiskā ietekme. Pilsētā partijas sadalās daĜēji pēc<br />
ekonomiskiem, daĜēji pēc reliăiskiem, daĜēji vienkārši pēc ăimenes tradicionālajiem uzskatiem.<br />
Taču politiskais uzĦēmums vienmēr bāzējās uz godājamajiem cilvēkiem. Pār to lidinājās<br />
parlaments un partijas ar kabinetu un leader, kas bija ministru padomes vai opozīcijas<br />
priekšsēdis. Līdzās šim līderim atradās svarīgākā partijas organizācijas profesionāli politiskā<br />
personība - «iepātagotājs» (whip). ViĦa rokās atradās amatu patronāža; tātad amatu medniekiem<br />
bija jāvēršas pie viĦa, viĦš amatu sadali sarunāja ar atsevišėo vēlēšanu apriĦėu deputātiem.<br />
Pakāpeniski tajos sāka veidoties profesionālu politiėu slānis, iegūstot lokālus aăentus, kas<br />
iesākumā netika apmaksāti un ieĦēma aptuveni to pašu stāvokli, ko mūsu «uzticības vīri». Taču<br />
līdzās tam vēlēšanu apriĦėos attīstījās kapitālistiskā uzĦēmēja figūra: election agent, kura<br />
eksistence kĜuva nenovēršama, pateicoties modernajai, vēlēšanu tīrības nodrošinošai Anglijas<br />
likumdošanai. Šī likumdošana mēăināja kontrolēt vēlēšanu izdevumus un pretoties naudas varai,<br />
uzliekot kandidātiem par pienākumu uzrādīt, cik viĦiem maksājušas vēlēšanas, jo kandidātiem -<br />
daudz biežāk, nekā tas agrāk notika pie mums, -bija ne tikai jāpiepūlē sava balss, viĦi baudīja arī<br />
iespēju patukšot maciĦu. Election agent lika maksāt sev paušālsummu, veidojot visai labu<br />
"šepti". Varas sadalījumā starp līderi un partijas godājamajiem cilvēkiem, parlamentā un visā<br />
zemē, viĦam Anglijā bija Ĝoti nozīmīgas pozīcijas, jo viĦš spēja īstenot lielu un turklāt pastāvīgu<br />
politiku. Taču parlamentāriešu un godājamo cilvēku ietekme aizvien vēl bija liela.<br />
143
Change language