You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
nav atkarīgas no dabas. Daba runā, tā sacīt, tikai caur apakšsistēmās iesūtītām delegācijām, un<br />
katrā šādā delegācijā tās vēsts veido tikai minoritāti. Ja, piemēram, "godbijības" elements kādas<br />
cilts "lietus valodā" vienmēr aizsargā virspriestera varu un prestižu, ja viĦa teiktais ir pārāks par<br />
nokrišĦu reālajiem faktiem, tad "objektīvajiem" (atbilstīgi mūsu standartiem) "lietus faktiem"<br />
nekad nebūs Ĝauts apdraudēt cilts reliăisko hierarhiju. Daudzjoslainība vispār padara iespējamu<br />
(tomēr ne obligātu) referenciālu pakĜaušanu sociālajai nepieciešamībai, nodrošināt to, lai neviens<br />
fakts bezkaunīgi neapgāztu sociāli pieĦemamāko viedokli.<br />
Šādu sociāli cenzētu periskopu daudzveidībai, protams, nav nepieciešams izveidot sakarīgu,<br />
harmonisku sistēmu. Iespējama zināma, pat ievērojama disharmonija, un, bez šaubām, tāda<br />
reizēm pastāv. Tomēr tīri ārēju un tamdēĜ nekontrolējamu faktu "neitralizēšana vajadzības<br />
gadījumā" arī padara iespējamu saskaĦotas un apdzīvojamas sistēmas izveidošanu.<br />
Vairums pirmszinātnisko sabiedrību, šėiet, tik tiešām izmanto šo savu domāšanas sistēmu<br />
īpašību, to, ka nepastāv nekāda tīra un sabiedriski neierobežota referencialitāte, jebkāda Ārpuses<br />
nekontrolēta iejaukšanās, un izveido paciešami saskaĦotu pasaules ainu, kurā fona stāsts par<br />
pasauli, sabiedrības organizācija un dabas fakti visi savstarpēji saskan. "Laika sakārtošanas"<br />
apakšsistēma tieksies saskanēt ar personiskās hierarhijas apakšsistēmu: lielie, regulārie svētki,<br />
kas iezīmē gadalaiku ritmu, arī uzsver hierarhisko gradāciju. Piemēram, jo lielāki svētki, jo<br />
vecāks būs tos vadošais priesteris... Katras apakšsistēmas sociālais elements veido saprātīgi<br />
vienotu veselumu ar sociālajiem elementiem citās valodas apakšsistēmās; tieši dažādo<br />
apakšsistēmu empīriskie elementi (kad tādi vispār pastāv) nespēj savā starpā saistīties. Neattīrīti,<br />
savijusies ar sociālajiem, tie nespēj saistīties ar citiem "faktiskajiem" elementiem, un nepastāv<br />
viena kopējā idioma, saskaĦā ar kuru tie spētu to izdarīt. Tā vietā tie parasti atbalsta<br />
visizplatītāko sociālo skatījumu.<br />
Daudzmērėu apakšsistēmas, kuras nepieĜauj jebkura viena kritērija dominēšanu (tādējādi<br />
dabai nekad netiek piešėirtas veto tiesības), var un kopumā palīdz veidot saskanīgas sociālās un<br />
dabas pasaules ainas. Tas veido kosmosu, kurā dabiskais un sociālais netiek asi vai sistemātiski<br />
nošėirti. Sabiedrību, it īpaši mazu un vienkāršu sabiedrību, tendence veidot pieĦemami<br />
saskaĦotu pasaules skatījumu, apdzīvot šādu "kosmosu", ir bieži vien ne bez skaudības atzīmēta.<br />
Savienotā skatījuma izzušana sarežăītās un nestabilās sabiedrībās un tā aizvietošana ar<br />
bezpersonisku, likumus ievērojošo, vienaldzīgo Dabu pēdējā laikā ir bijis daudzu smeldzīgi<br />
paustu romantisku nožēlu iemesls. Mūsu pazaudētā pasaules vienotība bija drīzāk tematiska vai<br />
stilistiska, nevis strikti loăiska. Samērā saskanīgā aina tika uzturēta ar paĦēmieniem, kas vairījās<br />
no loăikas vai to izaicināja.<br />
Aizsteidzoties priekšā, pieminama kāda vēlāka tēma: sarežăītām un izziĦas jomā<br />
"progresīvām" sabiedrībām, kuru iekšējā intelektuālā ekonomijā izziĦa ir tikusi diezgan labi<br />
nošėirta no citām darbībām un kritērijiem, piemīt augsts loăiskās saskanības līmenis. Ir<br />
iespējams visus "faktus" savstarpēji saistīt un ievietot vienotā loăiskā telpā. Tie visi lieto kopēju<br />
jēdzienisko vērtību; iedomāti izskaidrojumi spēj saistīt vai aptvert jebkurus faktus, lai cik tie<br />
būtu tāli un lai kā pierakstīti.<br />
Tajā pašā laikā šīm sabiedrībām tomēr parasti pietrūkst sociālās saskaĦas, to morālās un<br />
kognitīvās kārtas gluži vienkārši neveido vienotu veselumu. Tas nomoka dažus šo sabiedrību<br />
filozofus, un daži no tiem kaislīgi ėeras pie situācijas sakārtošanas.<br />
Turpretim vienkāršākām sabiedrībām parasti piemīt augstāks sociālās saskanības līmenis.<br />
Pasaule, kurā cilvēks dzīvo un darbojas, ir tā pati pasaule, kurā viĦš domā, un tāpēc morālā un<br />
izziĦas joma viena otru pastiprina un atbalsta. Tajā pašā laikā šīm sabiedrībām piemīt zems<br />
loăiskās saskanības līmenis. To dažādo jēdzienisko jutību, jēdzienisko maĦu datus nav iespējams<br />
summēt, tie neveido vienotu loăisko telpu. Vienkārši nav nekādas jēgas postulēt vispārējas<br />
teorijas, kuru apgalvojumus varētu pārbaudīt jebkura un visas šīs "jutības".<br />
No visa tā iespējams formulēt visaugstākajā mērā svarīgu, kaut arī dažkārt aptuvenu cilvēces<br />
intelektuālās vēstures likumu: loăiskā un sociālā saskanība ir apgriezti proporcionālas. Jo vairāk<br />
jums ir vienas no tām, jo mazāk varat cerēt iemantot otru. Mūsu pasaulē zinātnieks, kas strādā<br />
pie problēmas vienā jomā, pieĦemsim, kodolbioloăijā, ir pilnīgi brīvs piesaukt kādā tālākā jomā,<br />
teiksim, daĜiĦu fizikā, iegūtos atklājumus, ja viĦš ir gana gudrs, lai spētu tos savā starpā saistīt.<br />
Visi skaidri atzīst, ka biologs un fiziėis pēta vienu un to pašu pasauli. Maldīgās teorijas par<br />
pirmszinātnisko domu parasti kĜūdās tieši šajā punktā: tās uzskata par pašsaprotamu vienotas un<br />
morāli centrētas pasaules pastāvēšanu un piedēvē to vienkāršākām kultūrām. īstenībā šāda<br />
pasaule kā tāda cilvēkam nav dota: to vai nu atrada vai izgudroja kāda diezgan īdiosinkrāziska<br />
kultūra.<br />
176
Change language