Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Likumi konstitucionālā pārvaldes formā ir domāti, lai radītu robežas un izveidotu kanālus<br />
saskarsmei starp cilvēkiem, kuru kopienu pastāvīgi apdraud no jauna dzimstošie. Ar katru jaunu<br />
dzimšanu pasaulē ienāk jauns sākums un potenciāli rodas jauna pasaule. Likumu stabilitāte<br />
atbilst cilvēku dzīves nepārtrauktajai kustībai, šai kustībai, kas nevar beigties, kamēr vien cilvēki<br />
dzimst un mirst. Likumi iežogo katru jaunu sākumu, tajā pašā laikā nodrošinot tā kustības<br />
brīvību, kaut kā pilnīgi jauna un neparedzēta iespējamību. Likumu robežas cilvēka politiskajai<br />
eksistencei ir tas pats, kas viĦa vēsturiskajai eksistencei ir atmiĦa: kā likumi, tā atmiĦa nodrošina<br />
kopīgas pasaules iepriekš eksistēšanu, zināmu realitātes nepārtrauktību, kas pārsniedz katras<br />
paaudzes individuālo mūža ilgumu, uzsūc visas jaunās sākotnes un barojas ar tām.<br />
Totālo teroru var viegli sajaukt ar tirāniskas valdības simptomiem, jo totalitārai varai<br />
sākotnējā stadijā jārīkojas kā tirānijai un jānojauc cilvēku radīto likumu robežas. Taču totālais<br />
terors neatstāj aiz sevis patvaĜīgu nelikumību, neplosās kādas patvaĜīgas gribas vai viena cilvēka<br />
despotiskas varas dēĜ un jo mazāk - par visu karu pret visiem. Robežas un saskarsmes kanālus<br />
starp atsevišėiem cilvēkiem tas aizstāj ar dzelzs stīpu, kas cilvēkus tur tik cieši kopā, it kā viĦu<br />
lielais daudzums būtu saplūdis vienā gigantiskā cilvēkā. Atcelt likumu iežogojumus starp<br />
cilvēkiem - kā to dara tirānija - nozīmē atĦemt cilvēkam tiesības un iznīcināt brīvību kā dzīvu<br />
politisku realitāti, jo telpa starp cilvēkiem, ko iežogo likumi, ir brīvības telpa. Totālais terors<br />
izmanto šo seno tirānijas instrumentu, tajā pašā laikā sagraujot patvaĜīgo, neiežogoto baiĜu un<br />
aizdomu tuksnesi, ko aiz sevis atstāj tirānija. Šis tuksnesis, neapšaubāmi, vairs nav brīvības<br />
telpa, tomēr tas nodrošina saviem iemītniekiem vietu baiĜu vadītām kustībām un aizdomu<br />
plosītām darbībām.<br />
Spiežot cilvēkus kopā, totālais terors iznīcina telpu starp viĦiem. Salīdzinājumā ar apstākĜiem<br />
tā dzelzs stīpas iekšpusē, pat tirānijas tuksnesis, saglabājot vismaz kaut kādu telpu, var šėist kā<br />
brīvības garants. Totalitārā vara ne tikai ierobežo tiesības vai atceĜ pamatbrīvības, ne tikai, ciktāl<br />
tas mums zināms, izdeldē brīvības mīlestību no cilvēku sirdīm, bet iznīcina būtiskāko brīvības<br />
priekšnoteikumu - kustības spēju, kas nav iespējama bez telpas.<br />
Totālais terors, kas ir totalitārās pārvaldes būtiskākā sastāvdaĜa, nav ne par, ne pret cilvēkiem.<br />
Tas ir paredzēts dabas un vēstures spēku nodrošināšanai ar nepārspējamu instrumentu kustības<br />
paātrinājumam. Šī kustība, kas norisinās saskaĦā ar savu specifisku likumu, ilgākā perspektīvā<br />
nevar tikt kavēta; galu galā izrādīsies, ka tās spēks vienmēr ir lielāks nekā visvarenākie spēki,<br />
kurus izraisa cilvēku rīcība un griba. Taču to var palēnināt, un to gandrīz neizbēgami palēnina<br />
cilvēka brīvība, jo šī brīvība — sevi izsmēlusi un nenoteikta pēc totalitāro vadoĦu uzskatiem - ir<br />
identiska ar faktu, ka cilvēki dzimst un tāpēc ikviens no viĦiem ir jauns sākums un savā ziĦā sāk<br />
pasauli no jauna. No totalitārā viedokĜa fakts, ka cilvēki dzimst un mirst, var tikt uzskatīts tikai<br />
par augstāko spēku apgrūtinošu iejaukšanos. Tāpēc teroram kā dabas vai vēstures kustības<br />
uzticamam kalpam jāiznīcina ne tikai brīvība ikvienā tās izpausmē, bet arī pats brīvības avots,<br />
kas tiek dots kopā ar cilvēka dzimšanu un saglabājas viĦa spējā radīt jaunu sākumu. Terora<br />
dzelzs stīpā, kas iznīcina cilvēku milzumu un no daudziem izveido Vienu, kurš uzticami rīkosies,<br />
it kā pats būtu vēstures vai dabas procesa sastāvdaĜa, tika atrasts līdzeklis, ar ko var ne tikai<br />
atbrīvot vēstures un dabas spēkus, bet arī paātrināt tos līdz tādam ātrumam, ko tie bez<br />
iejaukšanās no ārienes nekad nespētu sasniegt. Praktiski tas nozīmē, ka terors tūlīt uz vietas<br />
izpilda nāves spriedumus, kurus Daba, domājams, pasludinājusi tautām vai indivīdiem, kas «nav<br />
piemēroti dzīvošanai», vai Vēsture pasludinājusi «atmirstošajām šėirām», negaidot uz lēnākiem<br />
un ne tik efektīviem pašas dabas vai vēstures procesiem.<br />
Šajā idejā, kur kustība ir kĜuvusi par pārvaldes būtību, kāda sena politiskās domas problēma,<br />
šėiet, atradusi līdzīgu atrisinājumu jau minētajai pretrunai starp likumību un taisnīgumu. Ja<br />
pārvaldes būtību definējam kā likumīgumu un ja ar to saprotam, ka likumi ir stabilizējošs spēks<br />
sabiedriskajos jautājumos (kā tas vienmēr bijis, kopš Platons savās «Tiesībās» piesauca robežu<br />
dievu Zevu), tad rodas valsts kustības un tās iedzīvotāju darbības problēma. Likumīgums rada<br />
ierobežojumus darbībām, nevis tās iedvesmo. Brīvo sabiedrību likumi diženi un arī mulsinoši ir<br />
tāpēc, ka tie tikai nosaka, ko nedrīkst darīt, bet nekad nepasaka, kas būtu jādara. Valsts<br />
nepieciešamā kustība nav rodama tās būtībā, jo šī būtība - atkal kopš Platona laikiem -vienmēr ir<br />
izteikta cerībā uz tās pastāvību. Ilglaicīgums tika uzlūkots par labas valdības drošāko mērauklu.<br />
Spilgtākais pierādījums tirānijas sliktumam Monteskjē uzskatā bija tas, ka to var iznīcināt tikai<br />
no iekšpuses, tā var sagrūt pati, turpretī visas citas valdības formas iespējams sagraut ārēju<br />
apstākĜu ietekmē. Tāpēc valdības definīcijai vienmēr bija nepieciešams tas, ko Monteskjē sauca<br />
par «darbības principu», kurš, lai arī katrā valdības formā atšėirīgs, iedvesmotu gan valdību, gan<br />
pilsoĦus uz sabiedrisko darbību un noderētu par kritēriju visām darbībām, kas norisinās<br />
122
Change language