07.06.2013 Views

POLITOLOĂIJA

POLITOLOĂIJA

POLITOLOĂIJA

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

1. Zinātnes cilvēks. ViĦš tiecas tikai uz eksakti noteiktiem mērėiem, kuri ikdienas ĜautiĦiem<br />

šėiet vismaz lieki, bet parasti arī ērmīgi. ViĦa stimuls ir ideālistisks tādā nozīmē, ka viĦš ir<br />

spējīgs zinātnes un tās sasniegumu dēĜ upurēt visus citus labumus. Tomēr ari viĦu dzen milzīgs,<br />

kaut gan pats par sevi cēls egoisms. Zinātniskā konsekvence ir viĦa kategoriskais imperatīvs.<br />

Psiholoăija ir noskaidrojusi, ka cilvēks vienmēr ar patiku Ĝauj vaĜu paša dotībām. Tādējādi<br />

zinātniskā sociālista nestais upuris partijai palielina viĦa personiskā apmierinājuma summu.<br />

Visas ārējās - materiālās u. c. nelaimes, kuras buržujam ir jāpacieš, pārejot pie<br />

sociāldemokrātiem, viĦam ar uzviju kompensē iekšējās labsajūtas pieaugums un mierīga sirdsapziĦa.<br />

Šī labsajūta var pārtapt godkārē - kārē saspringt pēc vēl lielākiem veikumiem. Šādai<br />

godkārei nav nekā kopēja ar to brutālo godkāri, kas tīko tikai pēc ārējo laimes rādītāju (karjeras,<br />

naudas) vairošanas.<br />

2. Cilvēks ar spēcīgu, iekšējas kaismes caurvītu jūtu dzīvi. Visbiežāk viĦš kĜūst par sociālistu<br />

jaunībā, kad materiālo apsvērumu un piesardzības pasākumu pretsvars vēl neceĜ ik gadus<br />

augstāku valni pret viĦa sabangoto asiĦu viĜĦiem un sprādzienveidīgo, no savtīgām domām un<br />

tālredzīgiem aprēėiniem tīro sajūsmu. ViĦu dzen censoĦa drosme un alkas darīt labo. Tiešās<br />

ierosmes viĦam parasti dod pamanītās netaisnības, līdzcietība pret vājajiem un nabagajiem,<br />

prieks upurēties dižu ideju piepildīšanas vārdā, kas bieži vien piepilda ar drosmi un cīĦassparu<br />

pat bailīgas un kūtras dabas cilvēkus. Tam visam klāt vēl nāk nebūt ne maza deva optimisma un<br />

pārlieku augsts kustības ideālo potenču un dažkārt arī sevis paša novērtējums, kā arī kĜūdaini<br />

pieĦēmumi par attīstības tempiem, par mērėu sasniedzamību un īstenošanas vieglumu. Savu<br />

lomu šajos procesos spēlē arī cilvēka estētiskās uztveres īpatnības. ěoti iedarbīgi dzinuĜi uz<br />

sociālismu ir poētiskas jaunrades spējas, fantāzija un iztēles spēks - tie visi Ĝauj ātrāk uztvert un<br />

vieglāk iedomāties sociālo ciešanu daudzumu un dziĜumu, turklāt iztēles spēks bieži vien pieaug<br />

līdz ar attālumu no iedomu objektiem; visbeidzot ir jāpiemin temperamentam atbilstīga<br />

uzbudināmība, kas kā natūra ipsa* skubina uztverto tūlīt pat ietērpt vārdos. TādēĜ darba<br />

emancipācijas cīnītāju rindās ir tik daudz dzejnieku un karstasinīgu, kaismīgu un temperamentīgu<br />

vīru.<br />

Nav viegli atbildēt uz jautājumu, kurš no šiem tipiem - konsekventie zinātnieki vai tikpat<br />

konsekventie jūsmotāji - ir skaitliskā pārsvarā to vidū, kuri pārkāpj sociālisma slieksni. Droši<br />

vien jūsmotāju ir vairāk to vidū, kuri izšėiras spert šādu soli jaunībā, bet zinātnieku vairāk to<br />

vidū, kuri izlemj to darīt brieduma gados.<br />

Parasti gan sociālismam pievienojas cilvēki, kuros saplūst abu tipu pazīmes. Benedeto Kroče ir<br />

norādījis uz to, ka buržuāziskie zinātnieki, kuri jau daudzus gadus ir simpatizējuši sociālismam<br />

no ētiskā viedokĜa jeb, citiem vārdiem sakot, uzskatījuši sociālismu par vienīgo postulātu sociālā<br />

jautājuma taisnīgam atrisinājumam, praktiski uzsāk sociālista gaitas tikai ar to brīdi, kad viĦi -<br />

bieži vien pašiem par pārsteigumu - zinātniskā ceĜā izskaitĜo pārliecību par iespējām īstenot<br />

dzīvē viĦu sirdīs mītošo vēlēšanos. Tā nu būtu jūtu un izziĦas sintēze. 1894. gadā Itālijas<br />

slavenākajiem zinātniekiem un māksliniekiem tika piedāvāts aizpildīt anketu par sociālismu,<br />

kurā bija arī jautājums, vai viĦu attieksmi pret sociālisma mērėiem - simpātijas, vienaldzību vai<br />

noliegumu - nosaka šo problēmu kompleksa zinātniskas izpētes rezultāts, vai varbūt tā drīzāk ir<br />

jūtu buėetes izpausme. Lielum lielais vairākums no tiem aptaujātajiem, kuri piederēja<br />

sociālistiem, atbildēja, ka viĦu sociālistisko pārliecību ir radījusi dvēseliska nosliece, ko stiprina<br />

eksakta pārliecība. Tas noteikti attiecas uz marksistiem, kaut gan viĦi labprāt kultivē viedokli, ka<br />

nicina sentimentalitāti un līdzjūtību. Spītējot pašu materiālistiskajām deklarācijām, viĦi ar<br />

principiālu nelokāmību apliecina savu ideālismu vismaz līdz tam brīdim, kad viĦi uzrāpjas jeb,<br />

pareizāk sakot, iegrimst partijiskajā karjerā.<br />

Ar noslieci uz sociālistiskajām izjūtām un pat ar piekrišanu sociālisma principiem ne vienmēr<br />

pietiek, lai reāli iestātos partijā. Bieži vien ceĜu uz partiju aizšėērso savāds biklums pret<br />

nepazīstamo cilvēkmateriālu. Nereti intelektuāĜus pārĦem gandrīz fizisks riebums pret masu, no<br />

kuras laukā rēgojas sekla izglītība, pieticīgs intelekts un slikti izmazgāta veĜa un ėermeĦi. So<br />

rindu autoram ausīs skan no intelektuāĜiem bieži dzirdētais: «Sociāldemokrātijai kā tādai es<br />

197

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!