Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
pārākumu pār internacionālo solidaritāti it visur bija pieĦēmuši kā negrozāmu faktu. Citiem<br />
vārdiem sakot, kad sociālistu kustībām bija laiks pārĦemt varu katrai savā valstī, tās jau bija<br />
pārveidotas par nacionālām partijām. Šāda pārveidošana nenotika totalitārajās kustībās -<br />
boĜševistiskajā un nacistiskajā kustībā. Varas sagrābšanas laikā kustībai briesmas varēja radīt tas,<br />
ka, no vienas puses, pārĦēmusi valsts pārvaldi savās rokās, tā varētu «nocietināties» un sastingt<br />
absolūtas varas formā,167 un, no otras puses, tas, ka kustības brīvība varētu tikt ierobežota tās<br />
teritorijas robežās, kurā kustība tikusi pie varas. Totalitārai kustībai abi briesmu veidi ir vienlīdz<br />
bīstami: attīstība absolūtisma virzienā iznīcinātu kustības iekšējo spēku, bet nacionālisma<br />
attīstīšanās apturētu tās ārējo izplatīšanos, bez kuras kustība nevar pastāvēt. Valdības formu, ko<br />
abas kustības izveidoja vai, pareizāk, kas gandrīz automātiski izveidojās pati, atbilstoši kustību<br />
pretenzijām uz kundzību un globālu varu, vislabāk raksturo Trocka «permanentās revolūcijas»<br />
lozungs, lai gan Trocka teorija nav nekas cits kā sociālistisks paredzējums par revolūciju virkni<br />
(no antifeodāli buržuāziskas līdz antiburžuāziski proletāriskai), kuras izplatītos no vienas valsts<br />
uz citu.168 Tikai pats termins norāda uz «permanenci», turklāt ar visiem tās pusanarhistiskajiem<br />
elementiem, un, patiesību sakot, tas lietots nevietā, lai gan pat ěeĦins piešėīra terminam lielāku<br />
nozīmi nekā tā teorētiskajam saturam. Vismaz Padomju Savienībā revolūcijas kā vispārējas<br />
«tīrīšanas» kĜuva par pierastu -permanentu parādību StaĜina režīma laikā pēc 1934. gada.169<br />
Šajā, tāpat kā citos gadījumos, uzbrukumus pret daĜēji jau aizmirsto Trocka saukli StaĜins<br />
koncentrēja tāpēc, ka bija nolēmis pats šo metodi izmantot.170 Arī nacistiskajā Vācijā bija<br />
skaidri saskarama līdzīga tendence uz permanento revolūciju, tikai nacistiem nebija laika to veikt<br />
līdz tādai pašai pakāpei. ViĦu «permanentā revolūcija» diezgan raksturīgi tāpat sākās ar tās<br />
partijas frakcijas likvidēšanu, kura bija uzdrošinājusies atklāti pasludināt «nākamo revolūcijas<br />
stadiju»171 - un tieši tāpēc, ka «fīrers un viĦa vecā gvarde zināja, ka īstā cīĦa tikai tagad ir<br />
sākusies» 172 . Šeit pretēji boĜševiku koncepcijai par permanento revolūciju parādās teorija par<br />
rasu «selekciju, kas nekad nedrīkst apstāties», tādējādi prasot aizvien vairāk radikalizēt selekciju,<br />
t.i., nederīgo cilvēku iznīcināšanu. 173 Gan Hitlers, gan Stalins pastāvīgi runāja par stabilitātes<br />
nodrošināšanu, lai slēptu savus patiesos nolūkus - radīt valsti, kurā valdītu permanenta<br />
nestabilitāte. Nav labāka risinājuma par šādu no konteksta izrautu formulu, kā tikt galā ar<br />
sarežăījumiem, kas rodas, līdzās pastāvot valdībai un kustībai, totalitārismam un ierobežotai<br />
varai ierobežotā teritorijā, šėietamai piederībai pie nāciju sabiedrības, kur ikviens respektē otra<br />
suverenitāti. Totalitāro valstu vadītājiem ir jāveic divkāršs uzdevums, kas pirmajā mirklī šėiet<br />
pretrunīgs līdz absurdam: no vienas puses, kustības radītā fiktīvā teorija jāpielāgo praktiskajai<br />
ikdienas dzīvei un, no otras puses, jāliek šėēršĜi šīs jaunās pasaules stabilitātei; jo valsts<br />
institūciju un likumu stabilizēšanās likvidētu pašu totalitāro kustību ar tās cerībām uz pasaules<br />
iekarošanu. Totalitāro valstu vadītājiem par katru cenu jāaizkavē apstākĜu normalizēšanās līdz<br />
tādai pakāpei, kad sāk attīstīties jauns dzīvesveids, kas, laikam ritot, varētu zaudēt hibrīdam<br />
raksturīgās īpašības un nākotnē ieĦemt savu vietu tik dažādo pasaules valstu vidū. Kopš brīža,<br />
kad revolucionārās institūcijas kĜūtu par nacionālo dzīvesveidu (kad Hitlera paustā pārliecība, ka<br />
167 Nacisti skaidri saprata, ka varas iegūšana varētu novest pie absolūtisma nodibināšanās. «Nacionālsociālisms tomēr neuzsāka ciĦu pret liberālismu, lai iestigtu<br />
absolūtisma muklājā un sāktu visu no gala.» (Werner Best. Die deutsche Polizei. 20. lpp.) Šeit un daudz kur citur izteiktais brīdinājums ir vērsts pret valsts absolūto<br />
statusu.<br />
nārās stratēăijas, kuru izpratnē «Krievija bija starptautiskās revolūcijas pirmā teritorija, pirmais aizsargvalnis: tās intereses bija jāpakĜauj karojošā sociālisma<br />
pārnacionālajai stratēăijai. Tomēr pagaidām Krievijas robežas bija tās pašas uzvarējušā sociālisma robežas.» {Isaac Deutscher. Stalin. A Political Biography. New<br />
York and London, 1949, 243. 1pp.)<br />
169 1934. gads ir nozīmīgs tāpēc, ka partijas 17. kongresā tika pieĦemti jaunie partijas statūti, kas paredzēja, ka «periodiskas [..] tīrīšanas jāveic, lai sistemātiski attīrītu<br />
partiju». (Citēts pēc A. Avtorkhanov. Social Differentiation and Contradictions in the Party. Publicēts: Bulletin ofthe Institute for the Study ofthe USSR. Munich,<br />
February, 1956.) - Krievijas revolūcijas sākumposma partijas tīrīšanām nav nekā kopīga ar to vēlāko pārtapšanu par pastāvīgas nestabilitātes instrumentu. Pirmās<br />
tīrīšanas vadīja vietējās kontroles komisijas kā atklātu forumu, kas bija brīvi pieejams gan partijas biedriem, gan bezpartijiskajiem. Kontroles komisijas bija iecerētas<br />
kā demokrātiskas kontroles institūcijas pasākumiem pret partijas birokrātisko korumpēšanos un «noderēja par īstu vēlēšanu aizstājējām». (Deutscher, op. rit., 233-234.<br />
lpp.) - īss, lielisks pārskats par tīrīšanu attīstību atrodams Avtorhanova nesenajā rakstā, kas turklāt noraida mitu par to, ka jauno politisko pavērsienu izraisījusi Kirova<br />
noslepkavošana. Vispārējā tīrīšana bija sākusies pirms Kirova nāves, kas nebija nekas vairāk kā «izdevīgs iegansts, lai tīrīšanu padarītu intensīvāku». Kirova<br />
nogalināšanas «neizskaidrojamie un noslēpumainie» apstākli vedina uz aizdomām, ka šo «izdevīgo ieganstu» rūpīgi izplānojis un realizējis pats StaĜins. Sk.<br />
Khrushchev's «Speech on Stalin». New York Times, June 5, 1956.<br />
170 Dolčers (op. rit., 282. lpp.) apraksta pirmo uzbrukumu Trocka «permanentajai revolūcijai» un StaĜina pretējo formulējumu «sociālisms vienā valstī» kā politiskās<br />
manevrēšanas nejaušu gadījumu. 1924. gadā StaĜina «neatliekamais mērėis bija diskreditēt Trocki. [..] Pētot Trocka pagātni, triumvirāta locekĜi uzgāja «permanentās<br />
revolūcijas» teoriju, ko viĦš bija formulējis 1905. gadā. [..] Tieši šīs polemikas gaitā StaĜins ierosināja savu formulu «sociālisms vienā valstī».<br />
171 Pirms Rema frakcijas likvidēšanas 1934. gada jūnijā bija iestājies īss stabilizācijas posms. Gada sākumā politiskās policijas vadītājs Rūdolfs Dīlss varēja ziĦot, ka<br />
SA vairs neizdara nelikumīgus («revolucionārus») arestus un ka šādi agrāk izdarīti aresti tiek izmeklēti. (Nazi Conspiracy. U.S. Government. Washington, 1946, V,<br />
205.) 1934. gada aprīlī iekšlietu reihsministrs un nacistu partijas biedrs ar lielu stāžu Vilhelms Friks izdeva dekrētu, kas ierobežoja iespējas izmantot «drošības<br />
ieslodzījumu» (ibid., III, 555), lai sekmētu «stāvokĜa stabilizāciju valstī» (sk. Das Archiv, April, 1934, 31. lpp.). Tomēr šis dekrēts netika publicēts (Nazi<br />
172 Robert Ley. Der Weg zur Ordensburg (bez datuma, ap 1936). «Special edition [..J for the Fuehrer Corps of the Party [..] Not for free sale.»<br />
173 Heinrich Himler. Die Schutzstaffel, publikācijā Grundlagen, Aufbau und Wirtschaftsordnung des nationalsozialistischen Staates, Nr. 7b. Šis rasu selekcijas<br />
pastāvīgās radikalizā-cijas princips ir atrodams visās nacistu politikas attīstības stadijās. Piem., vispirms bija paredzēts iznīcināt tīrasiĦu ebrejus, pēc tam - «pusebrejus<br />
un ceturtdaĜebrejus», vispirms -garīgi slimos, pēc tam - neārstējami slimos un, visbeidzot, - veselas ăimenes, kurās ir kāds «neārstējami slimais». «Selekcijai, kas<br />
nekad nedrīkst apstāties,» bija pakĜauti arī paši esesieši. Fīrera 1943. gada 19. maijā izdotais likums noteica, ka visi vīrieši, kuru laulībā vai draugu lokā ir kāds<br />
cittautietis, jānorobežo no valsts, partijas, armijas un ekonomikas; tas skāra 12 000 SS vadītāju. (Sk. Hoover Library Archives, Himmler File, 330. sēj.)<br />
86
Change language