You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Tripoles kara 329 laikā (1911) un tāpat arī ievērības cienīgas sociāldemokrātisko intelektuāĜu daĜas<br />
uzvedība Vācijā sakarā ar pasaules karu droši vien ir tipiskākie piemēri arī tāpēc, ka atpakaĜgaita<br />
te bija tikpat zibenīga kā to ierosinošo cēloĦu parādīšanās. Šādu atgriešanos, dabiski, kā<br />
nodevību vērtē tie sociālisti, kuriem sociālā šėiras vienība vēl joprojām ir augstāka par<br />
nacionālās solidaritātes apzināšanos. Blakus minot, gan jāteic, ka kādas krīzes brīdī arī šie<br />
nenacionālistiskie sociālisti var pārmesties pie nacionālistiem, un tas notiek, ut exempta docent*,<br />
jo plašā apmērā, tikai tam cēloĦi ir citi: vai mīlestība uz sapluinīto, tikai šādā veidā glābjamo<br />
organizatorisko formu, t.i., uz partiju, vai taktiskais oportūnisms, vai arī kaunpilnas bailes par<br />
savu personu un panika. Tālab sociālpatriotu rīcības kritika objektīvi ir pareiza, kaut arī kritiėi<br />
nerīkojas gudri. Sociālpatriotisms visbiežāk nekĜūst par aizu starp sociālpatriotiem un viĦu pagātni,<br />
bet gan - gluži pretēji - ir loăiskā un vēstures attīstības nosacītā saikne ar galējo impulsu,<br />
kas savulaik noveda līdz sociālismam. Nodevīga ir tikai uz sociālpatriotismu vedošā politiskā<br />
konstelācija, kas nobriedina pumpurus par augĜiem, tāpat kā, ja tā var teikt, nelokāmo sociālistu<br />
ierobežotā izpratne par cilvēkiem un lietām, ja jau viĦi ilgu laiku nespēja saskatīt patriotisko<br />
kodolu savu partijas biedru būtībā.<br />
Paralēla kustība šeit iztirzātajai vēsturiski ir saskatāma arī buržuāziskās demokrātijas<br />
partijiskuma attīstībā. Vācijā korporelisms pārtapa par nacionālliberālismu. To pašu iemeslu dēĜ,<br />
kuri vācu tēvzemes patriotus prūsiski krieviskās reakcijas laikā pēc Napoleona kariem padarīja<br />
par demokrātiem, citiem Bismarka laikos bija jākĜūst par sociālistiem. Tie bija vīlušies vai<br />
satracināti patrioti. Tomēr pašos pamatos arī viĦos bija vairāk patriotisma nekā demokrātisma.<br />
Tāpēc viĦi momentāni un gandrīz bez kādām atrunām nolika pie malas šīs - tikai nejauši<br />
izaugušās - demokrātiskās vēlmes tajā acumirklī, kad piepildījās nacionālie centieni (1870).<br />
Var izvirzīt tēzi, ka vairumu jauno buržuju pie sociālisma noved sirds vientiesība un labās<br />
gribas šėīstā uguns bez jebkādiem tīkojumiem pēc aplausiem, goda un ienesīgas vietas. Šāds<br />
solis viĦiem ir vajadzīgs tāpēc, lai varētu dzīvot saskaĦā ar savu sirdsapziĦu un ārēji izpaust<br />
iekšējo pārliecību. ViĦu vidū ir nodalāmi divi atšėirīgi cilvēku tipi: vieni ir maigi, visu saprotoši<br />
un cilvēcības pilni apustuĜi, bet otri ir ugunīgi, skarbi un neiecietīgi fanātiėi.<br />
Līdzās šiem augstāk nosauktajiem pamattipiem buržuju izcelsmes sociālistu pulkā iet arī<br />
personīgi ar kaut ko neapmierinātie, iet šarlatāni un godkārīgie un tad vēl arī profesionālie<br />
Ħerkstētāji, neiras-tēniėi un mauvais coucheurs*.<br />
Daudzi ienīst - apzināti vai neapzināti - valsts autoritāti tikai tāpēc, ka viĦiem tāda ir<br />
neaizsniedzama. Tā ir fabula par lapsu un vīnogām augstā zarā. ViĦus dzen nenovīdība un<br />
neapmierināta varas kāre. Tur ir plašas dzimtas trūcīgāko jauniešu apvainošanās un skaudība uz<br />
viĦu bagātajiem brālēniem. Tur ir lepnība - labāk būt pirmajam proletāriešu Galilejā nekā<br />
otrajam aristokrātu Romā.<br />
ViĦiem pieslejas vīlušies un neapmierinātie, kuriem nav izdevies piesaistīt sev buržuāzijas<br />
ievērību, nav izdevies panākt, lai viĦu priekšā tiek kūpināts vīraks. Tad nu viĦi ar troksni metas<br />
ap kaklu proletariātam; visbiežāk viĦus vada cerības vai miglains instinkts, ka šajā vidē, kur<br />
Ĝaudīm trūkst formālās izglītības, viĦi varēs ātrāk nonākt redzamā vietā un vieglāk «spēlēt<br />
lomu»: tie ir fantazētāji, neatzītie ăēniji, visu veidu spostati 330 literārās bohēmas pārstāvji, visdažādāko<br />
sociālo panaceju noraidītie izgudrotāji, rātes, rapins, cabotins 331 , brīnumārsti, kas<br />
piedāvā savus pakalpojumus publiskajā tirgū, piazzaiuoli 332 , kuri neveic masu audzināšanu, bet<br />
gan tikai paša «es» kultivēšanu.<br />
Tāpat tur maisās vēl daži jau nosauktajiem radniecīgi tipi, sākot ar histēriėiem un dīvaiĦiem.<br />
Šėiet dabiski tas, ka apakšējie metas iekarot vietas augšā, bet atrodas arī tādi Ĝaudis, kuriem<br />
augšā ir pārāk šauri un kuri tic, ka apakšā būs brīvāk, ka tur būs vairāk gaisa; viĦi meklē «dabu»<br />
un «tautu» tajā idealizētajā veidolā, kādu paši ir izdomājuši. Ērmīgie ideālisti.<br />
329 Itālija 1911. un 1912. gadā atĦēma Turcijai un līdz 1943. gadam noturēja sev koloniju ZiemeĜāfrikā - tagadējās Lībijas<br />
galvaspilsētu Tripoli un tās apkārtni.<br />
330 Ar šo vārdu itālieši apzīmē klaidoĦus un citās nozīmēs savu vietu dzīvē neatradušus cilvēkus, kā arī neērtus cilvēkus un lietas.<br />
331 Pirmais no šiem vārdiem franču valodā apzīmē neveiksminieku vispār, otrais -pindzelētāju jeb sliktu gleznotāju, un trešais -<br />
sliktu aktieri, nožēlojamu komediantu.<br />
332 Itāliešu vārds rupju, nesavaldīgu cilvēku apzīmēšanai.<br />
199
Change language