You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
nacisms nav eksportprece, un StaĜina paziĦojums, ka sociālismu var uzcelt vienā zemē, būtu kas<br />
vairāk nekā mēăinājums apmuĜėot netotalitāro pasauli), totalitārisms zaudētu savas «totālās»<br />
īpašības un tiktu pakĜauts tiem valstu likumiem, kuri nosaka, ka valstij ir sava teritorija, tauta un<br />
vēsturiskās tradīcijas, kas to saista noteiktās attiecībās ar citām tautām, t.i., būtu plurālisms, kas<br />
ipso facto noliedz visatĜautību jebkuras valdības rīcībā. Pie varas nācis totalitārisms saduras ar<br />
paradoksu — tam nepietiek ar valsts pārvaldes un represīvo iestāžu sagrābšanu vienā valstī.<br />
Totalitārisma nevērību pret faktiem, stingru turēšanos pie fiktīvās pasaules likumiem kĜūst<br />
aizvien grūtāk saglabāt, taču to nozīme nesamazinās. Vara nozīmē tiešu konfrontāciju ar realitāti,<br />
un pie varas esošam totalitārismam šis šėērslis nepārtraukti jāpārvar. Lai pārliecinātu cilvēkus,<br />
ka neiespējamais ir iespējams, ka neticamais ir īstenība, ka nenormālā konsekvence valda pār<br />
pasauli, vairs nepietiek tikai ar propagandu un organizāciju. Nav vairs totalitārisma fikcijas<br />
galvenā psiholoăiskā balsta - aktīvās cīĦas pret status quo, ko masas nevēlas pieĦemt par vienīgo<br />
pareizo pasauli. Pat neliela informācija, kas izkĜuvuši cauri dzelzs priekškaram, ar kuru<br />
totalitārisms norobežojies no netotalitārās ārpasaules, totalitārajai kundzībai ir daudz bīstamāks<br />
drauds nekā kontrpropaganda totalitārai kustībai.<br />
Tiekšanās pēc totālas kundzības pār visu pasauli, jebkuras netotalitārās realitātes noliegšana<br />
piemīt visiem totalitāriem režīmiem - jo, netiecoties pēc pasaules kundzības kā galamērėa,<br />
totalitārisms var zaudēt jau iegūto varu. Pat pār atsevišėu cilvēku pilnīgi un droši var valdīt tikai<br />
globāla totalitārisma apstākĜos. Varas nostiprināšana totalitārisma kustībai tātad nozīmē pirmām<br />
kārtām oficiālas un oficiāli atzītas galvenās mītnes nodibināšanu (vai tās atzaru izveidošanu<br />
satelītvalstīs) un sava veida laboratorijas apstākĜu radīšanu, lai izdarītu eksperimentus ar tautu -<br />
kā to pakĜaut totalitārisma mērėiem, kas ignorē gan cilvēka individualitāti, gan tautību. Šādi<br />
laboratorijas apstākĜi nav pilnīgi, taču ir pietiekami daĜēju nozīmīgu totalitārisma mērėu<br />
sasniegšanai. Pie varas nācis totalitārisms izmanto valsts pārvaldes aparātu saviem tālejošajiem<br />
mērėiem - pasaules kundzības iekarošanai un savas kustības atzaru vadīšanai. Totalitārā vara<br />
izveido slepenpoliciju, kam jāapsargā un jāizdara eksperimenti, kuru nolūks ir pašu zemē<br />
realitāti pastāvīgi pārvērst fikcijā; beidzot tiek radītas koncentrācijas nometnes kā īpašas<br />
laboratorijas, kur izdarīt totālās kundzības eksperimentu.<br />
TĀ SAUKTĀ TOTALITĀRĀ VALSTS<br />
Vēsture māca, ka tikšana pie varas un atbildības dziĜi ietekmē revolucionāro partiju dabu.<br />
Pieredzei un veselajam saprātam bija pamatotas cerības, ka, ieguvis varu, totalitārisms<br />
pakāpeniski zaudēs savu revolucionāro virzītājspēku un utopisko dabu, ka valdības ikdienas<br />
darīšanas un reālā vara mīkstinās šo kustību pirms varas iegūšanas izteiktās pretenzijas un pamazām<br />
iznīcinās to organizāciju iedomāto pasauli. Galu galā šėiet, ka, vai tā būtu personiskā vai<br />
sabiedriskā joma, ekstrēmas prasības un mērėus nenovēršami ierobežo objektīvie apstākĜi; un<br />
īstenību kopumā tikai pavisam mazā mērā nosaka nosliece uz izdomātu masu sabiedrību, kura<br />
sastāv no atsevišėiem indivīdiem. Daudzu kĜūdu cēloĦi netotalitāro valstu diplomātiskajos<br />
darījumos ar totalitārajām valdībām (visskaidrāk saskatāmās kĜūdas - uzticēšanās Minhenes<br />
paktam ar Hitleru un Jaltas nolīgumiem ar StaĜinu) nepārprotami sakĦojas pieredzē un veselā<br />
saprātā, kas pēkšĦi zaudēja saikni ar īstenību. Pretēji visām cerībām nekāda piekāpšanās, nedz<br />
stipri pieaugušais starptautiskais prestižs nepalīdzēja no jauna vienot totalitārās valstis nāciju<br />
savstarpējo tiesību atzīšanā un nepiespieda tās atmest melīgo apsūdzību, ka visa pasaule vienoti<br />
nostājusies pret tām. Diplomātiskās uzvaras neapšaubāmi paātrināja totalitāro valstu ėeršanos pie<br />
vardarbīgiem līdzekĜiem un visos gadījumos noveda pie pastiprināta naidīguma pret valstīm,<br />
kuras bija izrādījušas gatavību ielaisties kompromisā. Šīs valstsvīru un diplomātu pieviltās<br />
cerības var salīdzināt ar labvēlīgo novērotāju un piekritēju vilšanos jaunajās revolucionārajās<br />
valdībās. ViĦi bija ar prieku gaidījuši, ka tiks izveidotas jaunas institūcijas un radīts jauns likumu<br />
kodekss, kuri neatkarīgi no tā, cik revolucionārs ir to saturs, veicinātu apstākĜu stabilizēšanos un<br />
tādējādi iegrožotu totalitāro kustību dzinuĜus vismaz tajās valstīs, kur šīs kustības bija sagrābušas<br />
varu. Taču, gluži pretēji, gan Padomju Krievijā, gan nacistiskajā Vācijā terors pastiprinājās<br />
apgriezti proporcionāli šo valstu iekšējai politiskajai opozīcijai, tāpēc šėita, ka politiskā opozīcija<br />
ir bijusi nevis iegansts teroram (kā mēdza apgalvot liberāli režīma apsūdzētāji), bet gan pēdējais<br />
traucēklis tā pilnīgai izpausmei.174<br />
174 Ir vispārzināms, ka Krievijā «sociālistu un anarhistu apspiešanas bardzība bija pieaugusi proporcionāli tam, kā valsti tika nodibināts miers» {Anton Ciliga, The<br />
Russian Enigma, London, 1940, 244. lpp.). Doičers, op. rit., 218. lpp., domā, ka cēlonis «revolucionārā atbrīvošanas gara» zudumam uzvaras bridi rodams mainītā<br />
zemnieku attieksmē: viĦi vērsās pret boĜševismu «jo apĦēmīgāk, jo vairāk guva pārliecību, ka zemes īpašnieku un baltgvardu ăenerāĜu vara ir salauzta». Šis<br />
izskaidrojums liekas visai vājš, Ħemot vērā apmērus, kādus ieguva terors pēc 1930. gada. Netiek Ħemts vērā arī tas, ka terors pilnībā atraisījās nevis divdesmitajos, bet<br />
87
Change language