07.06.2013 Views

POLITOLOĂIJA

POLITOLOĂIJA

POLITOLOĂIJA

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

pateicību no šėiras biedriem. Sociālistiskā proletārieša darbošanās ir šėiriska darbošanās, ar<br />

kuras palīdzību proletārietis Ĝoti daudzos gadījumos materiāli nevis zaudē, bet iegūst.<br />

Visi šie motīvi, kas mudina proletārieti iestāties sociālistiskajā partijā, nekādā ziĦā neskar no<br />

buržuāzijas nākošos sociālistus. Diez vai kāds no viĦiem ir piedzimis partijas biedru vai vismaz<br />

šāda domāšanas virziena piekritēju vidū. ViĦi nāk no ăimenēm, kuru politiskās tradīcijas ir vai<br />

nu atklāti naidīgas strādniecībai, vai vismaz nievīgi atturīgas pret modernā sociālisma<br />

centieniem. Arī šādā ăimenē dēls manto no tēva šėirisko pārliecību, bet tā ir pilnīgi pretēja<br />

proletārieša dēla mantojumam - tā ir buržuāziska pārliecība. ViĦam «asinīs» ir nevis sociālisms,<br />

bet gan kāds no kapitālisma paveidiem, un tam klāt vēl arī iedomīgs intelektuālais pārākums.<br />

Turklāt ekonomiskās attiecības un audzināšana skolā tieši vedina viĦu pretoties konsekventi<br />

sociālistiski noskaĦotajai strādniecībai. Ekonomika liek viĦam drebēt par savu īpašumu un<br />

mantību, ko apdraud organizētās ceturtās kārtas triecieni, un tādējādi saasina viĦa šėirisko<br />

egoismu līdz personiskam naidam, turklāt viĦa «jaunskunga» izjūtas apstiprina un nostiprina<br />

oficiāli autorizētā zinātne. Skolas un apkārtnes ietekme uz jaunekli ir tik spēcīga, ka pat tad, ja<br />

viĦš nāk no sociālistiskajam partijiskumam, tātad no strādnieku lietai intelektuāli un morāli<br />

draudzīgas ăimenes, joprojām saglabājas lielas briesmas, ka viĦa buržuāziskais instinkts ar<br />

skolas un vides palīdzību pārvarēs sociālistiskās ăimenes tradīcijas. Tie nu patiešām ir izĦēmuma<br />

gadījumi, kuri uzskaitāmi ar vienu spalvas vilcienu, - Marksa, Longē, Lībknehta, Molkenbūra un<br />

vēl dažās ăimenēs patiešām notika tā, ka augstskolas izgājušie dēli un meitas arī apĦēmīgi<br />

nostājās uz savu tēvu iemītās takas.<br />

Savu ieguldījumu šādam iznākumam neapšaubāmi deva arī tas, kas pelna, lai to sauktu ne<br />

mazāk kā par sociālistiskās audzināšanas metodi, kāda bieži tiek lietota sociālistu mājās. Tomēr<br />

pat tad, ja atkrīt mūsu tikko kā uzskaitītie sociālistiskās apziĦas attīstību apgrūtinošie faktori,<br />

buržuāzijas aprindu dēls vienalga jūt milzīgu savas šėiriskās vides spiedienu; un pie šīm<br />

aprindām saimnieciskā ziĦā, kā tas pats par sevi saprotams, pieder arī uz sociāldemokrātu<br />

pozīcijām pārgājusi buržuāzija, kura ar sirdi un galvu piedalās šėiru cīĦā proletariāta pusē, bet<br />

saimnieciskajās šėiru cīĦās ir spiesta nolentes volentes* nostāties buržuāzijas pusē uz mata tāpat,<br />

kā to dara politiskie buržuji, kad, piemēram, attiecībā pret mājkalpotājiem ir jākĜūst par darba<br />

devēju un, tātad, arī par «ekspluatatoru» ja ne šā vārda vulgārajā, tad tomēr vēsturiskajā nozīmē.<br />

Pievienošanās sociāldemokrātijai buržujam nozīmē ir atsvešināšanos no savas šėiras un, kas<br />

parasti ir tieši tas pats, vairumā gadījumu arī lielus sociālos un ideālos, bet dažkārt arī materiālos<br />

zaudējumus. Sīkburžuja pāreja šėiriski apzinīgā proletariāta partijas pusē vēl var notikt līganā<br />

veidā; viĦš jau atrodas tuvu proletariātam pēc sava sabiedriskā stāvokĜa un garīgās attīstības, un<br />

bieži tā ir tikai iedomāta siena, ko veido kastu aizspriedumi, kas šėir viĦu no labāk apmaksātās<br />

strādniecības. Ar buržuju ir pavisam citādi. Jo stiprāk kaltas ir viĦa ăimenes tradīcijas, jo<br />

augstāks ir ăimenes locekĜu sociālais statuss, jo lielāka bagātība tur ir uzkrāta utt., jo grūtāk<br />

viĦam ir pāriet pie sociāldemokrātiem. Lielburžuju, augstāko ierēdĦu, patriciešu un feodālās<br />

aristokrātijas dēlam šāda rīcība ir pielīdzināma katastrofai. ViĦam vēl piedod biklu<br />

cilvēkmīlestības reiboni un visĜaunākajā gadījumā vēl to, ka piemērotā brīdī viĦš stādās priekšā<br />

kā sociālists, bet, tiklīdz viĦš atklāti uzstājas kā organizētās strādnieku kustības biedrs un grib<br />

soĜot kopā ar «musinātājiem», šo dezertieri no savas šėiras nekavējoties atzīst par paranoiėi vai<br />

mauvais sujet*. ViĦa sabiedriskā cieĦa noslīd zem nulles, viĦš vairs neatrod ăimeniskas<br />

attiecības savā šėirā. Ar viĦu tiek spēji sarautas visstiprākās asinssaites. Vecāki un radinieki no<br />

viĦa novēršas, bieži vien uz visiem laikiem. ViĦš ir pilnībā nodedzinājis tiltus uz pagātni. Nu<br />

viĦš pieder pie atkritējiem, pār kura galvu tiek izgāzts viss šėiras naids. Tikai tad, kad<br />

sociālistiskā partija pārejoši nokĜūst pie varas, cita dziesmiĦa atzīst radniecību ar zudušo radagabalu.<br />

Droši vien tikai, lai to atkal noliegtu, kad briesmas būs pāri. Šādas izturēšanās etniskajās<br />

variācijās mēs šeit diemžēl nevaram iedziĜināties. Analizējot motīvus, kuri liek akadēmiski<br />

izglītotajiem Ĝaudīm pievienoties strādnieku politiskajai kustībai, ir izdalāmi divi pamattipi.<br />

196

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!