You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
monopolu uz maăisko un svēto, tā neatbalstīja un apspieda īpašā un svētā brīvās izpausmes. Tā<br />
monopolizēja un birokratizēja maăisko, tā sertificēja piemēru autentiskumu un svētumam<br />
uzspieda kvalitātes kontroli. Kopumā tā tik tiešām aptvēra un sevī iestrādāja, bet līdz ar to arī<br />
kontrolēja un ierobežoja maăiskā spontānās izpausmes: ja nespēj tās sakaut, tad piespied pārnākt<br />
tavā pusē. Priekšstats par vienu un ekskluzīvu dievību līdzinājās priekšstatam par senajiem Tuvo<br />
Austrumu monarhiem, turpretim Baznīca līdzinājās diezgan efektīvi centralizēta protekcionisma<br />
tīklam ar vienu virsotni, kas necieta konkurējošus tīklus, it īpaši tad, ja tie labprātīgi<br />
nepievienojās.<br />
Gandrīz visu viduslaiku garumā garīgais protekcionisma tīkls, par spīti atsevišėiem šėelšanās<br />
gadījumiem un neveiksmēm, guva ievērojami lielākus panākumus centralizācijas jomā nekā tā<br />
politiskais līdzinieks un sāncensis. Ja "valsts" loma ir sniegt labas dzīves modeli, leăitimitātes<br />
avotu un morālo identitāti tiem, kas tai ir pakĜauti, tad viduslaiku Baznīca Ĝoti būtiskā ziĦā bija<br />
viduslaiku valsts. Tajā laikā dominējošos apstākĜus tā deleăēja - vai nu pamatojoties uz savu<br />
doktrīnu, vai arī izmantojot kā pamatojumu pašu nepieciešamību, - tiešu kārtības ieviešanas<br />
uzdevumu profesionālu varmācības meistaru šėirai. Bet viĦu iekšējā organizatoriskā vienotība<br />
bija daudz zemāka. Laupītāju vidū šėelšanās un centrbēdzes tendences bija daudz spēcīgākas<br />
nekā centralizējošās tendences.<br />
Šādā pasaulē neizbēgami ir tas, ka stimuli ekonomisku vai kognitīvu uzkrājumu veidošanai ir<br />
ierobežoti. Fakts, ka, ja neskaita izĦēmumus, zobens ir spēcīgāks par arklu vai rēėinvedību,<br />
nozīmē, ka ražotājiem un tirgotājiem vienmēr draud aplaupīšana. Šīs situācijas sekas, kas visā<br />
agrārajā pasaulē ir endēmiskas, ir tādas, ka ražošanas vai tirdzniecības speciālistiem, ja tie vispār<br />
gūst panākumus, rodas vēlme vai viĦi ir spiesti daĜēji vai pilnībā savus resursus izmantot<br />
piespiešanai. "Tumšajos laikos" skandināvi varēja tirgoties tāpēc, ka spēja sevi aizsargāt. Tas<br />
nozīmēja arī to, ka tad, kad tas bija iespējams, viĦiem nebija nekādas vajadzības noĦemties ar<br />
tirdzniecību un viĦi pievērsās laupīšanai vai nepārtrauktai iekarošanai. Kārlis Markss formulēja<br />
teoriju, saskaĦā ar kuru ekonomiski neaizsargātais proletariāts piedzīvo, ka tā atalgojums tiek<br />
reducēts līdz minimālo sevis atražošanas vajadzību nodrošināšanai: līdzīgu likumu pavisam<br />
ticami varam formulēt attiecībā uz agrārā laikmeta buržuāzijas šėiru. Tas valdnieki tai atĜauj<br />
paturēt tikai tik daudz, cik vajadzīgs sevis atražošanai, bet ne vairāk. Šo mehānismu īpaši izceĜ<br />
tas, ka viduslaiku valdnieki labprātāk tirgotājus redzēja nākam no tādām iedzīvotāju grupām,<br />
kurām to reliăiju dēĜ bija liegta Baznīcas piedāvātā morālā aizsardzība.<br />
Tomēr bailes no piespiešanas virtuozu laupīšanas tieksmes darbojas arī citādāk, netieši.<br />
Vislabākais veids, kā aizsargāt sevi no varmācīgas konfiskācijas, bija saistīt savu bagātību ar<br />
reliăiju, meklējot svētā aizsardzību. Dažādie dievbijīgie fondi varēja dot labumu sākotnējam<br />
īpašniekam un dāvinātājam vai vismaz palīdzēt viĦam paturēt pārpalikumu. Tādējādi bagātība<br />
plūda uz templi, klosteri, tika ziedota mošejas skolas uzturēšanai. Gandrīz nav jēgas vaicāt, vai<br />
ticīgie ziedotāji pirka debesu labvēlību vai tikai glābās no politisko/ militāro laupītāju alkatības.<br />
ViĦi darīja gan vienu, gan otru - bēga no laupīšanas un nodrošināja nopelnus gan šajā, gan<br />
nākamajā pasaulē. Tam, kādā veidā viĦi to subjektīvi pasniedza paši sev, nav īpašas nozīmes.<br />
Kad cilvēku rīcība ir daĜa no viĦu kultūras repertuāra, tad tiem piedēvētie motīvi parasti nāk jau<br />
kopā, kā viena darījumu pakete, un nevienā individuālā gadījumā nebūtu Ħemami nopietni.<br />
Svarīgi ir tie no situācijas izrietošie ierobežojumi, kas darbojas kopumā.<br />
Šāda tipa sabiedrībā ražotāju sakrātais pārpalikums, ja to ar varu nesagrābj vardarbības<br />
monopolisti, tiek dabiski novadīts, vai nu lai apmaksātu iekĜūšanu kareivju rangā, vai arī lai<br />
nostiprinātu sabiedrības rituālo ekipējumu. Līdz ar to - tādā vai citādā veidā - labumu gūst<br />
garīdznieciski militārā elite, vai nu tās rindām papildinoties ar jaunpienācējiem, vai arī elišu<br />
cirkulācijas ceĜā. Tomēr nevienā gadījumā pārpalikums netiek izmantots nedz sabiedrības<br />
ražošanas bāzes uzlabošanai, nedz arī tās kognitīvā potenciāla nostiprināšanai. Visa sabiedrības<br />
uzbūve, gan piespiešanas, gan ideoloăiskās institūcijas darbojas pret to. Gandrīz viss šajā ētosā<br />
un sabiedrības varas līdzsvarā kopumā cīnās pret eksplozīvu ražošanas vai izziĦas izaugsmes<br />
iespēju.<br />
Kontrastam palūkosimies uz protestantiskās sabiedrības modeli. Definēsim vispārējo<br />
protestantismu kā ticību, kura noliedz sakramentāli īpašas priesteru kārtas pastāvēšanu, tāda<br />
personāla, kura īpašais uzdevums - būt par starpnieku saziĦā ar svēto un līdz ar to arī - tā tiesības<br />
izveidoties par īpašu organizāciju, kam zemes virsū jāpārstāv dievišėais. Līdz ar to dievībai tiek<br />
liegts turēt akciju sabiedrību zemes virsū, tādu, kura var vienlaicīgi gan saĦemt dāvinājumus, gan<br />
aizsargāt tos un devējus no politiskās laupīšanas. Līdz ar to tiek bloėēta šī pārpalikuma<br />
izmantošanas iespēja: vairs nav iedomājama uzkrītoša reliăiska izrādīšanās, kas nostiprina<br />
dāvinātāja statusu šajā pasaulē un izredzes - nākamajā. Protestantisma ētosam ir raksturīga<br />
185
Change language