You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
apzīmējama par strādnieku partijas pārburžuāziskošanos. Tās norise izpaužas trijās būtiski<br />
atšėirīgās parādību rindās.<br />
1. SīkpilsoĦu pieplūdums proletariāta partijai<br />
Pirmo no šim rindām veido vēlētāju balsu piesaistīšanas apsvērumi, kuru dēĜ notiek partijas<br />
pārpludināšana ar sīkburžuāzijas elementiem, kas izraisa dažādas blaknes un ved uz noteiktām<br />
konsekvencēm. Strādnieku partija kĜūst par «tautas» partiju. Partijas lozungi nav vairs vērsti uz<br />
«mūsu strādnieku brāĜiem darba kreklos», bet gan uz «visiem nodarbinātajiem» un galu galā uz<br />
visu «strādājošo» tautu, ietverot tur visas šėiras un profesionālās grupas, izĦemot tikai<br />
nestrādājošos rantjē.<br />
Sociāldemokrātijas draugi un nedraugi runā riĦėī un apkārt vienu un to pašu, ka<br />
sīkburžuāziskie elementi tur Ħem virsroku. Kad 90. gadu sākumā parādījās tā sauktie «jaunie» un<br />
paziĦoja, ka ir pats pēdējais laiks pārdalīt partijā varu, ap viĦu apgalvojumu tika izcīnītas lielas<br />
kaujas. Tad no vienas puses atskanēja saucieni, ka buržuji aizvien vairāk atspiež proletariātu<br />
dibenplānā, bet otra puse šādas žēlabas apzīmēja par apmelojumiem.<br />
Neizbēgama mācība no vēstures studijām ir tāda, ka politiskajām partijām ir grūti paciest tām<br />
neērtus faktus pat tad, ja šīs partijas nes sevī sociāli un tikumiski diženas idejas. Tad<br />
visbezkaislīgākais pētījums viegli izpelnās nožēlojamas kašėa meklēšanas apzīmējumu.<br />
Objektīvs un dziĜš situācijas iztirzājums ir jāvirza, noraidot tiklab pret asu un nemotivētu<br />
noliegumu tēzei par sociālistiskās partijas pārburžuāziskošanos, ko tādā gadījumā dēvē par<br />
intrigantu izgudrojumu, kā pārburžuāziskošanās izmantošanu kā absolūtu un loăiski<br />
nepieciešamu piedziedājumu dziesmā par lielo sociāldemokrātisko sīkburžuju partiju.<br />
Nepamatoti ir abi šie uzskati. Šeit aplūkojamais process ir pārāk sarežăīts, lai šādu birku<br />
piekarināšana Ĝautu to atrisināt.<br />
Lai gan mums tas nav izdevies, būtu tomēr iespējams statistiski izskaitĜot, ka laikam taču šur<br />
un tur Dienvidvācijā ir tādi sociāldemokrātiskie vēlēšanu apgabali, kuros sociāldemokrātiskajai<br />
sīkburžuāzijai, kura gan nav skaitliskā pārsvarā, ar savu skaitu un ietekmi pietiek, lai pārvaldītu<br />
šo sfēru. Tālāk varētu norādīt, ka šie elementi noteiktos apstākĜos var iedvest pret sevi tādu bijību<br />
proletāriskā partijā, kas apdraud pašu partijas būtību. Tāds marksists kā Kārlis Kautskis taču<br />
atzina, sociāldemokrātu attieksme pret strādnieku patērētāju biedrībām lielākoties ir bijusi<br />
atkarīga no sociāldemokrātu attieksmes pret sīktirdzniecību, proti, ka «politiskie motīvi»<br />
stājušies ceĜā strādnieku patērētāju biedrību dibināšanai tur, kur - un tā bieži gadījās - sīktirgotāji<br />
bija rekrutēšanas novads sociāldemokrātijai.<br />
Kur bija iespējams analizēt sociāldemokrātiskās partijas sastāvu pēc tās biedru profesionālās<br />
un šėiriskās piederības, rezultātu apkopojums liecina, ka buržuāzisko un sīkburžuāzisko<br />
elementu īpatsvars tur ir pieminēšanas vērts, taču tas neveido noteicošo procentuālo vairākumu.<br />
Itāliešu sociāldemokrātijas oficiālā statistika 1904. gadā rādīja šādu ainu: 42,27% rūpniecības<br />
strādnieku, 14,99% laukstrādnieku, 6,1% zemnieku, 14,92% amatnieku, 3,3% ierēdĦu, 4,89%<br />
tādu, kuriem iztikas līdzekĜus dod viĦu īpašumi, 3,8% studentu un augstāko izglītību prasošu<br />
profesiju darbinieku. To gadu vācu sociāldemokrātu organizācijās es gandrīz vienmēr esmu<br />
atradis vēl augstāku proletariāta īpatsvaru. Tātad vācu sociāldemokrātijai sevī, t. i., savos<br />
biedros, ciktāl ir iespējams izpētīt viĦu sociālo izcelsmi, bet - kā trāpīgi norādīja R. Blanks - ne<br />
savos vēlētājos, ir gandrīz tīrs proletārisks raksturs.<br />
Tas, kas padara sociālistiskās partijas stipras attiecībā pret vēlētāju masām un piešėir tām<br />
saliedētību, kāda nepiemīt citām partijām, ir to relatīvā sociālā viendabība. Šādas saliedētības<br />
trūkst citām Vācijas partijām, turklāt visvairāk trūkst partiju kreisajā flangā. Vācu liberālisms,<br />
vismaz kopš vienotā Reiha izveidošanas, ir raibu raibais šėiru kārtojums, kuru kopā satur vairāk<br />
viena ideoloăija nekā vienādas ekonomiskās vajadzības. Turpretī sociāldemokrātija Ħem tieši<br />
tādu cilvēkmateriālu savu darbinieku komplektēšanai, kāds vajadzīgs, ja gribas izcelt no eĦăēm<br />
veco pasauli, lai aizsāktu to no jauna, - Ħem būtībā no vienas šėiras, kura un tikai kura spēj radīt<br />
ekonomiskos un skaitliskos priekšnoteikumus, kas attīstītu šādai cīĦai nepieciešamo spiedienu.<br />
204
Change language