You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
trūkst pašam sava morālā pieturas punkta. Tagadējā sabiedrība aizsargājas tikai seklas vajadzības<br />
dzīta, bez ticības savām tiesībām un pat bez pašcieĦas, gluži kā kāda sena sabiedrība, kuras<br />
satrunējušie balsti sabruka līdz ar galdnieka dēla atnākšanu.» 3<br />
Varētu strīdēties par dažiem no citētajiem abu literātu apgalvojumiem. Sakarā ar turpat<br />
iztirzāto vairāk nekā apšaubāmi šėiet tas, ka mirstošā buržuāziskā sabiedrība galu galā tomēr<br />
neaizstāvēs savas, kaut arī iedragātās privilēăijas un īpašumu ar ieročiem rokās, cerot, ja ne<br />
novērst proletariāta galīgo uzvaru, tad tomēr to attālināt. Tāpat arī daudzos punktos varētu<br />
uzbrukt Heines apgalvojumiem, ka aktuālajā - 1843. gada(!) - buržuāziskajā sabiedrībā tik<br />
izplatīts būtu bijis pārliecības trūkums par tās morālajām tiesībām. Laikam jau visās zemēs<br />
buržuāzija, par spīti savām nenoliedzamajām kĜūdām, nepadarītajam un pāri nodarītajam, ir,<br />
kopumā Ħemot, vismaz savos intelektuālajos slāĦos, ne vien stiprāka, pašapzinīgāka un enerăiskāka,<br />
bet arī apveltīta ar lielāku morālo spēku, vairāk vērsta uz ideāliem un spējīgāka uz<br />
upurēšanos, nekā to atĜaujas nosapĦot sociālisti ar savām tradicionālajām karikatūrām par<br />
tuklajiem, glupajiem un gĜēvajiem buržujiem. Intelektuālo buržuāzijas aprindu uzvedība karā<br />
dažos aspektos pelna vārdos neizsakāmas uzslavas (par karā kritušo studentu īpatsvaru). Tomēr<br />
pareiza ir pamatideja, kas apvieno De Amieisu un Heini: drošu ticību savām tiesībām zaudējusī<br />
sabiedrība patiešām jau atrodas politiskās agonijas stadijā. Turēšanās pie savām privilēăijām<br />
prasa no priviliăētajām šėirām noteiktas īpašības - vismaz nesaudzību un enerăiju, kas uzplaukst<br />
gan arī ideālā konkurencē ar cietsirdību un sirdsapziĦas trūkumu, bet viskuplāk zeĜ kopā ar labu<br />
ticību savām tiesībām. Humānisma ideju ieviešanās nes sevī šaubas par valdošo šėiru tiesībām,<br />
demoralizē un padara valdošos, kā to atzīmēja arī Vilfredo Pareto, nederīgus savu pozīciju<br />
aizsardzībai.<br />
Tāds pats likums der arī attiecībā uz nacionālajām kopībām. Tas ir spēkā arī tur, kur ticība<br />
savām tiesībām turpināt pastāvēšanu sakĦojas etniskās grupas akmenscietajā pārliecībā jeb<br />
etniskā augsnē. Arī tur šo tiesību apzināšanās zudums nozīmē dekadenci un sabrukumu. Par<br />
vēstures likumu ir jāatzīst tas, ka tautas, likumi, institūcijas, sabiedriskās šėiras ir pilnībā<br />
sagraujamas tikai tad, kad tās, t. i., cilvēki, kuri tās pārstāv, sāk apšaubīt paši savas eksistences<br />
attaisnojumu. Šā darba pirmajā izdevumā mēs atzīmējām, ka tik nomocītā un trijās daĜās sašėeltā<br />
poĜu tauta vienalga prot saglabāt savu tautiskumu, ticību sev un savām nacionālajām tiesībām, un<br />
nekāda pasaules vara nespēs iznīcināt šo tautu, kamēr vien poĜu galvās turpinās dzīvot viĦu<br />
tautiskās pastāvēšanas attaisnojuma apziĦa. Pasaules kara norises šo mūsu uzskatu apstiprināja<br />
pilnā mērā. Turpretī vendi - tāda pati slāvu tauta kā poĜi - pat tad, ja vietām, piemēram,<br />
Sprēvaldē, vēl ir saglabājuši savas mātes valodu, kultūrvēsturiski ir bez atlikuma izgaisuši<br />
ăermānismā, jo tajos laikos un konkrētajos apstākĜos, kuros vendi tika sakauti, viĦi nepaguva<br />
nostiprināt apziĦu par savas tautas tiesībām, ja viĦiem tā vispār kādreiz būtu bijusi, -izgaisuši tā,<br />
ka viĦu pēcteči, kuri apdzīvo ievērojamu daĜu Vācijas, parasti pat nepazīst savas slāviskās asinis<br />
un ir skaitāmi par dedzīgākajiem līdzskrējējiem lielvāciem, ar kuriem viĦus saista tikai no<br />
uzvarētājiem pārĦemtās paražas un valoda, bet ne izcelsme, to cīĦā pret slāvismu, no kura viĦi<br />
paši lielākoties cēlušies. Neviena sociālā cīĦa vēsturē nekad nav uzvarēta uz ilgu laiku, ja<br />
uzvarētais jau iepriekš nav bijis morāli novājināts. Lielā franču revolūcija bija iespējama tikai<br />
tāpēc, ka Voltēra, Dalambēra, Ruso, Holbaha, Didro u. tml. autoru kaismīgie, jo īpaši Francijas<br />
pirmās kārtas priviliăētās saimniekošanas amorālisma spilgtie apraksti bija demoralizējuši šā<br />
vārda vēsturiskajā nozīmē milzīgu daĜu dižciltīgo un garīdzniecības. Luijs Blāns par viĦiem<br />
piebilda: «ViĦus sagrāva Enciklopēdija - šī lielā XVIII gadsimta ideju laboratorija, tāpēc 1789.<br />
gadā atlika materiāli pārĦemt īpašumus, kuri morāles laukā jau bija iekaroti.» 323<br />
Fakts, ka septiĦās valstīs sadalītās Itālijas apvienošana varēja notikt ar minimālu asins<br />
izliešanu, ja netiek Ħemtas vērā cīĦas ar svešiniekiem, un ka pēc vienas karalistes nodibināšanas<br />
- krasā pretstatā prūsiskās Vācijas apvienošanai - diez vai kāds Apenīnu pussalā nobirdināja<br />
323 Sortie vibrante de l'Encyclopédie, ce grand laboratoire des idées du XVIIIe siècle, elle n'avait plus, en 1189, qu'à pendre matériellement<br />
possession d'un domaine déjà conquis moralement. - Blanc L. Organisation du travail. - Varis, 1845. - P. XIII.<br />
193
Change language