POLITOLOĂIJA

piemīt kā līdz-skrējējiem, tā līderiem, ir atziĦa, ka politika ir krāpšanās spēle un kustības
«pirmais bauslis» - «Fīreram vienmēr ir taisnība» — ir tikpat nepieciešams pasaules mēroga
politikā, t.i., pasaules mēroga krāpšanā, cik militārās disciplīnas noteikumi ir nepieciešami kara
nolūkiem.160
«Mašīna», kas rada, organizē un izplata totalitārās kustības saltos melus, ir atkarīga no
VadoĦa viedokĜa. Propagandas apgalvojumus, ka viss, kas notiek, ir zinātniski paredzams
saskaĦā ar dabas un ekonomikas likumiem, totalitārās organizācijas papildina ar viena cilvēka
viedokli, kurš ir monopolizējis šīs zināšanas un kura galvenā īpašība ir - «viĦam vienmēr ir taisnība
un vienmēr būs taisnība».161 Totalitārās kustības loceklim šīs zināšanas nav saistītas ar
patiesību, un tas, ka «viĦam ir taisnība», nekādi nav saistīts ar VadoĦa apgalvojumu objektīvo
patiesību, kura apgāžama nevis ar faktiem, bet gan tikai ar nākotnes veiksmēm vai neveiksmēm.
Vadonis vienmēr rīkojas pareizi, un, tā kā viĦa darbība ir ieplānota jau nākamajiem gadsimtiem,
tad galvenā VadoĦa rīcības pārbaude ir aizvirzīta tālu aiz viĦa laikabiedru pieredzes robežām.162
Vienīgā atbalstītāju grupa, kas lojāli un burtiski tic katram VadoĦa vārdam, ir atbalstītāji,
kuri ap kustību rada godīguma un vientiesības gaisotni, tādējādi palīdzot Vadonim veikt pusi
viĦa uzdevumu, proti, iedvest paĜāvību kustībai. Partijas biedri nekad netic publiskiem
apgalvojumiem, un tas viĦiem arī nav jādara, jo totalitārā propaganda glaimojoši viĦiem piedēvē
augstāku inteliăences pakāpi, kas viĦus atšėir no netotalitārās pasaules, kuru partijas biedri pazīst
tikai pēc piekritēju neiedomājamās lētticības. Kad Hitlers Veimāras Republikas augstākās tiesas
priekšā sacīja savu slaveno likumības zvērestu, viĦam ticēja vienīgi nacistu atbalstītāji, bet
kustības biedri Ĝoti labi zināja, ka Vadonis melo, taču paĜāvās uz viĦu vairāk nekā jebkad, jo bija
skaidri redzams, ka viĦš spēj piemuĜėot gan sabiedrisko domu, gan varas iestādes. Kad pēc
gadiem Hitlers šo priekšnesumu atkārtoja visai pasaulei, apzvērot savus labos nodomus un tajā
pašā laikā atklāti gatavojoties noziegumiem, nacistu kustības biedru apbrīna nepazina robežu.
Tāpat arī tikai boĜševiku līdzskrējēji ticēja Kominternes likvidēšanai un tikai neorganizētās
krievu tautas masas un līdzskrējēji citās valstīs Ħēma par pilnu StaĜina demokrātiskos
apgalvojumus kara laikā. BoĜševiku partijas biedrus nepārprotami brīdināja neĜaut sevi maldināt
ar taktiskiem manevriem un aicināja apbrīnot sava VadoĦa aso prātu sabiedroto nodošanā.163
Ja kustība netiktu organizatoriski sadalīta elitārajos formējumos, kustības biedros un
piekritējos, VadoĦa meli nebūtu iedarbīgi. Cinisms dažādās pakāpēs, kas izpaužas nicinājuma
hierarhijā, lai arī pastāvīgi atspēkots, ir vismaz tikpat nepieciešams kā vienkārša lētticība. Šo
organizāciju atbalstītāji nicina savu līdzpilsoĦu galējo neziĦu, partijas biedri nicina savu
līdzskrējēju lētticību un radikālisma trūkumu, elitārie grupējumi tādu pašu iemeslu pēc nicina
partijas biedrus, savukārt elitārajos grupējumos līdzīga nicināšanas hierarhija pavada katru jaunu
pasākumu un tā attīstību.164 Šīs sistēmas rezultātā atbalstītāju lētticība melus padara ticamus
ārpasaulei, bet partijas biedru un elitāro grupējumu vairāk pakāpju cinisms izslēdz bīstamo
iespēju, ka, savas paša propagandas spiestam, Vadonim būtu jātur vārds un jāattaisno viltus
cienība. Viena no lielākajām pārējās pasaules kĜūdām, kas neĜāva tai līdzsvarot spēkus ar
totalitārisma sistēmām, bija šo sistēmu ignorēšana un paĜaušanās uz to, ka totalitāro melu
noziedzīgums šo sistēmu novedīs pie gala un ka būs iespējams turēt Vadoni pie vārda un
neatkarīgi no viĦa sākotnējiem nolūkiem piespiest viĦu doto vārdu izpildīt. Diemžēl totalitārā
sistēma ir pilnīgi nodrošinājusies pret šādām parastām sekām; tā Ĝoti atjautīgi ir pratusi likvidēt
tieši to realitāti, kas vai nu meli atmasko, vai arī liek tam izpildīt savus solījumus.
Kaut arī kustības biedri netic sabiedrībai domātajiem paziĦojumiem, tomēr tie jo dedzīgāk tic
ideoloăiskā izskaidrojuma standartklišejām, kas ir atslēga pagātnes un nākotnes notikumiem un
ko totalitārās kustības aizguva no 19- gadsimta ideoloăijām un savā organizācijā pārvērta
realitātē. Šie ideoloăiskie elementi, kuriem Ĝaužu masas, lai arī samērā vāji un abstrakti, tomēr ir
noticējušas, tika padarīti par visaptverošiem, it kā uz faktiem balstītiem meliem (ebreju pasaules
kundzība vispārējas rasu teorijas vieta, Volstrīta sazvērestība vispārējas šėiru teorijas vietā) un
iekĜauti vispārēja darbības plānā, pēc kura kustībai ceĜā stāv tikai «mirstošie» - kapitālistisko
valstu mirstošās šėiras vai pagrimušās nācijas. Pretstatā kustību taktiskajiem meliem, kas mainās
burtiski katru dienu, šiem ideoloăiskajiem meliem vajadzēja noticēt kā svētai patiesībai. Tos
160 Gebelsam raksturīgā izpratne par diplomātijas lomu politikā: «Nav Šaubu, ka vislabākais ir neinformēt diplomātus par politiskajām
aizkulisēm. [..] Patiesums nomierināšanas lomas spēlētājiem dažkārt ir pārliecinošākais arguments viĦu politiskai ticamībai» (op. rit., 87. lpp.).
159 Rūdolfs Hess radiopārraidē 1934. gadā (Nazi Conspiracy, I, 193).
162 Verners Bests (op. rit.) izskaidro: «Tas, vai valdības griba rada «pareizus noteiku
mus» [..] ir nevis likuma, bet gan likteĦa jautājums. Faktiskās Ĝaunprātības [..] vēstures
priekšā sodīs nevis tiesa, bet gan liktenis - ar nelaimi, iekārtas gāšanu un sabrukumu, tāpēc ka pārkāpti «dzīves likumi».» Tulkojums pēc Nazi
Conspiracy, IV, 490.
83