Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
programmas, kas mantotas no pirms totalitārām kustībām (nacistiem - no pārnacionālistiskām<br />
antisemītiskām partijām un panăermāniskiem sapĦiem par impēriju, boĜševikiem - no<br />
revolucionārā sociālisma internacionālās koncepcijas), nav izšėirošas. Noteicošā ir totalitāro<br />
režīmu piekoptā ārpolitika, kurā tie patiešām konsekventi pieĦem, ka galamērėis beigās tiks<br />
sasniegts, un nekad šo mērėi neizlaiž no acīm, lai cik tāls tas varētu likties un lai cik nopietnas<br />
pretrunas varētu rasties starp «ideālajām» prasībām un konkrētā brīža vajadzībām. Tādējādi<br />
totalitārie režīmi nevienu valsti neuzskata par pastāvīgu ārvalsti, bet, gluži pretēji, uz visām<br />
valstīm raugās kā uz savu potenciālo teritoriju. Nākšana pie varas, fakts, ka vienā valstī kustības<br />
izdomātā pasaule ir kĜuvusi par taustāmu realitāti, attiecībās ar citām nācijām rada stāvokli, kas ir<br />
līdzīgs tai situācijai, kādā atrodas totalitāra partija netotalitāras varas apstākĜos: fikcijas taustāmā<br />
realitāte, starptautiski atzītas valsts varas atbalstīta, var tikt eksportēta tāpat, kā nicinājums pret<br />
parlamentu var tikt importēts netotalitārā parlamentā. Šajā ziĦā ebreju jautājuma pirmskara<br />
«risinājums» bija izcila nacistiskās Vācijas eksportprece: ebreju izraidīšana ienesa citās valstīs<br />
labu tiesu nacisma; piespiežot ebrejus pamest Reihu bez pases un naudas, tika realizēta leăenda<br />
par Mūžīgo Zīdu, un, uzspiežot ebrejiem nepiekāpīgu naidīgumu pret nacistiem, viĦi bija radījuši<br />
ieganstu kaismīgai interesei par visu nāciju iekšpolitiku. Tas, cik nopietni nacisti uztvēra savu<br />
sazvērniecisko izdomu, kurā viĦiem bija paredzēts tapt par nākotnes pasaules valdniekiem,<br />
atklājās 1940. gadā, kad — pretēji valsts vajadzībām un pat pārāk reālajām izredzēm iegūt savā<br />
pusē iekarotās Eiropas tautas - viĦi uzsāka Austrumu teritoriju depopulācijas politiku, neĦemot<br />
vērā ne darbaspēka zaudējumu, ne nopietnas militārās sekas, un ieviesa likumdošanu, kura ar<br />
atpakaĜejošu spēku pārnesa daĜu Trešā reiha kriminālkodeksa uz okupētajām Rietumu zemēm. 232<br />
Grūti iedomāties iedarbīgāku veidu, kā paust nacistu pretenzijas uz pasaules kundzību, nekā<br />
sodīt kā valsts nodevību ikvienu izteikumu vai rīcību pret Trešo reihu neatkarīgi no tā, kad, kur<br />
vai kurš to sacījis vai izdarījis. Nacistu likumi uz visu pasauli raudzījās kā uz potenciāli pakĜautu<br />
to jurisdikcijai, tāpēc okupācijas armija bija nevis vairs iekarošanas instruments, kas nāk ar<br />
iekarotāja jaunajiem likumiem, bet gan izpildinstitūcija, kura ar varu īstenoja likumu, kas,<br />
domājams, jau attiecās uz visiem.<br />
Nacistu likums bija saistošs aiz Vācijas robežām, un nevācu sodīšana bija kaut kas vairāk<br />
nekā tikai apspiešanas metode. Totalitārie režīmi nebaidās no loăiskas iesaistīšanās pasaules<br />
iekarošanā pat tad, ja tie darbojas pretēji savu tautu interesēm un kaitē tām. No loăikas viedokĜa<br />
neapstrīdami ir tas, ka pasaules iekarošanas plāns paredz likvidēt atšėirības starp iekarotāj valsti<br />
un iekarotajām teritorijām, tāpat ari atšėirību starp ārpolitiku un iekšpolitiku, uz kurām balstās<br />
visas pastāvošās netotalitārās institūcijas un visi starptautiskie sakari. Ja totalitārais iekarotājs<br />
visur izturas kā savās mājās, pret saviem iedzīvotājiem viĦam jāizturas tā, it kā viĦš būtu<br />
svešzemju iekarotājs. 233 Ir pilnīga taisnība, ka totalitārā kustība sagrābj varu lielā mērā tādā pašā<br />
nozīmē, kā svešzemju iekarotājs var okupēt valsti, kuru viĦš pārvalda nevis šīs valsts dēĜ, bet gan<br />
kaut kā cita vai kāda cita labā. Nacisti Vācijā izturējās kā svešzemju iekarotāji, kad pretēji<br />
nacionālajām interesēm mēăināja savu sakāvi pārvērst visas vācu tautas galējā katastrofā, un<br />
daĜēji viĦiem tas izdevās. Uzvaras gadījumā viĦi domāja tāpat izvērst iznīcināšanas politiku<br />
«rases ziĦā nederīgu» vāciešu vidū. 234<br />
Līdzīga attieksme acīmredzot iedvesmoja padomju ārpolitiku pēc kara. Maksa par tās<br />
agresivitāti pret pašu Krievijas tautu bija pārmērīgi augsta: padomju vara atteicās no Amerikas<br />
Savienoto Valstu lielā pēckara aizdevuma, kas Krievijai būtu devis iespēju atjaunot izpostītos<br />
rajonus un racionāli, produktīvi industrializēt valsti. Kominternes vadīto valdību izplatīšanās<br />
Balkānos un lielu Austrumu teritoriju okupācija nedeva taustāmu labumu, bet, gluži pretēji, vēl<br />
vairāk noslogoja Krievijas resursus. Tomēr šī politika noteikti kalpoja boĜševiku kustības<br />
interesēm, un šī kustība bija izplatījusies gandrīz pusē cilvēku apdzīvotās pasaules.<br />
Līdzīgi svešzemju iekarotājam, totalitārais diktators katras valsts - arī savējās - dabas resursus<br />
un rūpniecības bagātības uzlūko par laupījuma avotu un līdzekli agresīvās ekspansijas nākamā<br />
soĜa sagatavošanai. Tā kā šī sistemātiskās laupīšanas ekonomika tiek piekopta kustības, nevis<br />
tautas labā, neviena tauta un neviena teritorija kā potenciālā labumu saĦēmēja no tā neko<br />
232 1940. gadā nacistu valdība izdeva dekrētu, ka pārkāpumi no valsts nodevības pret Reihu līdz «Ĝaunprātīgām, musinošām runām pret valsts vai nacistu partijas<br />
vadītājiem» sodāmas ar atpakaĜejošu spēku visās Vācijas iekarotajās tetitorijās neatkarīgi no tā, vai šos pārkāpumus izdarījuši vācieši vai šo zemju vietējie iedzīvotāji.<br />
Sk. Giles, op. cit. — Lai pārliecinātos par nacistu Siedlungspolitik postošajām sekām Polijā un Ukrainā, sk. Trial, op. cit., XXVI un XXIX sēj.<br />
233 Sis termins pieder Kravčenko, op. cit, 303. lpp., kurš, aprakstīdams apstākĜus Krievijā pēc 1936.-1937. gada lielās tīrīšanas, piebilst: «Ja svešzemju iekarotājs<br />
būtu pārĦēmis padomju dzīves mehānismu, [..] diezin vai pārmaiĦas būtu krasākas vai nežēlīgākas.»<br />
234 Kara laikā Hitlers pārdomāja Nacionālā veselības likumprojekta ieviešanu: «Pēc visas tautas rentgena pārbaudes fīreram nododams slimo personu saraksts, it īpaši<br />
to cilvēku, kuri slimo ar plaušu un sirds slimībām. Pamatojoties uz jauno Reiha veselības likumu [..], šīs ăimenes vairs nevarēs uzturēties sabiedrībā un tām var<br />
neatĜaut radīt bērnus. Kas notiks ar šīm ăimenēm, tiks darīts zināms turpmākās fīrera pavēlēs.» Nav vajadzīga liela iztēle, lai uzminētu, kādas varētu būt šīs<br />
turpmākās pavēles. To cilvēku skaits, kuriem vairs nebūtu Ĝauts «uzturēties sabiedrībā», būtu aptvēris Ĝoti lielu Vācijas iedzīvotāju daĜu (Nazi Conspiracy, VI,<br />
175).<br />
98