You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
visnotaĜ simpatizēju. Bet tikai lai tur nebūtu to sociāldemokrātu!» Sociālisms bez sociālistiem<br />
vienu otru pievelk ar varenu spēku. Tādā gadījumā viĦa vārīgo degunu pārmāc stipra vēlēšanās<br />
darboties, sirdsapziĦas mokas vai arī godkārība. Pūlis gan izdala nelabu smaku, bet toties labi<br />
sasilda. Cēlais sociālists steidzas tam pievienoties un, pārvarējis savas šaubas un bailes, kĜūst par<br />
partijisko sociālistu. Daži no šīs populācijas izveidojas par sociālistisko buržuj-tipu, kurš būtu<br />
gatavs upurēt proletariātam itin visu, bet joprojām nespēj izturēt proletārieša «smaku»; kurš<br />
sociālismu mīl tikpat stipri kā neieredz sociālistus. CēloĦi tam visam varētu būt estētisma<br />
hipertrofija - nepatika pret bezgaumību un švaukstu modi 327 Ĝaužu apăērbā vai gramatiskām<br />
aplamībām viĦu valodā. Šis tips tad nu parasti dzīvo dubultdzīvi. Ideoloăiski tā ir pilnīgi no<br />
sociālistu kaula, ar ko viĦš dzīvo un kustas un kas pilnīgi piepilda viĦa domas. Toties pēc sava<br />
ārējā dzīvesveida viĦš paliek buržujs, ekskluzīvists, kalpotāju appuišots, salonā ieslēdzies, kuram<br />
nevajag un kurš droši vien arī nav spējīgs saieties ar daudziem jo daudziem. Šāds noskaĦojums<br />
pirms gadiem divdesmit valdīja dažās Berlīnes W 328 , bet arī Milānas un Vīnes sociālistu<br />
aprindās. Citus no iestāšanās partijā attur kūtrums un pamatotas vai nepamatotas bailes no šāda<br />
soĜa kĜūmīgajām sekām. Tad dažkārt izdarīt galīgo izvēli liek kāds ārējs grūdiens: vai kliedzoša<br />
sociālā netaisnība, kas izraisa milzīgu kolektīva sašutuma vilni, vai personiska netaisnība pret<br />
pašu neizlēmīgo cilvēku vai kādu no viĦa tuvākās apkārtnes. Tādā gadījumā egoisma<br />
uzviĜĦojums kronē altruisma principu konstrukciju. Citos gadījumos cilvēku liktenis, Ĝaunums<br />
vai muĜėība rada situāciju, kurā latentais sociālists sociālistisko Rubikonu ir spiests pāriet gluži<br />
vai nevilšus. Gadās kāda blamāža, kas diskreditē neizlēmīgo viĦa šėiras biedru priekšā, visi<br />
saredz viĦa iepriekš rūpīgi slēpto pārliecību utt. Daži ir pievienojušies sociālistiskajā partijā tikai<br />
pēc tam, kad pēc kādas neapdomīgas uzstāšanās tika buržuāziskajā presē Ĝaunprātīgi denuncēti<br />
kā sociālisti un nokĜuvuši neizturamā situācijā, no kuras ir tikai divas izejas - vai nu kaunpilna,<br />
par savu uzskatu noliegšanas cenu nopirkta atkāpšanās, vai ari slepenībā lolotas idejas publiska<br />
atzīšana. ViĦi tiek pie sociālisma «kā meiča pie bērna», t.i., pašiem to negribot. Uz šādas<br />
atmaskošanas pamata krievu nihilists Nečajevs bija uzbūvējis velnišėīgas aăitācijas projektu.<br />
Atbilstīgi tam, katra revolucionāra pienākums būtu kompromitēt visas personas, kuras gandrīz,<br />
bet ne pilnība dala ar viĦu revolucionārās idejas, lai pārgrieztu viĦu pēdējās saites ar pretinieka<br />
nometni un šādā veidā iegūtu viĦus «svētajai lietai». Vēl citus pielauž viĦu dabiskais saticīgums,<br />
arī dienvidu zemēs ne būt ne visiem piemītošais comunicativa*, vai arī spēja būt saprotamiem un<br />
simpātiskiem vienkārši un ikdienišėi domājošo Ĝaužu priekšā, iegūstot masas labvēlīgumu.<br />
ViĦiem netrūkst iejušanās spēju un nav baiĜu no masas, kurai viĦi nespētu vai nevēlētos kĜūt tuvi.<br />
Daudzi no viĦiem šādā stāvoklī dziĜi cieš, un jo īpaši tad, ja ir Ĝāvušies pavedināties uz iestāšanos<br />
partijā.<br />
Un tepat būtu nosaucama vēl cita akadēmiski izglītoto kategorija. Tie ir patrioti, kuri pieslejas<br />
sociālismam tikai kā pēdējai iespējai un vētras enkuram, kad viĦus ir pārĦēmušas dziĜas sāpes vai<br />
rūgta vilšanās to ciešanu dēĜ, kas nākušas pār viĦu tēvzemi. DziĜas nacionālās depresijas brīdis<br />
parasti (bet ne vienmēr, kā to pierāda Vācijas vēsture pēckara periodā) iezīmējas ar lielu skaitu<br />
intelektuāĜu pāreju sociālistu nometnē. Piemēram, tas, ka Itālijā stiprs sociālistiskais strāvojums<br />
Garibaldi piekritēju vidū kĜuva manāms tieši pēc 1870. gada, t.i., pēc tam, kad Romas ieĦemšana<br />
būtībā pabeidza patriotisko cerību piepildīšanos, ir izskaidrojams ar to, ka jaunā itāliskā<br />
vienotība izrādījās tāla no tā, lai viĦu zeme spēlētu pirmo vijoli Eiropā. Šādi vilšanās radīti<br />
sociālisti sirds dziĜumos, protams, paliek patrioti. Sociālismu viĦi neapzināti pieĦem nevis par<br />
pašmērėi, bet gan par līdzekli mērėa sasniegšanai. Tāpēc nebūtu ko brīnīties par viĦu atkrišanu<br />
vismaz ne tajā laikā, kad nacionālā lieta sasniedz savu kulmināciju vai vecie patriotiskie mērėi<br />
šėiet pilnīgi vai daĜēji sasniedzami arī bez sociālisma. Tad viĦi ar sāpēm un kaunīgā, parasti atkal<br />
neapzinātu kompromisu cauraustā veidā atsāk klanīties saviem vecajiem elkiem. Šādus piemērus<br />
mēs redzam aiz loga: itāliešu akadēmiski izglītoto sociālistu sociālpatriotisma noformēšanās<br />
327 Les gens endimanches.<br />
328 Iespējams, ka norāde uz debespusi - rietumiem (West).<br />
198
Change language