Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ideoloăiskais izlūkdienests» un tā izpildinstitūcija «negatīvas iedzīvotāju politikas» īstenošanai),<br />
kā arī Rasu un nometināšanas jautājumu birojs (Rasse- und Siedlungswesen), kurš izpildīja<br />
«pozitīva rakstura» uzdevumus, — tie visi bija izveidoti no vispārējā SS, kura locekĜi, izĦemot<br />
fīrera augstāko korpusu, turpināja darbu savos civilajos amatos. Attiecībā pret šiem jaunajiem<br />
formējumiem vispārējā SS biedrs nu atradās tādā pašā stāvoklī kā SA biedrs pret SS biedru, vai<br />
partijas biedrs pret SA biedru, vai frontes organizācijas loceklis pret partijas biedru.132 Nu<br />
vispārējais SS bija atbildīgs ne tikai par «nacionālsociālistu idejas iemiesojumu nosargāšanu»,<br />
bet arī par «visu speciālo SS kadru aizsardzību, lai tie netiktu nošėirti no kustības».133<br />
Šī nepastāvīgā hierarhija ar jaunu slāĦu nepārtrauktu pievienošanu un varas pāriešanu no<br />
vienām rokām citās ir labi pazīstama pēc slepenām kontrolēšanas institūcijām, slepenpolicijas<br />
vai spiegošanas dienestiem, kur papildu kontrole vienmēr ir nepieciešama, lai kontrolētu tos, kas<br />
kontrolē. Iekams kustība nav sagrābusi varu, visaptveroša spiegošana nav iespējama, bet<br />
nepastāvīgā hierarhija, kas ir līdzīga slepenos dienestos pastāvošai hierarhijai, dara iespējamu pat<br />
bez faktiskas varas jebkuru kategoriju vai grupu, kas svārstās vai izrāda radikālisma mazināšanās<br />
pazīmes, pazemināt, tikai iesaistot kustībā jaunu, vēl radikālāku slāni, tādējādi automātiski<br />
pastumjot iepriekšējo grupu frontes organizācijas virzienā, tālāk no kustības centra. Tātad nacistu<br />
elitārie formējumi pamatā bija organizācijas, kas pastāvēja pašā partijā: SA kĜuva par<br />
superpartiju, kad partija pamazām zaudēja savu radikālismu, savukārt līdzīgu iemeslu pēc to<br />
aizstāja SS. Totalitāro elitāro formējumu, it īpaši SA un SS, militārā vērtība bieži vien tiek<br />
pārvērtēta, bet to iekšpartijiskai nozīmei pievērsts samērā maz uzmanības.134 Neviena no fašistu<br />
uniformētajām organizācijām netika dibināta specifiskiem aizsardzības vai agresijas mērėiem,<br />
tomēr parasti par iemeslu to radīšanai tika minēta partijas vadītāju un ierindas biedru<br />
aizsardzība.135 Nacistu un fašistu elitāro grupējumu pusmilitārie veidojumi radās tāpēc, ka šie<br />
grupējumi tika dibināti kā «kustības ideoloăiskās cīĦas instrumenti»,136 lai vērstos pret<br />
pacifismu, kas pēc Pirmā pasaules kara Eiropā bija plaši izplatīts. Totalitārisma mērėiem daudz<br />
svarīgāk bija kā «agresīvas attieksmes izpausmi»137 organizēt viltus armiju, iespējami līdzīgāku<br />
fiktīvajai pacifistu armijai (nespējot izprast armijas konstitucionālo vietu politiskajā struktūrā,<br />
pacifisti visas militārās organizācijas uzskatīja par tīšu slepkavu grupām), nekā izveidot labi<br />
sagatavotu karaspēku. SA un SS, protams, bija paraugorganizācijas patvaĜīgai vardarbībai un<br />
slepkavošanai, tomēr tās nebija tik labi sagatavotas kā melnais reihsvērs un ari nebija bruĦotas<br />
tā, lai spētu stāties pretī regulārās armijas vienībām. Pēckara Vācijā militāristiskā propaganda<br />
bija populārāka nekā militārā apmācība un uniformas pusmilitāro spēku militāro vērtību<br />
nepalielināja, lai gan tās noderēja par nepārprotamu norādi, ka civilās normas un morāles<br />
standarti ir atcelti; uniformas krietni atviegloja slepkavu sirdsapziĦu, kā arī darīja viĦus<br />
pakĜāvīgākus bezierunu paklausībai un neapstrīdamai varai. Neraugoties uz šiem<br />
militāristiskajiem izrotājumiem, nacistu partijas iekšējā frakcija, kas galvenokārt bija<br />
nacionālistiska un militāristiska un tāpēc pusmilitāros spēkus uzskatīja ne tikai par partijas<br />
struktūrām, bet arī par pretlikumīgu reihsvēra paplašinājumu (reihsvēra lielumu ierobežoja<br />
VersaĜas miera līguma noteikumi), tika likvidēta pati pirmā. SA triecienvienību vadītājam<br />
Remam patiešām bija nodoms pēc nacistu nākšanas pie varas iekĜaut SA reihsvēra sastāvā, un<br />
viĦš jau bija uzsācis sarunas par šo jautājumu. Hitlers lika Remu nogalināt, jo tas bija mēăinājis<br />
jauno nacistu režīmu pārveidot par militāru diktatūru.138 Jau pirms vairākiem gadiem, atbrīvojot<br />
132<br />
Nozīmīgākais informācijas avots par SS organizāciju un vēsturi ir Himlera Wesen und Aufgabe der SS und der Polizei. Izd.: Sammelhefte ausgewählter Vorträge<br />
und Reden. 1939. Kara gaitā, kad zaudējumi frontē lika papildināt SS karaspēka daĜas ar brīvprātīgajiem, tās zaudēja savu elitāro raksturu SS struktūrā tik lielā mērā,<br />
ka vispārējais SS atkal kĜuva par kustības reālo kodolu.<br />
Dokumentāri materiāli, kas izgaismo SS pēdējo periodu, ir atrodami Hūvera bibliotēkas arhīvos (Himlera lieta, mape Nr. 278). Tie rāda, ka SS nodarbojusies ar<br />
vervēšanu gan ārzemju strādnieku, gan vāciešu vidū, tīši imitējot Francijas Ārzemnieku leăiona metodes un noteikumus. Vāciešu iekĜaušana balstījās uz Hitlera 1942.<br />
g. decembra pavēli (nepublicēta), pēc kuras «1925. gads jāiesauc SS karaspēka daĜās» (Himlera vēstule Bormanim). Iesaukšana un pieteikšanās tika organizēta<br />
šėietami brīvprātīgi. Par rezultātiem liecina atbildīgo SS vadītāju daudzie ziĦojumi. Piem., 1943. gada 21 jūlija ziĦojumā aprakstīts, kā policija ielenc ēku, kur bija<br />
jāiesauc franču strādnieki, kā viĦi vispirms nodziedājuši «Marseljēzu» un tad mēăinājuši izlēkt pa logiem. Sekmes vācu jaunatnes vidū nebija daudz labākas. Lai gan<br />
pret viĦiem lietoja spiedienu un apgalvoja, ka «viĦi taču nevēlēsies pievienoties [armijas] «netīrajiem, pelēkajiem pūĜiem», «tikai 18 no 220 Hitlera jauniešu<br />
organizācijas biedriem ieradās norādītajā dienesta vietā (saskaĦā ar 1943. g. 30. aprīĜa ziĦojumu, ko iesniedza Waffen-SS Dienvidrietumu iesaukšanas centra vadītājs<br />
Heislers); pārējie deva priekšroku dienestam vērmahtā. Iespējams, ka lēmumu pieĦemšanu ietekmēja SS lielākie zaudējumi salīdzinājumā ar vērmahtu (sk. Karl O.<br />
Paetel. Die SS. Izd.: Vierteljahreshefte für Zeitgeschichte. Januar, 1954). Taču šis viens faktors nevarēja būt izšėirošais, un to pierāda šāds fakts. Jau 1940. g. janvāri<br />
Hitlers bija pavēlējis iesaukt SA biedrus SS karaspēka daĜās, un iesaukuma rezultāti Kēnigsbergā (saskaĦā ar saglabājušos ziĦojumu) bija šādi: «policijas dienestā»<br />
tika iesaukti 1807 SA biedri, taču 1094 no tiem neieradās dienesta vietā, 631 tika atzīts par nederīgu, 82 tika atzīti par derīgiem dienestam SS.<br />
133<br />
Werner Best, op. cit., 1941, 99. lpp.<br />
134<br />
Tomēr tā nebija Hitlera vaina, jo viĦš vienmēr uzsvēra, ka pats SA nosaukums (Sturmabteilung) norāda, ka tā ir tikai «kustības daĜa», tāda pati kā citas, piem.,<br />
propagandas pārvalde, laikraksts, pētniecības institūti u.c. ViĦš arī centās izkliedēt ilūzijas par pusmilitāro formējumu iespējamo militāro vērtīgumu un izteica vēlmi,<br />
lai apmācība notiktu saskaĦā ar partijas vajadzībām, nevis ar armijas principiem (op. cit., loc. cit).<br />
135<br />
SA dibināšanas oficiālais iemesls bija nacistu sanāksmju apsardze, bet SS sākotnējais uzdevums bija nacistu vadītāju drošība.<br />
136<br />
Hitler, op. cit., loc. cit.<br />
137<br />
Ernst Bayer. Die SA, Berlin, 1938. Tulkojums citēts pēc Nazi Conspiracy, IV.<br />
138<br />
Rema autobiogrāfija skaidri parāda, cik mazā mērā viĦa politiskā pārliecība saskanēja ar nacistu uzskatiem. ViĦš vēlējās Soldatenstaat un vienmēr uzsvēra «Primat<br />
des Soldaten vor dem Politiker» (op. cit., 349. lpp.). ViĦa netotalitāro attieksmi vai, drīzāk, nespēju izprast totalitārismu un tā «totālo» prasību īpaši raksturo šāds<br />
fragments: «Es nesaprotu, kāpēc nevar savienot [..] manu uzticību Vitelsbahu dzimtas firstam un Bavārijas troĦmantniekam, manu apbrīnu ăenerālim - faktiskajam<br />
76
Change language