Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Dabiskie likumi ir mūžīgi un valsts pamatā ir nacionāli cilvēka centieni pēc drošības un<br />
pašsaglabāšanās. Hobss piedāvā veidu kā cilvēkus piespiest ievērot noslēgtos līgumus. Cilvēki<br />
pārnes piederošās viĦiem tiesības uz vienu cilvēku vai sapulci, kuri, izsakot kopēju gribu<br />
piespiež katru ievērot līgumu. Tāda tiesību pārnešana ir valsts pamatā. Hobss ietver sevī tiesību<br />
pārnesuma rezultātā visas dabiskās tiesības, kuras pieder cilvēkam. Bet tā kā cilvēka dabiskas<br />
tiesības ir neierobežotas, tad neierobežotas ir arī Valsts tiesības. Un vienīgās tiesības ir valsts<br />
likums kas arī ir valsts griba. Lai realizētu šo gribu valstij ir tiesības:<br />
Pirmās tiesības: sodīt likuma pārkāpējus; otrās tiesības: kara pieteikuma un miera slēgšanas<br />
tiesības, karaspēka uzturēšana; trešās tiesības: tiesu vara; ceturtās tiesības: veidot likumus par<br />
īpašumu; piektās tiesības: izveidot pārvaldes iestādes; sestās tiesības: aizliegt visas mācības<br />
kuras grauj mieru.<br />
Hobss uzsver, ka visas tiesības pieder valstij, kuras realizē augstākā vara. Hobss neatrisina<br />
likumdevējvaras un izpildvaras sadali. Valsts varai jābūt nedalāmai un suverēnai , tā nav<br />
pakĜauta nekādai kontrolei vai tiesai. Tā ir absolūta un valsts varas absolūtisma noliegums ieziet<br />
no cilvēku dabas nezināšanas un dabisko likumu neizpratnes, Hobss atzīst trīs valsts veidus:<br />
monarhiju, aristokrātiju un demokrātiju. Vislabākais veids ir monarhija.<br />
Hobsa teorija par valsti lika zinātniskus pamatus politikai ka zinātnei. ViĦa teoriju par valsts<br />
absolūti raksturu daudzi uzskata par pamatu totalitārisma shēmām kuri bāzējas Platona darbā<br />
“Valsts” evolucionē Hobssa darbos un rezultējas totalitārisma shēmām par valsti.<br />
Hobsa teorija lika pamatus diviem politikas zinātnes virzieniem: organiskajai scioloăijai,<br />
kura sabiedrību skatīja kā bioloăisku procesu un “līguma teoriju” t.i. “sabiedriskā līguma” formā<br />
un sekās.<br />
Hobsa teoriju tālāk attīstīja Baruhs Spinoza (1632-1677) savā darbā “Politiskais traktāts”<br />
Spinoza atbalsta Hobsa uzskatus, ka cilvēks cilvēkam saskaĦā ar dabas likumiem iedveš naidu<br />
un bailes, taču atšėirībā no Hobsa uzskata ar labāko valsts formu – demokrātiju. Spinoza<br />
politikas zinātnē iegāja kā pārejoša figūra starp iepriekšējo politisko domāšanas paradigmu un<br />
nākošo ko izstrādā Dž. Lokks, Š. Monteskjē, Ž.Ž. Russo, J. Kants.<br />
Rietumeiropā veidojās un nostiprinājās jauna vērtību sistēma – tiesību apziĦas sistēma, kuras<br />
galvenas sastāvdaĜas ir:<br />
1. Kontrakta ētikas attīstības t.i. Līgumu ievērošanas un izpildes kultūra<br />
2. Pastiprināta izmanība sadales un soda taisnīgumam šėīrēj tiesību un tiesu problēmām<br />
3. Ideja par indivīda neatĦemamām tiesībām un brīvībām, kuras tiek dotas līdz ar cilvēka<br />
dzimšanu<br />
Šī jaunā normatīvā apziĦa pakāpeniski ieguva politikas zinātnes statusu.<br />
Lielāko ieguldījumu “dabisko tiesību” koncepcijas pārstrukturēšanā ienesa angĜu filozofs<br />
Džons Loks (1632-1704) Dž. Loks deva teorētisku pamatojumu ZiemeĜamerikas štatu<br />
konstitucionālajai praksei. Loks uzskata, ka tiesiskās kārtības subjekts ir izolēts indivīds, kuri<br />
vispirms meklē personīgo labumu. “dabiskās attiecības” vispirms balstās uz godīgu konkurenci,<br />
19
Change language