Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
pats mērėis: iznīcināšana tiek iekĜauta vēstures procesā, kurā cilvēks dara vai pacieš tikai to, kam<br />
pēc negrozāmiem likumiem tik un tā jānotiek. Un, kad spriedums jau ir izpildīts, «pravietojums»<br />
kĜūst par iepriekš izteiktā alibi: notika tikai tas, kas jau bija paredzēts.92 Nav svarīgi, vai<br />
«vēstures likumi» izraisa šėiru un to pārstāvju bojāeju vai «dabas likumi [..] iznīcina» visus tos<br />
elementus — demokrātijas, ebrejus, austrumu zemcilvēkus (Unter-menschen) vai nedziedināmi<br />
slimos —, kuri tik un tā nav «spējīgi izdzīvot». Starp citu, arī Hitlers runāja par «izmirstošajām<br />
šėirām», kuras vajadzētu «nekavējoties likvidēt».93<br />
Šī metode, tāpat kā citas totalitārās propagandas metodes, nekĜūdīga ir tikai pēc tam, kad<br />
kustība ir sagrābusi varu. Tad visas debates par totalitārā diktatora pareăojuma patiesumu vai<br />
nepatiesumu ir tikpat dīvainas kā strīdēšanās ar potenciālu slepkavu par to, vai viĦa nākamais<br />
upuris ir miris vai dzīvs — jo, nogalinot cilvēku, par kuru ir runa, slepkava var nekavējoties<br />
nodrošināt pierādījumu sava apgalvojuma pareizumam. Šādos apstākĜos vienīgais pamatotais<br />
arguments ir nāvei nolemtā cilvēka nekavējoša izglābšana. Pirms masu vadoĦi sagrābj varu, lai<br />
īstenību pielāgotu saviem meliem, viĦu propagandu iezīmē ārkārtējs nicinājums pret faktiem<br />
vispār,94 jo, pēc viĦu domām, fakti pilnībā ir atkarīgi no tā cilvēka varas, kas tos var safabricēt.<br />
Apgalvojums, ka Maskavas metro ir vienīgais pasaulē, ir meli tikai tik ilgi, iekams boĜševikiem<br />
nav varas iznīcināt visus pārējos. Citiem vārdiem sakot, nemaldīgo pareăojumu metode vairāk<br />
nekā jebkurš cits totalitāras propagandas paĦēmiens atklāj tās mērėi iekarot pasauli, jo, tikai pilnībā<br />
pakĜaujot pasauli, totalitārais valdnieks varbūt varētu realizēt visus savus melus un piepildīt<br />
visus savus pareăojumus.<br />
Praviešu zinātniskuma valoda atbilda masu vajadzībām, jo tās bija zaudējušas savu vietu zem<br />
saules un nu bija gatavas atkal tikt iekĜautas mūžīgā, pārvarīgā spēkā, kas posta viĜĦos peldošo<br />
cilvēku pats no sevis aiznestu drošības krastā. «Mēs savas tautas dzīvi un likumus radām saskaĦā<br />
ar ăenētikas likumiem,»95 teica nacisti; tieši tāpat boĜševiki savus piekritējus pārliecināja par to,<br />
ka ekonomikai ir vēstures noteikšanas spēks. Tādējādi viĦi sola uzvaru, kas ir atkarīga no<br />
«īslaicīgām» sakāvēm un neveiksmēm konkrētos pasākumos. Masas atšėirībā no šėirām vēlas<br />
uzvaru un panākumus pašus par sevi to visabstraktākajā izpausmē, masas nav sasaistītas ar<br />
īpašām kolektīvajām interesēm, kuras tās uzskata par būtiskām, lai izdzīvotu kā grupa, un kuras<br />
tās tāpēc var aizstāvēt pat milzīga pārsvara priekšā. Daudz svarīgāka par pārliecību, kas var<br />
uzvarēt, vai par noteiktu pasākumu, kurā iespējams gūt panākumus, tām ir vienalga kādas<br />
pārliecības uzvara un vienalga kāda pasākuma panākumi.<br />
Totalitārā propaganda pilnveido masu propagandas paĦēmienus, bet tā nedz izdomā tos, nedz<br />
arī rada to tēmas. Tās viĦiem sagatavojuši piecdesmit imperiālisma sākotnes un nacionālas valsts<br />
sairšanas gadi, kad pūlis uznāca uz Eiropas politikas skatuves. Tāpat kā iepriekšējiem pūĜa vado-<br />
Ħiem, totalitāro kustību līderiem piemita nekĜūdīgs instinkts ėerties pie visa, ko parasta partijas<br />
propaganda vai sabiedriskā doma nevēlējās vai neuzdrošinājās skart. Viss noslēptais, viss<br />
noklusētais ieguva vislielāko nozīmi neatkarīgi no tā, cik tas patiesībā bija svarīgs. Pūlis<br />
patiešām ticēja, ka viss, ko respektablā sabiedrība bija liekulīgi noklusējusi vai apslēpusi ar<br />
korupcijas palīdzību, ir tīra patiesība.<br />
Noslēpumainība kĜuva par pirmo nosacījumu tēmu izvēlē. Noslēpuma izcelsme nebija<br />
svarīga; tā iemesls varēja būt pamatota, politiski saprotama vēlme pēc slepenības, kā britu<br />
slepenajam dienestam vai franču Otrajai nodaĜai; vai revolucionāru grupu nepieciešamība pēc<br />
konspirācijas, kā anarhistu un citu teroristu grupējumiem; vai to sabiedrību struktūra, kuru<br />
sākotnējā noslēpuma saturs jau sen bija labi zināms un kurās tikai formālais rituāls vēl saglabāja<br />
noslēpumainību, kā masoniem; vai mūžsenie aizspriedumi, kas ap noteiktām grupām bija<br />
savērpuši mītus, kā jezuītiem un ebrejiem. Nacisti neapšaubāmi bija pārāki šādu masu<br />
propagandas tēmu izvēlē; ari boĜševiki pakāpeniski bija apguvuši šo viltību, bet viĦi mazāk<br />
paĜaujas uz tradicionāli pieĦemtajiem noslēpumiem un dod priekšroku paši saviem<br />
izgudrojumiem, - kopš trīsdesmito gadu vidus boĜševiku propagandā noslēpumainas pasaules<br />
sazvērestības ir sekojušas cita citai, sākot ar trockistu sazvērestību, kurai sekoja 300 ăimeĦu<br />
92 Runā, ko Hitlers teica 1942. g. septembrī, kad ebreju iznīcināšana ritēja pilnā sparā, viĦš nepārprotami atsaucās uz savu 1939. g. 30. janvāra runu (publicēta brošūrā<br />
-Der Fūhrer vor dem ersten Reichstag Grossdeutschlands, 1939) un reihstāga 1939. g. 1. septembra sēdi, kad viĦš paziĦoja - «ja ebreji izraisa starptautisku pasaules<br />
karu, lai iznīcinātu Eiropas āriešu tautas, tad nevis āriešu tautas, bet ebreji tiks [teikuma beigas noslāpē aplausi] (sk. Der Fūhrer zum Kriegswinterhilfiwerk. Schrifien<br />
NSV, Nr. 14, 33. lpp.).<br />
93 Runā, ko viĦš teica 1939. g. 30. janvārī (sk. iepr. piez.).<br />
94 Konrād Heiden. Der Fuehrer: Hitler's Rise to Power. Boston, 1944. Autors norāda uz Hitlera «fenomenālo melīgumu», «loăiski pierādāmas realitātes trūkumu<br />
gandrīz visos viĦa izteikumos», viĦa «vienaldzību pret faktiem, kurus viĦš neuzskata par būtiskiem» (368., 374. lpp.). - Gandrīz tādus pašus vārdus lieto Hruščovs,<br />
aprakstot «StaĜina nevēlēšanos apsvērt dzīves realitātes» un viĦa vienaldzību pret «lietu patieso stāvokli», op. cit. StaĜina uzskatus par faktu nozīmi vislabāk ilustrē<br />
viĦa periodiskie Krievijas vēstures labojumi.<br />
95 Nazi Primer.<br />
66
Change language