You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
jaunās un simboliski kodificētās sociālās struktūras apkalpotājiem un uzturētājiem. Un tā<br />
izdzīvojušie vecie šamaĦi un parādījušies jaunie priesteri apvienojas un sāk konkurēt ar šīs<br />
ticības "tīrā" varianta bargajiem aizbildĦiem. Šim konfliktam bija lemts dziĜi ietekmēt cilvēci.<br />
Centrālais paĦēmiens doktrīnas kā transsociālās, transētiskas un no ārienes leăitimētas<br />
pasniegšanai ir tās izklāstīšana rakstībā un apveltīšana ar metateoriju, teoloăiju, kas nosaka,<br />
definē un ierobežo autoritātes avotus. Bez šādiem papildinājumiem tīrajam skripturālismam nav<br />
lielas nozīmes. Galu galā vienmēr taču būs iespējams kaut ko nedaudz (vai arī daudz) pievienot<br />
rakstītajam un svētajam sakopojumam. Apkopojumam jābūt ierobežotam, metaprincipiem jābūt<br />
iedibinātiem, nodefinējot robežas. Šī neizbēgamība noved pie regresa. Slavenais un absolūti<br />
fundamentālais politiskais regress ir šāds: kurš sargās sargu? Un tā ideoloăiskais ekvivalents:<br />
kurš pārbauda tulku autoritāti? Kurš tulkos tulkus?<br />
Tik tiešām - kurš? Praksē pastāv dažādi paĦēmieni, kā apturēt (vai vismaz apgalvot, ka ir<br />
apturēts) šo regresu. Iespējams atklāsmes avotu un pamatu sašaurināt līdz vienam ieejas<br />
punktam. To iespējams saistīt ar sevi iemūžinošu šīs pasaules institūciju, kuras nepārtrauktās<br />
saites ar svēto ieejas punktu leăitimē tās īpašās dokumentētās doktrīnas interpretācijas. Šī<br />
doktrīna savukārt leăitimē šo institūciju.<br />
Pastāv arī tāda iespēja, ka ir pieejami svēto būtĦu raduraksti, kas ăenealoăiski saistīti ar ieejas<br />
punktu. Tiek apgalvots, ka šo būtĦu neuzpērkamība esot tik pilnīga, ka viĦu rakstītā doktrīnas<br />
interpretācija esot ārpus jebkurām šaubām. Tāpat arī iespējams, ka doktrīna dievišėo tikai<br />
pierakstīto, tādējādi būtībā piešėirot lielu varu tiem rakstvežiem, kuriem ir tam privileăēta pieeja.<br />
Loăiski, ka regress ir nebeidzams. Interpretācijas autoritāti vienmēr ir iespējams apšaubīt.<br />
Tomēr sociāli un emocionāli agrārā laikmeta kodificētajām teoloăijām un kosmoloăijām izdevās<br />
šo regresu apturēt. Galējai un izšėirīgajai atklāsmei vai tās avotam tiek veltīta tāda bijība un<br />
cieĦa, ka jebkurš jautātājs parasti tiek apklusināts. Ja neizdosies viĦu apklusināt ar doktrinārajām<br />
sankcijām, tad to izdarīs ar politiskajām. Tik un tā, vispār piedāvājot pierādījumus, jebkurā savas<br />
loăiskās struktūras vietā šīs sistēmas kategoriski iedveš vispārējus priekšstatus par Saprātu, par tā<br />
īpašu spēju, kas var nodrošināt patiesību vai ari pakĜaut to kvalitātes pārbaudei. Sholastiskā<br />
teoloăija nav tikai ticības papildinājums saprātam; tā ir arī būtiska metode, kura ieviesa<br />
priekšstatu par vispārēju Saprātu.<br />
BAZNĪCA, VALSTS UN TO NOŠĖIRTĪBA<br />
Patiesības neatkarību no politiskās iekārtas var veicināt dažādi konkrēti apstākĜi. Atklāsmes<br />
institucionālie pamati, izglītotās kārtas varas struktūra var sākt nošėirties un kĜūt neatkarīga no<br />
tiešās politiskās iekārtas. Sīkākā mērogā šī iespējamība bija vērojama arī mazās, kopienu<br />
sabiedrībās, kurām vēl nebija rakstības: priesteris vai pravietis varēja nonākt konfliktā ar virsaiti.<br />
Bet, izceĜoties konfliktam rakstītas, abstraktas doktrīnas sakarā, veidojas jauna situācija.<br />
Principā baznīcas un valsts opozīcija var izveidoties pat vienas valsts iekšienē. Tomēr šādā<br />
situācijā saglabājas iespējamība, ka no abiem galvenajiem varoĦiem viens gūs virsroku un<br />
absorbēs otru - priesteris kĜūs par karali vai arī karalis kĜūs par priesteri. Situācija ir citādāka, ja<br />
laicīgās varas un garīdzniecības ăeogrāfiskās sfērās nav vienas un tās pašas, ja garīdzniecība<br />
apkalpo plašāku apgabalu, kas padara to neatkarīgu no kāda viena valdnieka, vai arī ja tai ir<br />
bāzes vai rituāla centri ārpus laicīgā valdnieka kontrolētās teritorijas. Kristīgā baznīca pārdzīvoja<br />
Romas impēriju, musulmaĦu garīdznieki - kalilātu. Indijas gadījums, iespējams, ir<br />
visdīvainākais: kopienas tipa reliăija, kurā bija uz pestīšanu orientēts elements, kĜuva<br />
vispārizplatīta gandrīz vai visā subkontinentā un kodificēta rakstiski, kaut arī to balstīja<br />
kopienas, radniecīgas grupas, kuras nebija saistītas ar kādu konkrētu vienu valsti, pārdzīvoja<br />
subkontineta politisko vienību endēmisko nenoturību.<br />
Iespējams iedomāties vairākas sistēmas, kurās zobenu vicinātāji un rakstības lietotāji ir<br />
atšėirīgi un kurā pēdējie, kaut arī viĦiem nav kompensējošā fiziskā spēka, var dalīties reālā varā.<br />
Vienā tādā sadursmē, protams, nevar rasties jautājums par kaut kādu spēku vienlīdzību: tas,<br />
kuram ir zobens un kurš prot ar to rīkoties, necietīs nekādas muĜėības no skribenta puses, un tik<br />
tiešām ir maz ticams, ka pacietīs no viĦa puses kādu pretestību. Lai saprastu, kādā veidā<br />
skribenti tomēr var pretoties - turklāt veiksmīgi - ar zobenu bruĦotajiem, mums nav jāpiesauc vai<br />
pārspīlēti augstu jāvērtē kaut kāda noslēpumaina māĦticības vara, kas varētu mist zobenu nesēju<br />
sirdīs un kura piespiestu tos liekt ceĜus patiesības un leăitimēšanas atbalstītāju priekšā. Pietiek<br />
tikai paskatīties,-kas notiek, kad sarežăītā, vispārējā sabiedriskā kārtībā iesaistās gan rīkĜurāvēji,<br />
gan rakstveži.<br />
181
Change language