Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Pirms pilnīgas varas sagrābšanas un pasaules izveidošanas atbilstoši savām doktrīnām,<br />
totalitārās kustības uzbur melīgu konsekventuma pasauli, kas cilvēku prāta prasībām atbilst<br />
vairāk nekā realitāte. Tikai šajā iedomu pasaulē jebkuras saknes zaudējušās masas izjūt drošību<br />
un tiek pasargātas no mūžīgajiem reālās dzīves un skarbās pieredzes triecieniem. Iekams kustības<br />
nav ieguvušas reālu varu nolaist dzelzs priekškaru, lai pat visniecīgākā realitāte netraucētu šīs<br />
caurcaurēm izdomātās pasaules šaušalīgo klusumu, - totalitāro kustību spēks ir spējā nošėirt<br />
masas no reālās pasaules. Vienīgais, ko reālā pasaule var sniegt šīm nekoordinētajām un<br />
irstošajām masām, kas ar katru nākamo nelaimes triecienu kĜūst vēl lētticīgākas, ir neskaidrība,<br />
tā sakot, izlaidums tekstā - problēmas, ko šī pasaule neuzskata par vajadzīgu apspriest, vai<br />
baumas, kuras tā neuzdrošinās noliegt, jo, kaut arī pasniegtas kā pārspīlējumi un izkropĜojumi,<br />
tās tomēr skar nepatīkamus jautājumus.<br />
No šādiem nepatīkamiem jautājumiem totalitārisma propagandas meli gūst patiesības un<br />
reālas pieredzes elementus, kas nepieciešami, lai pārmestu tiltu no realitātes uz izdomājumu.<br />
Tikai terors varēja paĜauties uz pilnīgu izdomu, un pat terora atbalstītie totalitāro režīmu melīgie<br />
izdomājumi vēl nav pilnīgi patvaĜīgi, lai gan tie parasti ir rupjāki, nekaunīgāki un pat, tā teikt,<br />
īpatnējāki nekā totalitāro kustību izdomājumi. (Ir nepieciešama vara, nevis tikai propaganda, lai<br />
laistu apgrozībā pārlabotu Krievijas revolūcijas vēsturi, kurā cilvēks, vārdā Trockis, nav bijis<br />
Sarkanās armijas virspavēlnieks.) No otras puses, totalitāro kustību meli ir daudz izsmalcinātāki.<br />
Tie aptver ikvienu sabiedriskās un politiskās dzīves aspektu, kas ir noslēpts sabiedrības acīm.<br />
Vislabākos panākumus kustības gūst tur, kur oficiālās amatpersonas radījušas ap sevi<br />
noslēpumainības atmosfēru. Masu acīs kustībām rodas augstāka «reālistiskuma» reputācija, jo<br />
tās uzvedina uz domām par reāliem apstākĜiem, kuri pirms tam tikuši slēpti. Augstākās<br />
sabiedrības skandālu, politiėu korumpētības atklāšana - viss, ar ko nodarbojas dzeltenā prese,<br />
totalitāro kustību rokās kĜūst par ieroci ar vairāk nekā sensācijas nozīmi.<br />
Visefektīvākais nacistiskās propagandas izdomājums ir stāsts par pasaules ebreju<br />
sazvērestību. Koncentrēšanās uz antisemītisku propagandu ir bijis demagogu bieži lietots<br />
paĦēmiens jau kopš 19. gadsimta beigām; tas plaši izplatījās Vācijā un Austrijā 20. gadsimta<br />
divdesmitajos gados. Jo konsekventāk visas partijas un sabiedriskās domas paudēji izvairījās no<br />
ebreju jautājuma apspriešanas, jo Ĝaužu masas guva ciešāku pārliecību, ka tieši ebreji ir<br />
pastāvošās varas īstenie pārstāvji un ka ebreju jautājums ir visas sistēmas liekulības un<br />
negodīguma simbols.<br />
Pēckara antisemītiskās propagandas faktiskais saturs nebija ne nacistu monopols, ne arī kas<br />
īpaši jauns un oriăināls. Meli par vispasaules ebreju sazvērestību ir regulāri izmantoti jau kopš<br />
Dreifusa prāvas laikiem un ir balstījušies uz visā pasaulē izkaisītās ebreju tautas starptautisko<br />
sadarbību un savstarpējo atkarību. Pārspīlētais uzskats par to, ka ebreji pārvalda pasauli, ir vēl<br />
senāks; tā pirmsākumi meklējami 18. gadsimta beigās, kad skaidrāk kĜuva saskatāma saikne<br />
starp ebreju finansiālo darbību un nacionālajām valstīm. Ebreja kā Ĝaunuma iemiesojuma<br />
parādīšana parasti tiek saistīta ar viduslaiku paliekām un māĦticīgām atmiĦām, taču patiesībā tā<br />
ir cieši saistīta ar daudz jaunāku laiku divdomīgo lomu, ko ebreji ieĦēma Eiropas sabiedrībā kopš<br />
savas emancipācijas. Taču viens nav noliedzams: pēckara posmā ebreji ir izvirzījušies daudz<br />
ievērojamākā vietā nekā jebkad agrāk.<br />
Kas attiecas uz pašiem ebrejiem, tad viĦi kĜuva ievērojami un vairāk pamanāmi apgriezti<br />
proporcionāli savai reālajai ietekmei un varai. Jebkura nacionālo valstu stabilitātes un spēka<br />
samazināšanās bija tiešs trieciens ebreju pozīcijām. Nācijas daĜēji veiksmīgā valsts iekarošana<br />
neĜāva valdības aparātam saglabāt savu stāvokli «pāri visām šėirām un partijām», tādējādi<br />
padarot galīgi nevērtīgu savienību ar ebreju tautības iedzīvotājiem, kuriem arī būtu vajadzējis<br />
palikt ārpus sabiedrības struktūras un būt vienaldzīgiem pret partiju politiku. Imperiālistiski<br />
noskaĦotās buržuāzijas pieaugošajai interesei par ārpolitiku un tās aizvien lielākai ietekmei uz<br />
valsts aparātu sekoja ebreju kapitāla lielākās daĜas nelokāma atteikšanās iesaistīties rūpnieciskos<br />
uzĦēmumos un pamest tradicionālo augĜotāju lomu. Tas viss gandrīz izbeidza ebreju kā grupas<br />
ekonomisko noderību valstij un arī priekšrocības, ko viĦiem sniedza sociālā nošėirtība. Pēc<br />
Pirmā pasaules kara Viduseiropas ebreji kĜuva tikpat asimilēti un nacionalizējušies kā Francijas<br />
ebreji Trešās republikas pirmo gadu desmitu laikā. Tas, cik norūpējušās par mainījušos situāciju<br />
bija attiecīgās valstis, kĜuva skaidrs, kad 1917. gadā Vācijas valdība pēc sen iedibinātām<br />
tradīcijām mēăināja izmantot savus ebrejus pamiera sarunām ar Sabiedrotajiem. Lai gan būtu<br />
vajadzējis runāt ar Vācijas ebreju patiesajiem līderiem, valdība vēršās pie relatīvi mazietekmīgās<br />
cionistu minoritātes, kurai joprojām uzticējās, jo ebrejus uzskatīja par neatkarīgiem no pilsonības<br />
un tāpēc no viĦiem cerēja sagaidīt pakalpojumus, kas ir atkarīgi no starptautiskiem sakariem un<br />
68
Change language