You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
izraisītas vispārējas lišėības apĦemtam un turklāt zināt, ka, tiklīdz izies pa durvīm, mājastēvam<br />
varbūt nāksies īpaši attaisnoties saviem viesiem par saskarsmi ar «preses zēniem»; tas nepavisam<br />
nav sīkums: par visu un visiem, ko pieprasa «tirgus», par visām iespējamām dzīves problēmām<br />
izteiktiesātri un turklāt vēl pārliecinoši, ne tikai neiekrītot absolūtā seklībā, bet arī pašatklāšanās<br />
negodā un tās nepielūdzamajās sekās. Ne jau tas ir dīvaini, ka daudzi gluži cilvēciski nogājuši<br />
neceĜos vai ka pastāv nevērtīgi žurnālisti, bet gan tas, ka par spīti visam tieši šis slānis ietver sevī<br />
ārkārtīgi daudzus vērtīgus un patiešām īstus cilvēkus, ko grūti iedomāties, skatoties no malas.<br />
Ja žurnālists kā profesionāla politiėa tips jau pastāv labu laiku, tad partijas ierēdĦa figūra ir<br />
attīstījusies tikai pēdējos gadu desmitos un daĜēji tikai pēdējos gados. Lai izprastu šo figūru tās<br />
vēsturiskajā attīstībā, mums jāpievēršas partijas sistēmas un partijas organizācijas apskatam.<br />
Visās daudzmaz plašās politiskās savienībās, t.i., savienībās, kas iziet ārpus nelielu lauku<br />
kantonu jomas un uzdevumu loka, ar periodisku valdoĦu vēlēšanām, politiskais uzĦēmums<br />
noteikti ir interesentu uzĦēmums. Tas nozīmē, ka relatīvi neliels skaits cilvēku, kas pirmām<br />
kārtām interesējas par politisko dzīvi, proti, par līdzdalību politiskajā varā, ar brīvas vervēšanas<br />
palīdzību rada sev piekritējus, izvirza sevi vai savus aizbilstamos par kandidātiem vēlēšanās, vāc<br />
naudas līdzekĜus un dodas balsu vākšanā. Nevar iedomāties, kā lielās savienībās vispār vēlēšanas<br />
varētu notikt lietpratīgi bez šāda uzĦēmuma. Praktiski tas nozīmē, ka balsstiesīgie valsts pilsoĦi<br />
sašėeĜas politiski aktīvos un politiski pasīvos elementos, un, tā kā šī atšėirība balstās uz<br />
brīvprātības [principu], to nevar novērst nekādi disciplinārsodi, piemēram, obligāta piedalīšanās<br />
vēlēšanās, «profesionāla» pārstāvniecība vaikas tamlīdzīgs, kas demonstratīvi un faktiski vērsti<br />
pret šo faktu un līdz ar to pret profesionālo politiėu kundzību. Vadonība un piekritēji, piekritēji<br />
kā pasīvie vēlētāji vadoĦa vēlēšanās, ir jebkuras partijas nepieciešamie dzīves elementi. Taču to<br />
struktūra ir atšėirīga. Piemēram, viduslaiku pilsētu «partijas», kaut vai gvelfi un gibelīni, bija tīri<br />
personiskas svītas 22 . Ja aplūko Statūta della pērta Guelfa, nobiĜu īpašumu konfiskāciju - sākotnēji<br />
tas nozīmēja: visas tās ăimenes, kas dzīvoja bruĦnieciski, proti, varēja iegūt lēĦus -, amatu un<br />
balstiesību liegumu, interlokālas partijas komitejas, strikti militāro organizāciju un tās prēmijas<br />
denuncētajiem, tad tas atgādina boĜševismu ar tā padomēm, stipri atsijātām militārām un -<br />
pirmām kārtām jau Krievijā - spiegošanas organizācijām, «buržuju», t.i., uzĦēmēju, tirgotāju,<br />
rentnieku, garīdznieku, dinastijas pēcteču un policijas aăentu, atbruĦošanu, politisko tiesību<br />
liegšanu un mantas konfiskāciju. Šī analoăija iedarbojas vēl uzkrītošāk, ja palūkojas, ka partijas<br />
militārā organizācija ir veidota pēc bruĦinieku karaspēka matrikulu parauga un ka gandrīz visus<br />
vadošos amatus ieĦēma dižciltīgie, bet padomes savukārt saglabā vai drīzāk jau vēlreiz ievieš<br />
augsti atalgotus uzĦēmējus, akorda samaksu, Teilora sistēmu, militāro un darba disciplīnu un<br />
lūkojas pēc ārzemju kapitāla, vienvārdsakot, tām bija jāpieĦem viss, ko apkaroja kā buržuāziskus<br />
šėiru iestādījumus, lai vispār uzturētu valsti un saimniecību, turklāt vēl kā savas valsts vardarbības<br />
galveno instrumentu pārĦemot vecās ohrankas aăentus. Taču patlaban mums ir darīšana<br />
nevis ar šādām vardarbības organizācijām, bet gan ar profesionāliem politiėiem, kas, izmantojot<br />
partijas prozaiski «mierīgo» reklāmu, vēlētāju balsu tirgū tiecas pēc varas. Šādas partijas mums<br />
ierastajā nozīmē iesākumā bija arī, piemēram, Anglijā, tikai tās bija aristokrātijas svītas. Ja kaut<br />
kādu iemeslu dēĜ pērs mainīja partiju, visi, kas bija no viĦa atkarīgi, tūdaĜ pat pārgāja attiecīgajā<br />
partijā. Dižciltīgo lielās ăimenes, un karalis ne kā pēdējais, līdz Reformas billam 23 veica<br />
patronāžu pār daudzām aprindām. Šīm dižciltīgo partijām tuvu stāv godājamo cilvēku 24 partijas,<br />
kas it visur attīstījās līdz ar birăeru varas izplatīšanos. «Izglītotās un mantīgās» aprindas, ko<br />
garīgi vadīja Rietumiem tipiskie intelektuāĜu slāĦi, daĜēji šėiru interešu dēĜ, daĜēji ăimenes<br />
tradīcijas dēĜ, bet daĜēji tīri ideoloăisku nosacījumu dēĜ nošėīrās partijās, ko tās vadīja.<br />
Garīdznieki, skolotāji, profesori, advokāti, ārsti, aptieėnieki, pārtikuši lauksaimnieki, fabrikanti -<br />
tas slānis, kas Anglijā sevi pieskaita pie gentlemen, -iesākumā veidoja gadījuma savienības,<br />
varbūt lokālus politiskus klubus; saspringtos laikos sevi pieteica sīkburžuāzija, dažkārt arī<br />
proletariāts, ja tam radās vadonis, kas parasti nebija cēlies no tā vides. Šajā stadijā interlokāli<br />
organizētas partijas visā zemē vēl nepastāv kā ilgstošas savienības. Saliedētību beidzot nodrošina<br />
parlamentārieši; kandidātu izvirzīšanu nosaka attiecīgajā vietā godājamie cilvēki. Programmu<br />
rašanos daĜēji nosaka kandidātu aăitatoriskie uzsaukumi, daĜēji - sakarā ar godājamo cilvēku<br />
141
Change language