Banku uzraudz?bas reitinga noteik?anas metodika - FKTK
Banku uzraudz?bas reitinga noteik?anas metodika - FKTK
Banku uzraudz?bas reitinga noteik?anas metodika - FKTK
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________<br />
BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA<br />
4.2.4. Procentu likmju risks<br />
Procentu likmju risks ir risks, ka procentu likmju izmaiņu rezultātā iespējama nelabvēlīga<br />
ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu kapitāla apmēru).<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā procentu likmju riska novērtējumā tiek vērtēta procentu likmju<br />
izmaiņu ietekme uz bankas darbību kopumā – procentu likmju izmaiņu ietekme gan uz<br />
sabiedrī<strong>bas</strong> portfelī iekļautajiem darījumiem, gan uz tirdzniecī<strong>bas</strong> un pārdošanai pieejamā<br />
portfeļos iekļautajiem darījumiem.<br />
Procentu likmju riska rašanās avoti ir:<br />
cenu izmaiņu risks (repricing risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu<br />
likmēm un pastāvot atšķirībām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances pozīciju atlikušajos vai<br />
procentu likmes pārskatīš<strong>anas</strong> termiņos;<br />
ienesīguma līknes risks (yield curve risk) – iespēja ciest zaudējumus negaidītu izmaiņu<br />
ienesīguma līknes slīpumā (slope) un aprisēs (shape) dēļ;<br />
bāzes risks (<strong>bas</strong>is risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu likmēm finanšu<br />
instrumentiem ar vienādiem pārskatīš<strong>anas</strong> termiņiem, bet atšķirīgām bāzes likmēm;<br />
izvēles risks (optionality risk) – iespēja ciest zaudējumus, ja finanšu instruments tieši<br />
(iespējas līgumi) vai netieši (kredīti ar pirmstermiņa atmaksas iespēju, noguldījumi uz<br />
pieprasījumu u.tml.) paredz bankas klientam izvēles iespēju.<br />
Reitinga piešķirš<strong>anas</strong> procesā cenu izmaiņu risks un ienesīguma līknes risks tiek vērtēts kopā<br />
kā viens elements – pārskatīš<strong>anas</strong> nesakritība, jo cenu izmaiņu risks un ienesīguma līknes<br />
risks ir savstarpēji saistīti, t.i., ja bankā nepastāvētu cenu izmaiņu risks, tad bankas ienākumus<br />
nespētu ietekmēt arī ienesīguma līknes risks. Piemēram, pieņemsim, ka banka izsniegusi<br />
kredītus ar mainīgo procentu likmi 6 mēnešu LIBOR+3%. Pieņemsim, ka šo kredītu<br />
finansēšanai piesaistītie līdzekļi ir starpbanku aizņēmums ar mainīgo likmi 6 mēnešu<br />
LIBOR+0.25%. Ja vienās un tajās pašās dienās (piemēram, katra gada 1.janvārī un 1.jūlijā)<br />
visiem bankas izsniegtajiem kredītiem un šo kredītu finansēš<strong>anas</strong> avotam – starpbanku<br />
aizņēmumam tiktu fiksēta mainīgā procentu likmes daļa, tad bankas tīrie procentu ienākumi<br />
būtu nemainīgi (tā būtu starpība starp likmi, par kādu banka līdzekļus aizdevusi, un likmi, par<br />
kādu banka līdzekļus aizņēmusies, t.i., 2.75% gadā). Aprakstītajā piemērā aktīvu un pasīvu<br />
pārcenoš<strong>anas</strong> termiņi pilnībā sakrīt un izmaiņas LIBOR likmēs banku neietekmē un nepastāv<br />
risks, ka bankas tīrie procentu ienākumi varētu mainīties tādēļ, ka notiktu izmaiņas LIBOR<br />
likmēs. Tomēr praktiski nav iespējams nodrošināt situāciju, ka gan bankas aktīviem, gan to<br />
finansēš<strong>anas</strong> avotiem (bankas saistībām) procentu likmes tiek pārskatītas vienādos apmēros<br />
vienos un tajos pašos termiņos – līdz ar to bankas tīrais procentu ienākums ir atkarīgs no<br />
svārstībām procentu likmju mainīgajās daļās.<br />
Novērtējot bāzes risku, ir jāanalizē risks, kas rodas no dažādu bankas darbību ietekmējošo<br />
ienesīguma līkņu savstarpējām korelācijām un to izmaiņām. Iepriekš aprakstītajā piemērā<br />
nepastāv bāzes risks, jo gan kredītu procentu likmju, gan aizņēmuma procentu likmes bāze ir<br />
LIBOR. Savukārt, ja kredītiem bāze būtu LIBOR, bet aizņemto līdzekļu bāze būtu EURIBOR,<br />
tad bankas tīros procentu ienākumus ietekmētu tas, kāda ir korelācija starp LIBOR un<br />
EURIBOR likmēm. Piemēram, 1.janvārī 6 mēnešu LIBOR ir 5.4%, bet 6 mēnešu EURIBOR<br />
– 4.3%. Nākošajā pārskatīš<strong>anas</strong> termiņā – 1.jūlijā 6 mēnešu LIBOR ir 4.9%, bet 6 mēnešu<br />
EURIBOR – 4.7%, t.i. LIBOR ir samazinājies par 0.5%, bet EURIBOR palielinājies par<br />
0.4%. Rezultātā bankas tīrie procentu ienākumi ir samazinājušies par 0.9% – ja sākotnēji tie<br />
bija 2.75%, tad pēc pārskatīš<strong>anas</strong> tie ir 1.85%. Šajā gadījumā bankas tīrie procentu ienākumi<br />
ir samazinājušies tādēļ, ka EURIBOR un LIBOR līknes ir mainījušās dažādi.<br />
104. lappuse no 200
Change language