Banku uzraudz?bas reitinga noteik?anas metodika - FKTK

More documents

Recommendations

Info

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA 4.2.4. Procentu likmju risks Procentu likmju risks ir risks, ka procentu likmju izmaiņu rezultātā iespējama nelabvēlīga ietekme uz bankas ienākumiem/izdevumiem (un pašu kapitāla apmēru). Reitinga piešķiršanas procesā procentu likmju riska novērtējumā tiek vērtēta procentu likmju izmaiņu ietekme uz bankas darbību kopumā – procentu likmju izmaiņu ietekme gan uz sabiedrības portfelī iekļautajiem darījumiem, gan uz tirdzniecības un pārdošanai pieejamā portfeļos iekļautajiem darījumiem. Procentu likmju riska rašanās avoti ir: cenu izmaiņu risks (repricing risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu likmēm un pastāvot atšķirībām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances pozīciju atlikušajos vai procentu likmes pārskatīšanas termiņos; ienesīguma līknes risks (yield curve risk) – iespēja ciest zaudējumus negaidītu izmaiņu ienesīguma līknes slīpumā (slope) un aprisēs (shape) dēļ; bāzes risks (basis risk) – iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu likmēm finanšu instrumentiem ar vienādiem pārskatīšanas termiņiem, bet atšķirīgām bāzes likmēm; izvēles risks (optionality risk) – iespēja ciest zaudējumus, ja finanšu instruments tieši (iespējas līgumi) vai netieši (kredīti ar pirmstermiņa atmaksas iespēju, noguldījumi uz pieprasījumu u.tml.) paredz bankas klientam izvēles iespēju. Reitinga piešķiršanas procesā cenu izmaiņu risks un ienesīguma līknes risks tiek vērtēts kopā kā viens elements – pārskatīšanas nesakritība, jo cenu izmaiņu risks un ienesīguma līknes risks ir savstarpēji saistīti, t.i., ja bankā nepastāvētu cenu izmaiņu risks, tad bankas ienākumus nespētu ietekmēt arī ienesīguma līknes risks. Piemēram, pieņemsim, ka banka izsniegusi kredītus ar mainīgo procentu likmi 6 mēnešu LIBOR+3%. Pieņemsim, ka šo kredītu finansēšanai piesaistītie līdzekļi ir starpbanku aizņēmums ar mainīgo likmi 6 mēnešu LIBOR+0.25%. Ja vienās un tajās pašās dienās (piemēram, katra gada 1.janvārī un 1.jūlijā) visiem bankas izsniegtajiem kredītiem un šo kredītu finansēšanas avotam – starpbanku aizņēmumam tiktu fiksēta mainīgā procentu likmes daļa, tad bankas tīrie procentu ienākumi būtu nemainīgi (tā būtu starpība starp likmi, par kādu banka līdzekļus aizdevusi, un likmi, par kādu banka līdzekļus aizņēmusies, t.i., 2.75% gadā). Aprakstītajā piemērā aktīvu un pasīvu pārcenošanas termiņi pilnībā sakrīt un izmaiņas LIBOR likmēs banku neietekmē un nepastāv risks, ka bankas tīrie procentu ienākumi varētu mainīties tādēļ, ka notiktu izmaiņas LIBOR likmēs. Tomēr praktiski nav iespējams nodrošināt situāciju, ka gan bankas aktīviem, gan to finansēšanas avotiem (bankas saistībām) procentu likmes tiek pārskatītas vienādos apmēros vienos un tajos pašos termiņos – līdz ar to bankas tīrais procentu ienākums ir atkarīgs no svārstībām procentu likmju mainīgajās daļās. Novērtējot bāzes risku, ir jāanalizē risks, kas rodas no dažādu bankas darbību ietekmējošo ienesīguma līkņu savstarpējām korelācijām un to izmaiņām. Iepriekš aprakstītajā piemērā nepastāv bāzes risks, jo gan kredītu procentu likmju, gan aizņēmuma procentu likmes bāze ir LIBOR. Savukārt, ja kredītiem bāze būtu LIBOR, bet aizņemto līdzekļu bāze būtu EURIBOR, tad bankas tīros procentu ienākumus ietekmētu tas, kāda ir korelācija starp LIBOR un EURIBOR likmēm. Piemēram, 1.janvārī 6 mēnešu LIBOR ir 5.4%, bet 6 mēnešu EURIBOR – 4.3%. Nākošajā pārskatīšanas termiņā – 1.jūlijā 6 mēnešu LIBOR ir 4.9%, bet 6 mēnešu EURIBOR – 4.7%, t.i. LIBOR ir samazinājies par 0.5%, bet EURIBOR palielinājies par 0.4%. Rezultātā bankas tīrie procentu ienākumi ir samazinājušies par 0.9% – ja sākotnēji tie bija 2.75%, tad pēc pārskatīšanas tie ir 1.85%. Šajā gadījumā bankas tīrie procentu ienākumi ir samazinājušies tādēļ, ka EURIBOR un LIBOR līknes ir mainījušās dažādi. 104. lappuse no 200
Finanšu un kapitāla tirgus komisija ____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ BANKU UZRAUDZĪBAS REITINGA NOTEIKŠANAS METODIKA Novērtējot izvēles risku, jāanalizē, kā bankas produktos tiešā vai netiešā veidā ietvertās ar procentu likmēm saistītās izvēles iespējas (opcijas) ietekmē bankas procentu likmju risku. Saskaņā ar standartizēto pieeju reitinga piešķiršanas procesā procentu likmju risks tiek vērtēts, novērtējot kopīgo funkciju – Procentu likmju riska pārvaldīšana (skatīt arī 1. tabulu 3.3. sadaļā). Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot procentu likmju risku, un šo elementu novērtēšanas mērķi ir: Elements Novērtēšanas mērķis Pārskatīšanas nesakritība Noteikt risku, kas rodas no atšķirībām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances pozīciju atlikušajos termiņos un procentu likmes pārskatīšanas termiņos un/vai apmēros. Bāzes risks Noteikt, cik lielā apmērā bankas ienākumus/izdevumus ietekmē dažādu bankas darbību ietekmējošo ienesīguma līkņu savstarpējās korelācijas. Izvēles risks Noteikt risku, kas rodas no bankas produktos tiešā vai netiešā veidā ietvertām ar procentu likmēm saistītām izvēles iespējām (opcijām), kuras banka nevar ietekmēt. Paredzamās riska lieluma izmaiņas: Palielināsies Bez izmaiņām Samazināsies Pēc noklusējuma šajā pozīcijā vērtējums ir "Bez izmaiņām". Gadījumā, ja pārbaudes grupai ir informācija un pārliecība, ka riska lielums nākotnē mainīsies, tad vērtējums tiek attiecīgi mainīts. Procentu likmju riska novērtējumam tiek izmantoti šajā sadaļā aprakstītie kritēriji un novērtējuma apraksts. Procentu likmju riska elementu vērtējums un novērtējuma rezultātā izdarītie secinājumi tiek dokumentēti 7. veidlapā "Procentu likmju riska novērtējums". Aizpildītās veidlapas tiek glabātas elektroniski reitinga lietā sadaļā – Reitinga lieta - [pārbaudes mēnesis un gads] / Reitinga materiāli. 105. lappuse no 200
Page 1 and 2:
Finanšu un kapitāla tirgus komisi
Page 3 and 4:
Page 5 and 6:
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54: Finanšu un kapitāla tirgus komisi
Page 103: Finanšu un kapitāla tirgus komisi
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
Page 159 and 160:
Page 161 and 162:
Page 163 and 164:
Page 165 and 166:
Page 167 and 168:
Page 169 and 170:
Page 171 and 172:
Page 173 and 174:
Page 175 and 176:
Page 177 and 178:
Page 179 and 180:
Page 181 and 182:
Page 183 and 184:
Page 185 and 186:
Page 187 and 188:
Page 189 and 190:
Page 191 and 192:
Page 193 and 194:
Page 195 and 196:
Page 197 and 198:
Page 199 and 200:
show all

Banku uzraudz?bas reitinga noteik?anas metodika - FKTK

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?